Projektu vadība ir talants, kas noder dažādās dzīves jomās. Spēja komunicēt, saskaņot dažādus viedokļus, organizēt tā, lai ne vien rezultāts sasniegts, bet arī process būtu noritējis viegli un bez aizķeršanās.
Mūsu mēneša darbinieks, Inese Pumpura, kura jau veselus 12 gadus sastopama biroja gaiteņos, nesen uzņēmusies jaunu izaicinājumu. No klientu konsultanta un attiecību vadītājas viņa kļuvusi par projektu vadītāju, kas ar elegantu vieglumu, mācīšanās sparu un smaidu, vada Horizon ieviešanas un izmaiņu projektus.
Kā Tu raksturotu sava darba galveno mērķi?
Mans galvenais darba uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu sasniegti projekta mērķi. Katrā projektā rezultāts ir atšķirīgs, bet tos visus, manuprāt, vieno, vai esam pareizi sadzirdējuši klienta vajadzību un spējuši to realizēt.
Papildus tam, vai konkrēto procesu ir izdevies padarīt efektīvāku, vai ir izdevies radīt arī kādu papildus pievienoto vērtību un mazo wow efektu?
Kopumā mana darba galvenais mērķis ir pozitīva atbilde uz jautājumu “vai ir izdevies padarīt klientu laimīgāku kā pirms projekta uzsākšanas?”
Projektu vadībā liela loma ir komandai. Līdzīgi kā sportā – ir individuālie un komandas sporta veidi.
Projektu vadība ir komandas sporta veids un man tas patīk – varu mācīties no komandas, ir kāds, kam palūgt padomu, un, kad nepieciešams, atbalstām un uzmundrinām viens otru.
Man ir jāpārrauga viss process kopumā, kas iekļauj nepieciešamās informācijas sniegšanu komandai, domāšanu 3 soļus uz priekšu, komunikāciju ar klientu un apstākļu nodrošināšanu veiksmīgai projekta izpildei. Šobrīd es vēl esmu pašā sākumā, bet projektu vadības grupā noteikti ir kolēģi no kuriem varu daudz mācīties un vēlos līdzināties.
Ja klients projekta noslēgumā jūtas apmierināts ar risinājumu un pozitīvi vērtē gan sistēmu, gan sadarbību, tas sniedz milzīgu gandarījumu un labi paveikta darba sajūtu.
Kāpēc Tev patīk strādāt Visma?
Pirmais, kas noteikti ir jāpiemin – cilvēki! Vismā ir fantastiski kolēģi – zinoši (bieži vien, ka nenobrīnīties, kā to visu var zināt?), atbildīgi, izpalīdzīgi un ļoti cilvēcīgi. Mainot amatus bija žēl, ka ikdiena nebūs kopā ar jau ierastajiem darba biedriem, tomēr arī jaunajā vietā man ir tikpat lieliski kolēģi, tāpēc saprotu, ka tādi ir visā uzņēmumā.
Visma strādāju jau 12 gadus (ar īsākiem vai nedaudz garākiem atvaļinājumiem). Jāsaka, ka šis ir uzņēmums, kurā nepārtraukti ir kustība un pārmaiņas, tāpēc garlaicīgi nav bijis nekad.
Mainoties uzņēmumam, arī es pati esmu mainījusi dažādus amatus un struktūrvienības, kurās strādāju – sāku kā konsultants, vēlāk kārtoju uzturēšanas darījumus, biju atbildīga par pirmā līmeņa klienta atbalstu, ieguvu pieredzi kā klientu attiecību vadītāja un nu esmu projektu vadības komandā.
Katrā no amatiem esmu ieguvusi ļoti lielu pieredzi, kas noder nākamajos darbos un sniedz labāku izpratni par dažādiem procesiem un likumsakarībām.
Manā darba pieredzē šeit nekad nav iestājusies rutīna. Tās vietā galvā nepārtraukti rosās domas, ko vēl vajadzētu izdarīt, lai uzlabotu savu darbu.
Man patīk darbs ar cilvēkiem un pozitīvi uzlādē, ja spēju klientiem palīdzēt kāda jautājuma risināšanā.
Tā ir kā pozitīvās enerģijas apmaiņa, kurā to iegūsti augošā progresijā. Ja ar savu darbu varu kādam palīdzēt, tad tā ir mana motivācija darīt vairāk un labāk.
Ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā?
Brīvo laiku pavadu kopā ar ģimeni.
Arī ģimenē nākas praktizēt sava veida “projektu vadību”, lai koordinētu visu trīs bērnu ikdienas gaitas.
Vispār man ir ļoti paveicies – šajā “projektā” man ir lieliska atbalsta komanda – gan vīrs, gan mani vecāki un vecvecāki, gan brālis, gan vīra ģimene. Atliek vienīgi plānot, organizēt un nedaudz uzraudzīt – tad viss notiek.
Lai atpūstos no pienākumiem mājās un darbā, kopā ar vīru un bērniem dodamies nelielos izbraucienos nedēļas nogalēs, tiekamies ar draugiem (kuri arī man ir fantastiski). Tiesa gan reizēm nogurstu arī no intensīvas atpūtas un gribas vienkārši pabūt mājās.
Mierīgākā atpūta ir dodoties uz laukiem, kur ir patīkams klusums, var dzirdēt vēju un putnus, redzēt meža zvērus un vakariņot netālu esošajā pļavā. Tā ir cita pasaule, uz kuru sanāk aizbraukt reti, lai gan gribētos biežāk.
Tavs dzīves moto ir?
Grūti izcelt vienu, tāpēc minēšu vairākus:
– dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu;
– darboties tā, lai pašai ir prieks un gandarījums;
– vienmēr saskatīt cilvēkos un notikumos pozitīvo;
– labā nekad nav par daudz.