Autoratlīdzības saņēmēju ienākums un tā aplikšana ar nodokļiem

AUTORS: Inga Pumpure

Grāmatvede ar nestandarta domāšanu par standartizētām, likumdošanas regulētām normām.

Lūdzam ņemt vēra, ka laikā kopš raksta publicēšanas notikušas izmaiņas – pagarināts pārejas periods īpašajam autoratlīdzības nodokļu režīmam. Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek saglabāts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, vienlaikus tiek noteikta viena IIN likme, neatkarīgi no ieņēmumu apmēra.

Autoratlīdzību nodokļu režīms pēdējos gados ir bijusi ļoti aktuāla tēma. Tas saistīts ar to, ka iepriekš daudzi uzņēmumi izmantoja autoratlīdzību izmaksu, kā vienu no pakalpojumu vai produktu samaksas veidu fiziskām personām – gan tiem, kas ir darba attiecībās, gan tiem, kas nav saistīti Darba likuma izpratnē. Un, kāpēc gan ne?! 

Ja, piemēram, darbinieks, papildus saviem tiešajiem darba līgumā noteiktajiem pienākumiem un ārpus sava tiešā darba laika, izstrādā kādu biznesa projektu, saraksta kādu vērtīgu publikāciju par uzņēmumu, rada jaunas vērtības, kāpēc lai viņš par to nesaņemtu autoratlīdzību. 

Bet, pamatojoties uz to, ka regulāri ir bijusi izplatīta negodīga prakse, kur autoratlīdzības tika izmaksātas ne par autoru darbiem, bet tas bija veids, kā izmaksāt daļu darba samaksas ar mazākiem nodokļiem, tika lemts komercuzņēmumos autoratlīdzības “izņemt no aprites”.

Pagaidām mēs dzīvojam, tā saucamajā, “pārejas perioda” režīmā, kad līdz 2023.gada beigām vēl drīkst izmaksāt autoratlīdzības no uzņēmumiem, ievērojot konkrētus nosacījumus.

Autora darbs

Vispirms, kas tad īsti ir autora darbs. To var noskaidrot Autortiesību likuma 1.pantā:

“1) autors — fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs;

2) darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības”

Tālāk, likuma 4.pantā, ir arī konkrēts uzskaitījums, kuri autoru darbi tiek aizsargāti:

“Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā;

5) audiovizuālie darbi;

6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

8) dizaina darbi;

9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;

11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;

12) citi autoru darbi.”

Šajā uzskaitījumā redzams, ka ne tikai mākslas, muzikālie, horeogrāfiskie darbi ir autortiesību aizsargāti, bet ir arī datorprogrammas, lekcijas, runas, scenāriji, brošūras, arhitektūras skices un citi darbi, kurus rada komercuzņēmumos. Un, ja šos darbus nerada uz darba attiecību pamata, ir reāla iespēja to uzskatīt kā ienākumu no autora darba, kā bija arī līdz iepriekš minētajām pārmaiņām. 

Runājot par autoru darbiem komercuzņēmumos, jāmin arī tā saucamie atvasinātie darbi (tulkojumi, anotācijas, apskati, datu bāzes un citi), kuri ir bieži sastopami ikdienas uzņēmējdarbībā. 

Ar šo uzskaitījumu gribēju teikt, ka, sākot ar nākamo gadu, ja nebūs izmaiņas normatīvajos aktos, par visiem šiem radītajiem darbiem uzņēmumi nevarēs izmaksāt autoratlīdzības kā atsevišķu izmaksas veidu ar atsevišķu nodokļu režīmu. 

Ja autora darbu radīs darbinieks, visbiežāk to pielīdzinās darba samaksai, ja nevarēs pierādīt, ka darbs veikts ar autora resursiem, autora no darba brīvajā laikā un nav saistīts ar darbinieka tiešajiem pienākumiem. Ja to radīs fiziska persona, kas nav saistīta ar uzņēmumu, izmaksu varēs veikt uz Uzņēmuma līguma pamata (nodokļi tādi paši kā pie darba samaksas) vai Pakalpojuma līguma pamata, ja fiziska persona būs reģistrējusi saimniecisko darbību. 

Autoratlīdzību saņemšana

Šī brīža autoratlīdzību nodokļu piemērošana ir atkarīga no izmaksātāja un arī saņēmēja statusa. Ja autoratlīdzību izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, tad tiek ieturēts tikai Iedzīvotāju ienākuma nodoklis(IIN). 

Kopā pastāv četri autoratlīdzību saņemšanas veidi, no kuriem 2 saistīti ar uzņēmējiem:

• autoratlīdzības, ko izmaksā personām, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība;
• autoratlīdzības, ko izmaksā personām, kam ir reģistrēta saimnieciskā darbība.

