Autore: Jolanta Saukāne
SIA WorkingDay Latvia Vadītāju atlases specializācijas vadītāja un Personāla atlases speciālistu attīstības vadītāja.
Apritējis gads kopš liela daļa darbu tiek veikti attālināti. Tostarp arī personāla atlases process iespēju robežās organizācijās norit attālināti. Man ir bijusi lieliska iespēja šajā laikā būt klāt dažādu uzņēmumu personāla atlases procesos un novērot cilvēku gatavību un spēju pielāgoties procesam, kas parasti noticis klātienē. Vēlos iepazīstināt ar datiem, kurus esmu apkopojusi, veicot kandidātu aptauju pirms gada un tagad, uzklausot viņu viedokli par darba pārrunām attālinātā veidā.
Ir cilvēki (personāla speciālisti un kandidāti), kas ir sajūsmā par darba pārrunām attālināti jau no to pirmajām dienām, bet ir arī daļa, kura šai tendencei pielāgojas lēnāk. Tāpat aizvien ir arī tādi, kas arī pēc gada atzīst, ka tas nav viegli un tikai ārējo apstākļu dēļ ir pieņēmuši šos noteikumus.
Uz attālināto atlasi vairākums raugās pozitīvi
Jautājot kandidātiem, vai viņiem patīk, ka atlases process – darba pārrunas, praktiskie uzdevumi, testi – notiek attālināti, lielākā daļa (43%) atbildēja apstiprinoši. Taču trešā daļa (30%) kandidātu atbildēja, ka nepatīk pārrunas attālinātā veidā. Teju tikpat liela daļa (27%) ir neitrāla savā nostājā, saredzot ieguvumus kā klātienes, tā attālinātajam atlases procesa formātam.
Vaicāti, vai pirms gada viņu atbilde būtu bijusi tāda pati, pamatā atbildes bija apstiprinošas (ar dažiem izņēmumiem), un procentuāli tas izskatītos tāpat kā šogad. Ir kāds, kas šodien uz atlases procesu – darba pārrunām skatās neitrāli, taču pirms gada bijis skeptiskāks, negatīvāk noskaņots vai arī bijis pozitīvāk noskaņots un tagad ir neitrāls. Ir arī daži kandidāti, kuriem viedoklis ir krasi mainījies: no patika – pirms gada uz nepatīk – šodien un otrādi no nepatika – pirms gada uz patīk – šodien. Domājams, šīs atbildes, it īpaši tās, kurās viedoklis ir krasi mainījies, ļoti korelē ar kandidātu personīgo pieredzi. Attiecīgi, ja bijis negatīvs priekšstats, bet iegūta pozitīva pieredze attālinātajā personāla atlases procesā, tad šobrīd uz to skatījums ir daudz pozitīvāks, saskatot ieguvumus, un otrādi.
Visvairāk novērtē mobilitātes aspektu
Uz jautājumu, kādus ieguvumus saskata kandidāti tajā, ka atlases process – darba pārrunas notiek attālināti, tika saņemtas dažādas atbildes. Ir kandidāti, kuri saskata 3-4 ieguvumus, ir kandidāti, kuri saredz tikai vienu, taču ļoti būtisku ieguvumu. Interesanti, ka gada laikā kandidātu ieguvumu uzskaitījums un to procentuālais sadalījums nav mainījies.
Kā pirms gada, tā arī tagad visbiežāk minētais un visbūtiskākais ieguvums no tā, ka darba intervijas norit attālināti, esot lielāka mobilitāte, t.i., nav jātērē papildu laiks, nauda, nav jādomā par attiecīgās dienas loģistiku, lai nokļūtu uz tikšanās vietu. Šo faktu minējuši 56% aptaujāto kandidātu.
Otrs biežāk minētais ieguvums gan pirms gada, gan tagad ir iespēja būt sev ērtā vietā, komfortablā vidē (24%). Kā trešais biežāk minētais ieguvums tika nosaukts fakts, ka esot mazāks stresa līmenis (10%) – nav tāda uztraukuma kā klātienes sarunās. Domājams kandidāti, kuri ir kautrīgāki, mazāk komunikabli vai savā būtībā introverti cilvēki, ir tie, kas ir sajūsmā par pārrunām attālināti. Neliela daļa (6%) kā nākamo ieguvumu attālinātajām sarunām minēja drošību par savu un citu veselību, jo ir ievērotas visas epidemioloģiskās prasības. Pavisam neliela daļa (4%) respondentu kā ieguvumu un savu novērojumu minēja, ka šādā veidā – maksimāli attālināti organizēts atlases process šķitis ātrāks, kā arī norādīja, ka ir priecīgi par iespēju vispār tikt uz atlases procesa nākamo kārtu – pārrunām (laikā, kad bezdarba līmenis ir pieaudzis līdz 8,8% pēc CSP datiem).
