Sieva aizsūta vīru uz veikalu, teikdama „Lūdzu nopērc vienu kukuli maizes, ja ir olas – tad desmit”. Vīrs atgriežas ar 10 klaipiem maizes un uz sievas izbrīnīto jautājumu atbild „Bet olas taču bija”. Vai jums kādreiz ir gadījies palūgt kādam kaut ko atnest no veikala un pēc tam konstatēt, ka atnests ir pavisam ne tas, […]
Sieva aizsūta vīru uz veikalu, teikdama „Lūdzu nopērc vienu kukuli maizes, ja ir olas – tad desmit”. Vīrs atgriežas ar 10 klaipiem maizes un uz sievas izbrīnīto jautājumu atbild „Bet olas taču bija”.
Vai jums kādreiz ir gadījies palūgt kādam kaut ko atnest no veikala un pēc tam konstatēt, ka atnests ir pavisam ne tas, ko gaidījāt? Kas šādā situācijā ir vainīgs – tas, kurš ir nepietiekami skaidri izklāstījis savas vēlmes vai tas, kurš tās ir nepareizi sapratis? Ja runa ir par pāris eiro vērtu pirkumu, droši vien, par to nav vērts pat runāt, tomēr pētījumi liecina, ka šādā veidā tiek zaudēti arī miljoniem eiro vērienīgos projektos. Lai šādus riskus ierobežotu, ir vērts izvērtēt ieguvumus no savas organizācijas kompetences celšanas biznesa analīzes jomā.
1. Izvairīšanās no resursu zaudēšanas neveiksmīgos IT projektos.
2. Ja laicīgi nepamana, ka uzdevums ir noformulēts nepareizi, ir diezgan mazas iespējas saņemt pareizu rezultātu.
Saskaņā ar IT žurnālu CIO Magazine, 71% IT projektu nesasniedz iecerēto mērķi sliktas prasību pārvaldības dēļ. Zema prasību kvalitāte ir viens no būtiskākajiem projektu neveiksmes iemesliem. Pat ja projekts formāli skaitās veiksmīgs, bieži vien organizācijas mērķi netiek sasniegti. Visbiežāk tam par iemeslu ir nepareizi vai nepietiekami definēts uzdevums, kas noved pie nepareiza risinājuma. Biznesa analītiķa galvenais pienākums ir definēt prasības tā, lai uzņēmums saņemtu risinājumu, kas tam patiešām palīdz sasniegt izvirzītos mērķus.ītas attīstības iespējas.
Lai saprastu kā procesi var tikt uzlaboti, tie ir jāanalizē. Parasti organizācijas vadība to dara intuitīvi – mēs redzam, ka ir problēma un, ja tā ir pietiekami sāpīga, tai tiek meklēts risinājums. Pieejot šim procesam sistemātiski un ļaujot kvalificētam cilvēkam tam veltīt daļu sava darba laika, potenciāli sāpīgās problēmas tiek atklātas ātrāk, tādejādi nereti sniedzot organizācijai konkurences priekšrocības.
3. Ietaupīti resursi.
Nopietnos IT projektos neiztikt bez profesionāla biznesa analītiķa piesaistīšanas, tomēr tas, cik lielas ir šī pakalpojuma izmaksas, ir atkarīgas no tā, cik profesionāli organizācija spēj sagatavoties biznesa analīzei. Biznesa analītiķu, tāpat kā juristu un konsultantu, darbs tiek apmaksāts pēc laika, kas tiek pavadīts strādājot pie projekta. Ja piesaistītajam biznesa analītiķim būs jāsāk ar organizācijas pamata procesu pētīšanu, tiks patērēts ievērojami vairāk laika un naudas, nekā situācijā, kad organizācijas iekšējais biznesa analītiķis jau būs sagatavojis kvalitatīvu informāciju un definējis prasības.
Šie iemesli gan nenozīmē, ka katrai organizācijai ir nepieciešams pilnas slodzes darbinieks ar amata nosaukumu „biznesa analītiķis”. Parasti pietiek, ja ir kāds darbinieks, kuram ir izpratne par biznesa analīzi un nepieciešamās zināšanas un prasmes. Šie cilvēki var būt projektu vadītāji , struktūrvienību vadītāji, kvalitātes pārvaldnieki, procesu pārvaldnieki, produktu pārvaldnieki vai citi darbinieki.
Specifiskās biznesa analītiķim nepieciešamās zināšanas var iegūt, apmeklējot kursus, lasot speciālo literatūru un interesējoties par nozarē notiekošo.
*Biznesa analīze ir ikvienas izmaiņas un automatizētu sistēmu izstrādes pamatā. Tā nozīmē izpētīt organizācijas darbību, lai precīzi nodefinētu problēmu vai jaunas iespējas un atrastu tai labākos risinājumus. Tās veikšanai nepieciešama komunikācijas, sistēmiskas domāšanas, radošuma, modelēšanas un citu analītisku spēju kombinācija.
