Drošāka interneta diena

Digitālās tehnoloģijas bērniem un jauniešiem sniedz daudzas lieliskas iespējas un resursus, taču vienlaicīgi, pieaugšana šādā vidē sevī slēpj arī virkni dažādu risku. Šodien, 8. februārī, tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, ar mērķi – padarīt internetu drošāku un labāku mums visiem, aicinot ikvienu domāt par to, kā mēs katrs rūpējamies par savu drošību internetā, un kāds ir mūsu ieguldījums, veidojot labāku interneta vidi.

Kas ir drošāka interneta diena?

Drošāka interneta diena ir globāla kampaņa, kas aizsākās kā ES SafeBorders projekta iniciatīva 2004. gadā un kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ikgadējiem pasākumiem. Strādājot ar jauniešiem, tiek uzlabotas viņu droša interneta lietošanas prasmes un veidota izpratne par drošības tēmām. 

Šīs dienas mērķis ir veicināt drošu, atbildīgu, kritisku un pozitīvu digitālo tehnoloģiju izmantošanu jauniešiem. Šobrīd šī globālā tiešsaistes kopiena jau sniedzas ārpus Eiropas un Drošāka interneta diena tiek svinēta aptuveni 200 valstīs visā pasaulē.

Kādi ir riski?

Bērniem, kā arī daudziem pieaugušajiem, ne vienmēr ir pietiekami laba izpratne par digitālo pēdu (“digital footprint”), ko viņi atstāj aiz sevis, un kādas sekas var radīt viņu dalīšanās ar privātu informāiju interneta vidē. Ir svarīgi izprast, ar kādiem datiem var dalīties un ar ko! Kas šiem datiem varēs piekļūt, un kādu mērķu vadīts? Tāpēc privāto informāciju, piemēram, vārdu, atrašanās vietu, tālruņa numuru, dzimšanas datus, e-pastu, adresi, skolu u.c. šāda veida informāciju, nevajadzētu izpaust interneta vidē vai izmantot kā lietotājvārdus, kas redzami citiem lietotājiem. Jauniešīem jābūt uzmanīgiem arī publicējot savus fotoattēlus, tā kā tie var  tikt kopēti un izplatīti ārpus viņu draugu grupām, tādējādi foto īpašnieks ātri zaudē kontroli pār to, kurš var piekļūt viņa fotoattēliem.

Jauniešiem jāuzmanās no tā, ar ko viņi runā tiešsaistē un vai šīs sarunas var tikt uzskatītas par nepieklājīgām un bērniem nepiemērotām. Svarīgi zināt, kā rīkoties šādās sistuācijās un kā par to ziņot. Galu galā jūs nekad nezināt, kas īsti ir jūsu draugi, kurus esat ieguvis tiešsaistē, un vienmēr pastāv risks tikt apkrāptam, pat ja sākumā tā nemaz nešķiet un to ir grūti pamanīt no pirmā acu uzmetiena. Tāpēc vienmēr būtu jāpārskata dažādu interneta vietņu privātuma iestatījumi, un vecākiem vajadzētu sekot līdzi tam, kā un ar ko bērni pavada laiku interneta vidē. Kiberhuligānisms (“cyberbullying”) ir arī vēl viena problēma, ar ko saskaras daudzi jaunieši, un ir svarīgi zināt, kā par to ziņot.

Sociālo mediju platformās, tiešsaistes spēlēs, forumos, vietnēs utt. ir pieejami daudzi materiāli, kuri ir saturiski neatbilstoši bērniem un jauniešiem,  tāpēc svarīgi, lai bērni zinātu, kā atpazīt šādus materiāliālus un kā rīkoties šajās situācijās. Tas attiecas arī uz komercdarbību. Tā kā daudzas tiešsaistes reklāmas ir veidotas tā, lai tās būtu slēptas vai neskaidras, ir svarīgi veikt paŗleicināties, ka bērni ir zinoši un informēti par to, kā izvairīties no mārketinga shēmām un naudas tērēšanas lietotnēs, spēlēs vai vietnēs. Bērni ir jāmudina saglabāt savu personisko informāciju privātu, neņemt vērā surogātpastu (“spam” vēstules) un neatvērt uznirstošos reklāmu logus (“pop ups”) un izmantot ģimenes kopīgo kontu, aizpildot reģistrācijas veidlapas tiešsaistē.

Visma ieteikumi:

1. Glabājiet personīgo informāciju drošībā un neizpaudiet to interneta vidē.
2. Vienmēr ziņojiet pieaugušajiem par neatbilstošu uzvedību, uzmākšanos vai kiberhuligānismu (“cyberbullying”)
3. Arī pats interneta vidē izturies cieņpilni – gan pret sevi, gan citiem.
4. Esiet kritisks attiecībā uz to, ko publicējiet tiešsaistē – vienmēr apdomājiet, kas šo informāciju redzēs.
5. Izmantojiet autentifikācijas rīkus, pieslēdzoties saviem profileim tiešsaistes vietnēs.