Līdz 2023.gada beigām personām, kuras nav reģistrējušas saimniecisko darbību, varēs piemērot pagarināto “pārejas perioda” režīmu, kur:

1. ja autora ienākums nepārsniedz 25 000 EUR gadā, tiek ieturēti 25%;
2. ja ienākums pārsniedz 25 000 EUR gadā, pārsnieguma daļai piemēro 40%.

Jāprecizē arī tas, ka to bieži sauc par ienākuma nodokli, kaut gan šajā summā ietilpst 80% sociālās iemaksas un tikai 20% IIN. 

Pie minētā režīma nedrīkst piemērot:

• ne faktiskos, ne nosacītos (attaisnotos) izdevumus;
• nekādus IIN atvieglojumus.

Piemērs Nr. 1:  

Uzņēmuma darbinieks, ārpus saviem darba pienākumiem un savā brīvajā laikā veido uzņēmuma avīzi, kurā publicē interesantus rakstus par dažādām uzņēmumam saistošām tēmām, ievieto intervijas ar vadību un darbiniekiem, veido dažādus konkursus utt. Tā kā tā ir darbinieka iniciatīva, kuru atbalsta uzņēmums, tiek noslēgts Autoratlīdzības līgums, kurā noteikta konkrēta samaksa par katru izdevumu – 500.00 EUR.  Avīze tiek izdota 2023. gada 15. februārī. Grāmatvede, pamatojoties uz Autoratlīdzības līgumā noteikto, 15. februārī iegrāmato autoratlīdzību 500.00 EUR un aprēķina nodokli no tās 25% apmērā, tas ir, 125.00 EUR. Autoratlīdzība tiek izmaksāta 24.februārī 375.00 EUR apmērā. Grāmatvede līdz 2023. gada marta mēneša 15. datumam iesniedz Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, norādot ienākuma veida kodu “1061”, nodokli un līdz marta mēneša 23.datumam valsts budžetā samaksā nodokli. 

Piemērs Nr. 2:  

Uzņēmums 2022. gada 1. novembrī noslēdz Autoratlīdzības līgumu ar fizisku personu par korporatīvā pasākuma scenārija izstrādi un pasākuma novadīšanu 2022. gada 26. novembrī. Līguma summa noteikta 1000.00 EUR. Fiziskai personai saimnieciskā darbība nav reģistrēta. Bet, autors, paredzot savu ienākumu apjomu, līgumā lūdz norādīt, ka vēlas, lai tiek ieturēts nodoklis 40% apmērā.  Autoratlīdzība 600.00 EUR apmērā tiek izmaksāta 9.decembrī. Grāmatvede 9.decembrī iegrāmato autoratlīdzību 1000.00 EUR un aprēķina nodokli 400.00 EUR.  Līdz 2023. gada 15. janvārim tiek iesniegts Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām, norādot ienākuma veida kodu “1061”, nodokli un līdz janvāra mēneša 23. datumam valsts budžetā samaksā aprēķināto nodokli. 

Pārejas perioda režīms

Izvēloties “pārejas perioda” režīmu, pašam autoram, izvērtējot savus ienākumus no autoratlīdzībām,  iespējams, ir pienākums iesniegt Autoratlīdzības saņēmēja deklarāciju. Tās iesniegšanas termiņš ir 28. februāris. Vērā ņemamie kritēriji ir:

• autoratlīdzību izmaksā vairāki izmaksātāji;
• gada kopējais ienākums no autoratlīdzībām pārsniedz 25 000 EUR;
• autoratlīdzība saņemta ārvalstīs.

Svarīgi!!!

No 26.01.2023 ir precizēts un uzlabots Metodiskais materiāls “Nodokļi no autoratlīdzības”, kurā noteikta šāda kārtība:

“Autoratlīdzības saņēmējs, kam piemēro šādu nodokļu režīmu, reģistrējas par autoratlīdzības saņēmēju – pašnodarbinātu personu, lai varētu VID iesniegt “Pašnodarbinātā apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem” (pieejams EDS pie VSAOI dokumentiem). Pēc iesnieguma iesniegšanas VID to nodod Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA), kas savukārt autoram neaprēķina minimālās VSAOI.”

Kāpēc tas ir svarīgi? Tiem autoriem, kas šādi bija reģistrējušies pagājušajā gadā, domājot, ka ir piereģistrēta saimnieciskā darbība, bija jāsastopas ar problēmu, ka VID saimnieciskās darbības veicēju datu bāzē viņi netika uzrādīti. Situācija neapskaužama – autors domā, ka ir godīgi piereģistrējis saimniecisko darbību, uzskaita savus izdevumus un ieņēmumus, cerot, ka viņš varēs samaksāt attiecīgi aprēķināto sociālo iemaksu daļu, un pie IIN aprēķina izmantot reālos un attaisnotos izdevumus. Bet dzīvē izrādījās, ka autors tikai informējis VID, ka būs tagad autoratlīdzības saņēmējs – pašnodarbināta persona, bet nebūs reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs. 

Cik ilgi mēs mocīsim cilvēkus ar šo “dubulto” terminoloģiju. Joprojām lielākai daļai nav skaidrs, ar ko tad īsti atšķiras pašnodarbinātais no saimnieciskās darbības veicēja, un, ja godīgi, man šķiet, ka arī ierēdņiem tas nav skaidrs! Tāpēc svarīgi iepazīties ar 26.01.2023 redakcijas Metodisko materiālu, kurā pareizi un korekti norādīts, kas autoram jādara, izvēloties katru no iespējamiem nodokļu maksāšanas veidiem.

Otrs iespējamais variants, kā uzņēmums šobrīd var izmaksāt autora ienākumu – izmaksāt autoratlīdzību fiziskai personai, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību. Šajā gadījumā izmaksātājs – uzņēmums – ir atbrīvots no nodokļu ieturēšanas, jo saimnieciskās darbības veicējs pats aprēķina un maksā nodokļus budžetā. 

Vienīgais pienākums izmaksātājam ir – līdz nākamā gada 1. februārim jāiesniedz Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām, kur norāda ienākuma veida kodu “2007”, bet nenorāda nodokli!

Savukārt, pašam autoram ir divas iespējas izvēlēties, kā maksāt nodokļus:

1. vispārējais nodokļu režīms;
2. Mikrouzņēmuma nodokļa(MUN)  maksātāja režīms.

Ja ir reģistrēts vispārējais nodokļu režīms, autors, nosakot apliekamo ienākumu, var izmantot gan attaisnotos izdevumus, kuri minēti IIN likuma 10.pantā, gan reālos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojošiem dokumentiem(vienu vai otru iespēju). 

Svarīgi!

Ja autors ir reģistrējis saimniecisko darbību un saņem tikai autoratlīdzības, viņš var izvēlēties no iepriekš minētajiem variantiem. Bet, ja autors, papildus autoratlīdzībām, veic arī cita veida saimniecisko darbību, viņš var piemērot tikai reālos attaisnotos izdevumus. 

IIN likuma 10.pantā teikts: “4) nosacītie izdevumi, kas saistīti ar samaksas par intelektuālo īpašumu gūšanu, 25 vai 50 procentu apmērā no samaksas par intelektuālo īpašumu (ja samaksu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija vai tā tiek izmaksāta nerezidentam) par noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem. Minēto autoru darbu un izpildījumu veidus un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēru atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida nosaka Ministru kabinets.”

Izdevumu normas konkrētāk paskaidrotas MK noteikumos Nr. 899 57.punktā. 

Ja saimnieciskās darbības veicējs saņem autoratlīdzības un citus saimnieciskās darbības ieņēmumus, visus saimnieciskās darbības ieņēmumus summē kopā gan sociālo iemaksu aprēķināšanai, gan IIN aprēķināšanai.

Piemērs Nr. 3:  

Uzņēmums 2023. gada 16. janvārī noslēdz autoratlīdzības līgumu ar fizisku personu – reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju – par video reklāmas rullīša izveidi. Līgumā noteikta samaksa 800.00 EUR. Autors sagatavo un nodod uzņēmuma rīcībā video reklāmu 20.februārī, tiek parakstīts pieņemšanas/nodošanas akts. Grāmatvedis 20. februārī iegrāmato autoratlīdzību 800.00 EUR un izmaksā autoram minēto summu 28. februārī. Uzņēmuma pienākums ir iesniegt Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām līdz nākamā gada 1. februārim, norādot ienākuma veida kodu “2007”. 

Ja autors, reģistrējot saimniecisko darbību, ir izvēlējies Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāja režīmu, viņa pienākums ir katru ceturksni noteikt apgrozījumu un maksāt nodokli pēc līdzīga principa, kā izmantojot “pārejas perioda” režīmu:

1. ja autora ienākums nepārsniedz 25 000 EUR gadā, tiek ieturēti 25%;
2. ja ienākums pārsniedz 25 000 EUR gadā, pārsnieguma daļai piemēro 40%.

Arī MUN sadalījums ir tāds pats – 80% veido sociālās iemaksas un 20% ienākuma nodokli.

Ja autors izvēlas MUN, pie nodokļa apliekamās bāzes aprēķina viņam nav tiesību izmantot jebkādus izdevumus – ne attaisnotos izdevumus autora darbam, ne arī reālos saimnieciskās darbības izdevumus. Kā arī, autors nevar izmantot gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus, ko paredz IIN. 

MUN maksātāja režīmā reģistrētam autoram ir iespējams izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kurā nodokļa aprēķināšana, maksāšana un deklarācijas izveidošana notiek automātiski. 

Piemērs Nr. 4:  

Uzņēmums 2023. gada 20. janvārī noslēdz autoratlīdzības līgumu ar fizisku personu – reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju – par fotogrāfiju izgatavošanu uzņēmuma vajadzībām – uzņēmuma mājas lapai, sociālajiem kontiem, publikācijām un citiem mērķiem. Līgumā noteikts, ka autors uzņem un sagatavo izmantošanai 50 fotogrāfijas, par to nosakot samaksu 500.00 EUR apmērā. Autors ir reģistrējies kā MUN maksātājs. Līgumā pie apmaksas nosacījumiem minēts, ka autors līdz 30. janvārim saņem avansu 50% apmērā un atlikušo summu pēc pieņemšanas/nodošanas akta parakstīšanas. Uzņēmuma grāmatvedis iegrāmato avansa izmaksu 27. janvārī.  20. februārī tiek parakstīts pieņemšanas/nodošanas akts un tiek aprēķināta un izmaksāta atlikusī summa. Grāmatvedis 20. februārī iegrāmato autoratlīdzības summu 500.00 EUR, kā arī no saistībām atskaita izmaksāto avansu. Uzņēmuma pienākums ir iesniegt Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām līdz nākamā gada 1. februārim, norādot ienākuma veida kodu “2007”. 

Atgādinājums par sociālajām iemaksām autoriem – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina ienākumu starpību līdz minimālajam sociālo iemaksu objektam, par kuru autoram jāmaksā papildus 10 % sociālais nodoklis, ja paralēli nav darba attiecību vai autoratlīdzības saņēmējs nav iesniedzis prognozi VID, ka ienākumi nesasniegs 1860.00 EUR ceturksnī!

Kopsavilkums

Šobrīd uzņēmumi var izmaksāt autoratlīdzības par autoru darbiem:

1. piemērojot “pārejas perioda” režīmu, kur autors tiek dēvēts par autoru-pašnodarbinātu personu. Uzņēmums, izmaksājot autoratlīdzību, ietur nodokli pēc nepieciešamās likmes;
2. izmaksājot kā autoram – saimnieciskās darbības veicējam. Uzņēmums nodokļus neietur. 

Autors var izmantot šādus nodokļu maksāšanas režīmus:

1. Noziņot VID, ka būs autors – pašnodarbināta persona. Izmaksātājs ieturēs nodokli pēc attiecīgās likmes, autors nodokļus gada laikā neaprēķina un nemaksā; 
2. Piereģistrēt saimniecisko darbību ar vispārējo nodokļu režīmu. Izmanto iespēju izvēlēties, vai piemēros IIN likumā noteiktos autoru darbu attaisnotos izdevumus vai piemēros reālos izdevumus. Aprēķina sociālās iemaksas katru ceturksni un IIN – vienu reizi gadā, iesniedzot gada deklarāciju. Izmanto visus atvieglojumus, kuri pienākas; 
3. Piereģistrēt saimniecisko darbību ar MUN režīmu. Nosaka apgrozījumu (visus ieņēmumus) un katru ceturksni maksā nodokli pēc attiecīgās likmes. Nepiemēro attaisnotos izdevumus, neapliekamo minimumu un atvieglojumus.

Lai nerastos pārpratumi, aprēķinot nodokļus no autoratlīdzībām, svarīgi izvērtēt, kurš no veidiem piemērots uzņēmumam, kā arī pārliecināties, kādu nodokļu režīmu izvēlējies pats autors. Lai mums mazāk neskaidrību, vairāk prieka un gandarījuma par paveikto darbu!

(function() { var qs,j,q,s,d=document, gi=d.getElementById, ce=d.createElement, gt=d.getElementsByTagName, id=”calconic_”, b=”https://cdn.calconic.com/static/js/”; if(!gi.call(d,id)) { j=ce.call(d,”script”); j.id=id; j.type=”text/javascript”; j.async=true; j.dataset.calconic=true; j.src=b+”calconic.min.js”; q=gt.call(d,”script”)[0]; q.parentNode.insertBefore(j,q) } })();

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.