Dažādības aspekts – darbinieku sensorās atšķirības

AUTORS: Laima Buša

Projekta “Vesels Birojs” izveidotāja, sertificēta darba aizsardzības speciāliste, konsultē darba vides un labbūtības jautājumos, Mg.sc.soc.

Sensorā uztvere jeb tas, kā mēs uztveram apkārtējo vidi caur savām maņām, ir individuāla katram cilvēkam. Šīs uztveres atšķirības var izpausties dažādos veidos – no reakcijas uz gaismu un trokšņiem līdz taktilajām sajūtām un telpas uztverei. 

Iespējams, arī jūs esat pieķēruši sevi pie domas par to, ka atšķiramies šajā jautājumā. Piemēram, kolēģis Andris darbā vienmēr vēlas ieslēgt radio, kamēr man tas traucē koncentrēties. Savukārt ar Sandru mēs bieži “cīnāmies” par gaismas ieslēgšanu: kamēr man parasti ir par tumšu, viņai vienmēr šķiet, ka apgaismojums ir pārāk spilgts.

Tas notiek, jo katram no mums ir savs individuālais uztveres slieksnis: vieni uztver un reaģē uz vidi jutīgāk. Citiem, savukārt, lai justos un funkcionētu optimāli, ir nepieciešams augstāks stimulācijas līmenis.

Kā darba aizsardzības speciālists un darba vides konsultants bieži dzirdu par šādām konfliktējošām vajadzībām. Esmu arī saskārusies ar kolēģiem, kuri attiecībā uz apkārtējās vides iedarbēm ir īpaši jutīgi. Dažreiz šķiet, ka viņi ir izvēlīgi vai “untumaini” – taču šie cilvēki var vienkārši uztvert apkārtni citādāk, kas ir pilnīgi normāli un saistīts ar mūsu bioloģisko dažādību.

Mūsdienās, kad arvien biežāk runājam par dažādību darba vietā – dzimumu, vecumu, izglītību un personības atšķirībām – ir vērts pievērst uzmanību arī sensorās uztveres daudzveidībai.

Sensorās uztveres tipi un to atšķirības darba vides kontekstā

Sensorās uztveres pētniece, ergoterapeite Vinnija Dunna (Winnie Dunn) izšķir vairākus sensoros tipus, kas atspoguļo, kā cilvēki reaģē uz apkārtējiem stimuliem. Šie tipi veidojas no diviem faktoriem: neiroloģiskās jutības sliekšņa un pašregulācijas.

• Neiroloģiskais jutības slieksnis nosaka, cik daudz sensorās informācijas cilvēks uztver un kādā ātrumā. Cilvēki ar augstu jutību uz stimuliem reaģē ātrāk un jūtīgāk. Cilvēkiem ar zemu jutību nepieciešami stiprāki stimuli, lai viņi reaģētu.
• Pašregulācijas aktivitāte ir cilvēka spēja kontrolēt savu reakciju uz apkārtējiem stimuliem. Aktīva pašregulācija nozīmē, ka cilvēks, kuram traucē kāds kairinātājs, piemēram, mūzika, to izslēgs. Savukārt pasīva pašregulācija nozīmē, ka cilvēks situāciju nemēģina aktīvi mainīt.

Pēc Vinnijas Dunnas šie faktori kombinācijā veido četrus dažādus sensorās apstrādes tipus:

1. Meklētāji (Seekers): Šie cilvēki meklē papildu stimulāciju, lai justos labi. Viņiem patīk aktivitāte, izmaiņas un dinamiska vide. Darba vidē viņiem var patikt atvērtā tipa birojs, kur notiek sarunas un ir daudz kustības, krāsas un gaismas. Viņi bieži ir jaunu pārmaiņu iniciatori, jo tiecas pēc dažādības un stimulācijas, citādāk var kļūt garlaikoti. Meklētāju stiprā puse ir spēja ieviest jaunas idejas un augsts enerģijas līmenis.
2. Novērotāji (Bystanders): Šie cilvēki nepamana apkārtējos stimulus, kamēr tie nav ļoti intensīvi. Viņi labi spēj strādāt vidē, kurā citi justos pārāk stimulēti, taču var arī palaist garām svarīgu informāciju vai detaļas. Tādēļ viņiem var būt nepieciešama papildu struktūra vai atgādinājumi. Novērotāju stiprā puse ir emocionālā noturība un spēja strādāt dažādās darba vidēs. 
3. Izvairīgie (Avoiders): Šie cilvēki izvairās no stimuliem, kas varētu izraisīt diskomfortu vai stresu. Viņiem patīk paredzama, klusa un kontrolējama vide, kur ir maz ārēju traucējumu. Izvairīgo stiprā puse ir spēja uzturēt kārtību un stabilitāti, ko viņi paši augstu novērtē. Izvairīgie bieži ir tie, kas nodrošina, ka darba procesi tiek veikti precīzi un saskaņoti, kā arī palīdz uzturēt kārtību. Izvairīgajam tipam būtiski ir nepieciešams laiks vienatnē un sensorajai atslodzei.
4. Jutīgie (Sensors): Šie cilvēki ļoti jutīgi reaģē uz apkārtējās vides stimuliem, piemēram, izmaiņām temperatūrā, skaņās vai citu cilvēku garastāvoklī. Viņi ir labi detaļu pamanīšanā un ātri uztver izmaiņas. Taču viņiem var būt grūtības koncentrēties stimulējošā vidē, piemēram, atvērtā tipa birojā, kas var izraisīt trauksmi. Viņu stiprā puse ir uzmanība pret detaļām, kas var būt ļoti noderīga uzdevumos, kur nepieciešama precizitāte un rūpība. Taču, lai veiksmīgi funkcionētu, arī viņiem ir ļoti būtiska sensorā atpūta un iespēja mazināt ārējās vides kairinātājus.

Dažādās maņas un to konteksts darba vidē

Lai labāk izprastu sensorās atšķirības, ir svarīgi izzināt maņas un kā tās ietekmē mūsu ikdienas pieredzi darba vietā. Sensorā uztvere izpaužas caur redzi, dzirdi, ožu, tausti, garšu, kā arī vestibulāro sistēmu, kas atbild par kustības uztveri. Par pirmajām četrām (tās biežāk attiecas uz tipisku darba vidi) parunāsim nedaudz vairāk.

Redze (vizuālā uztvere) darba vidē
Pārāk spilgts apgaismojums var radīt vizuālo stresu un nogurumu, samazinot produktivitāti. Cilvēki, kuri ir jutīgi uz vizuālajiem stimuliem, biežāk izvēlēsies aiztaisīt žalūzijas, neieslēgt visas gaismas, priekšroku dos monohromām krāsām. Pretēji, cilvēki, kuriem ir nepieciešama papildus vizuālā stimulācija, izvēlēsies augstāku kontrastu, spilgtākas krāsas, augstākas intensitātes apgaismojumu.

Dzirde (audiālā uztvere) darba vidē
Darbiniekiem ar zemu audiālās uztveres slieksni var būt īpaši grūti koncentrēties atvērtā tipa birojā, kur ir pastāvīga trokšņu un sarunu pieplūde. Pret skaņu jutīgi cilvēki biežāk izvairīsies no skaļām vietām, lietos austiņas vai lūgs izslēgt mūziku vai radio. Pretēji, citiem kolēģiem “veselīga kņada” var palīdzēt justies labāk un būt produktīvākiem.

Oža (olfaktorā uztvere) darba vidē
Cilvēkiem oža ir cieši saistīta ar limbisko sistēmu, tādēļ noteiktas smaržas var spēcīgi atsaukt atmiņā emocijas un senas atmiņas. Dažiem cilvēkiem oža var būt ļoti jutīga pret noteiktām smaržām, piemēram, spēcīgiem parfimērijas aromātiem vai ēdiena smaržām. Spēcīga smarža birojā var novērst darbinieku uzmanību vai izraisīt pat izteiktu diskomfortu.

Tauste (taktilā uztvere) darba vidē
Taustes sajūtas var ietekmēt to, kā cilvēki uztver pieskārienus, citu cilvēku tuvumu, apģērbu u.tml. Darbiniekiem ar zemu taktilo slieksni var būt nepatīmami izmantot noteiktus materiālus (piemēram, darba apģērbam), būt tiešā tuvumā ar daudz cilvēkiem. Tajā pat laikā, cilvēki, kuru jutība ir zema, bieži izjūt nepieciešamību pēc taktilas stimulācijas, var virpināt rokās kādus priekšmetus, pieskarties sarunas biedram u.tml.

Sensorā pārslodze un tās sekas

Mūsdienu dzīve ir pārpildīta ar stimuliem: sākot no informācijas pārbagātības, sociālajiem tīkliem, darba un privātās dzīves projektiem un mainīgām situācijām. Kamēr cilvēki ar augstu sensorās uztveres slieksni parasti neizrāda vēlmi to pazemināt, cilvēki ar augstu jūtību, var izjust diskomfortu un ciest no sensorās pārslodzes, kas izraisa stresu un mazina produktivitāti.

Lai mazinātu sensorās pārslodzes ietekmi un nodrošinātu iekļaujošu darba vidi, var veikt vairākas darbības, kas palīdz gan individuāli justies labāk, gan arī uzlabot darba vidi kopumā.

Sensorās atpūtas nozīme un veidi

Lai mazinātu sensoru pārslodzi un uzlabotu darba produktivitāti, ir svarīgi nodrošināt sensorās atpūtas iespējas. Šeit būs daži ieteikumi sensorajai atpūtai gan darbā, gan ārpus tā:

• Redzes atpūta: Aizveriet acis uz dažām minūtēm, praktizējiet vizualizācijas tehnikas vai vienkārši pievērsiet savu uzmanību elpai. Izvairieties no pārāk spilgta apgaismojuma, atspīdumiem un izmantojiet iespēju nomainīt vidi, lai atslābinātu acis.
• Dzirde: Klausieties nomierinošu mūziku vai dodieties uz klusu telpu, kur varat izvairīties no fona trokšņiem. Ja nepieciešams, izmantojiet ausu aizbāžņus vai trokšņu slāpējošās austiņas, lai atslēgtos no apkārtējās skaņas.
• Tauste: Izvairieties no taustes kairinātājiem, piemēram, neērta apģērba vai nepatīkamām virsmām. Izmantojiet dziļās masāžas tehnikas, smago segu vai vienkārši ciešu apskāvienu, lai atslābinātu ķermeni un mazinātu spriedzi.
• Oža: Izvairieties no spēcīgām smaržām, kas var izraisīt diskomfortu. Regulāri vēdiniet telpas.

Palīdzēt sev justies labāk? 

Daži ieteikumi, lai vairotu savu sensoro inteliģenci, palīdzētu justies labāk un funkcionēt efektīvāk:

• Novērojiet sevi un atpazīstiet, kuri stimuli ir patīkami un kuri izraisa diskomfortu. Labāk iepazīstiet sevi un arī cilvēkus sev apkārt: kurš no sensorās uztveres tipiem jūs esat?
• Izveidojiet personisku atpūtas rituālu, lai mazinātu pārmērīgu stimulāciju (piemēram, meditācija, elpošanas vingrinājumi).
• Izmantojiet rīkus, kas palīdz mazināt diskomfortu, piemēram, trokšņu slāpējošas austiņas, patīkamus audumus. Vai gluži otrādi – bagātiniet savas sensorās pieredzes, piemēram, izmēģinot aromterapiju vai biežāk uzliekot savam garastāvoklim  piemērotu mūziku.
• Nodrošiniet sev laiku regulārām atpūtas pauzēm.

Pielāgošana darba vidē un procesos

Bez tā, ko varam darīt paši, pastāv arī ieteikumi, kurus varam ņemt vērā darba vietu un vides uzlabošanai, veidojot to iekļaujošāku dažādiem sensorās apstrādes tipu darbiniekiem.

• Fiziskā vide un sensorā ergonomika: Iespēju robežās nodrošiniet iespēju darbiniekiem pielāgot savu darba vietu: piemēram, ar regulējamu apgaismojumu mazākām darba zonām.  Izveidojiet īpašas darba zonas netraucētam darbam, kā arī sadarbībai kolēģu starpā. Veiksmīga iniciatīva, ko redzu daudzu savu klientu birojos, ir sazvanu būdiņas un nelielas, viegli pieejamas sarunu telpas, lai netraucētu citiem kolēģiem ar sarunām.
• Tehniskais nodrošinājums: Ja paredzēti telpu labiekārtošanas darbi, pievērsiet uzmanību telpu akustikas jautājumiem, kā arī nodrošiniet, ka smaržas no virtuves zonas neizplatās darba telpās. 
• Informatīva palīdzība un izpratnes radīšana: Izglītojiet darbiniekus un vadītājus par sensorajām atšķirībām un to, kā tās var ietekmēt darba efektivitāti un labizjūtu. Palīdziet kolēģiem izzināt savas sensorās īpatnības un kā uzlabot savu labizjūtu.
• Sensorās uztveres īpatnības darba uzdevumu veikšanā: Lai darbinieki varētu justies labi un piepildīt savu potenciālu, ir vērts ņemt vērā darbinieka īpatnības arī darba darināšanas (“job crafting”) procesā. Katram no uztveres veidiem ir savas stiprās puses, kuras vērts ņemt vērā arī pielāgojot uzdevumus vai vadības stilu.
• Procesuālās izmaiņas: Kad vien iespējams, saglabājiet elastīgas darba metodes – piemēram, iespēju strādāt attālināti, izvēlēties klusāku darba vietu vai pielāgotu darba laiku, kas ir piemērots fokusētam, netraucētas darbam. Iespējams izstrādāt arī darba un komunikācijas vadlīnijas, piemēram, kopīgi vienojoties par laiku fokusētam darbam, kad darbinieks var neatbildēt uz e-pastiem un neplānot sanāksmes.

Atpūtas nozīme: Veiciniet regulāras pauzes un nodrošiniet telpas, kurās darbinieki var atpūsties un atjaunoties. Dažu manu klientu birojos ir pieejamas zonas dažādām atpūtas aktivitātēm – gan aktīviem atpūtas brīžiem (piemēram, galda teniss), gan klusuma un meditācijas istabas ar pieklusinātu apgaismoju, ērtām mēbelēm un iespēju arī nelielai snaudai. Arī kafijas un virtuves zonas ir pieejamas gan, lai socializētos, gan varētu pusdienas pārtraukumu pavadīt klusākā stūrī.

Vairāk informācijas par šīm tēmām, kā arī pašizpildes testus, lai noskaidrotu savu sensoro tipu, var atrast grāmatās: Winnie Dunn “Living Sensationally: Understanding Your Senses” un Annemarie Lombard “Sensory Intelligence”.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors. 

Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA risinājumiem personāla jomā, lūdzu apmeklējiet produktu lapas:

EasyCruit – personāla atlasei »

Comenius – talantu vadībai »

HoP – darbinieku pašapkalpošanās »