Grūtāk padodas kontakta dibināšana
Atbildot uz jautājumu, kādas neērtības kandidāti saskata tajā, ka atlases process – darba pārrunas notiek attālināti, tika saņemtas dažādas atbildes. Ir kandidāti, kuri saskata 2-3 ierobežojumus, ir kandidāti, kuri saredz tikai vienu, taču būtisku neērtību, trūkumu. Arī šajā jautājumā gada laikā kandidātu minētais neērtību un ierobežojumu uzskaitījums, kā arī to procentuālais sadalījums tikpat kā nav mainījies.
Gada laikā nav mainījies visbiežāk minētais un visbūtiskākais apgrūtinājums attālinātajām pārrunām. Tās ir grūtības sajust otrpus ekrānam cilvēku, viņa mīmiku, žestus u.c. izpausmes, grūtāk padodas kontakta nodibināšana. Šo faktu minējuši 56% aptaujāto kandidātu. Otra biežāk minētā neērtība gan pirms gada, gan tagad ir bažas, vai nepievils tehnoloģijas (26%), vai interneta traucējumu dēļ nebūs kādi bildes vai skaņas traucējumi, vai izdosies veiksmīgi saslēgties uzņēmumu piedāvātajā platformā. Te jāpiemin, ka kandidātam ceļā uz jaunu darbu var nākties sastapties un apgūt vairāku platformu risinājumus, jo katrā uzņēmumā tiek izmantoti dažādi risinājumi: Microsoft teams (MS teams), Zoom, Google Meet (iepriekš Hangout Meet), Skype (vai Skype for business), WhatsApp u.c.
Kā trešā aptaujāto kandidātu biežāk nosauktā attālināto interviju neērtība tika minēts risks, ka šādās sarunās var rasties maldīgs priekšstats par viņiem un/vai vienam par otru (10%). Pirms gada par attālinātajām intervijām tieši šāds negatīvais aspekts netika minēts. Neliela daļa (4%) aptaujāto kandidātu vēl kā neērtību minēja, ka pietrūkst iespējas redzēt uzņēmuma telpas, iegūt personīgu priekšstatu par darba vidi un kultūru uzņēmumā. Maza daļa aptaujāto kandidātu minēja, ka neērtības rada tādi blakus apstākļi kā telpu ierobežojums vai mazs bērns, lai varētu netraucēti piedalīties attālinātajā darba intervijā.
Detaļas sniedz papildu informāciju
Te vēlos piebilst, ka mani patiesi fascinē, cik elastīga un radoša dažbrīd ir kandidātu pieeja, lai nodrošinātu visus priekšnoteikumus pozitīvām attālinātām intervijām. Ir kandidāti, kas pēc negaidītā telefonzvana apstiprina gatavību tuvāko minūšu vai stundas laikā pieslēgties attālinātajai video intervijai. Ir kandidāti, kas izvēlas attālinātajā intervijā būt automašīnā vai brīvā dabā, ja vien tās ietvaros nav paredzēts kāds praktiskais darbs. Šī ir lieliska papildu iespēja iepazīt kandidātu viņam neierastos apstākļos, t.sk. redzēt kandidāta rīcību un reakciju, ja gadās kas neparedzams, piemēram, pie kandidāta ienāk divgadnieks vai viņa pusaudzis vēršas ar kādu jautājumu, vai kāds mājdzīvnieks liek par sevi manīt, vai fonā esošā glezna pēkšņi sagriežas, līdz tā nokrīt pavisam u.tml.
Šī gada laikā kā personāla speciālisti, tā kandidāti ir pielāgojušies jaunajiem, citādajiem apstākļiem un arvien retāk ir novērojamas kādas nestandarta situācijas, kas dod papildu informāciju par potenciālo kandidātu.
Pirms gada izteicu viedokli, ka turpmāk (ja vien biznesa un amata specifika ļauj) arvien biežāk pirmās atlases kārtas varētu notikt attālināti un tikai pēdējā sarunu kārta – klātienē. Tā domāju arī šodien, jo ir ieguvums no abu pušu mobilitātes (it īpaši laikā, kad mēs – pasaule globalizējas).
Ja ir vadības līmeņa amats vai darba pienākumos liela loma ir komunikācijas, sadarbības u.tml. prasmēm, tad klātienes saruna ir būtiska atlases procesa sastāvdaļa, un daļa uzņēmumu to organizē arī šobrīd – ierobežotajos apstākļos, ievērojot valstī noteiktās rekomendācijas.
Vērtīgs raksts?
Pieraksties saņemšanai arī turpmāk!
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA risinājumiem personāla jomā, lūdzu apmeklējiet produktu lapas: