Artūra galvenais uzdevums ir rūpes par resursu vadības sistēmas VISMA Horizon attīstību. Vienkārši sakot – viņš ir tas cilvēks, kurš satur kopā visus dažādos sistēmas virzienus un meklē kompromisu starp īstermiņa vēlmēm, ilgtermiņa vajadzībām un finansiālajām iespējām.
Lai arī ar pauzēm, tu uzņēmumā strādā jau kopš 2003.gada. Apbrīnojama pastāvība. Kā tu šeit nonāci?
Es savulaik mācījos LU Ekonomikas vadības fakultātē, un mana kursabiedrene bija Maruta Rancāne (šobrīd: konsultantu grupas vadītāja). Maruta pastāstīja, ka IT uzņēmums “Microlink” meklē saimniecības vadītāju.
Aizgāju uz interviju. Tobrīd man bija tāds kā uzpampis zilums zem acs. Nezinu, tādēļ vai kāda cita iemesla dēļ man piedāvāja nevis saimniecības vadītāja, bet gan debitoru grāmatveža amatu, kurā galvenais uzdevums bija tikt galā ar parādniekiem.
Sāku strādāt – zvanīju parādniekiem, kopā ar juristi rakstījām biedējošas vēstules un darījām visu, lai samazinātu debitoru skaitu. Deviņus mēnešus nostrādāju un tad izmantoju iespēju mācīties Šveicē St.Gallenas universitātes programmā, kurā pusgadu bija jāapmeklē lekcijas universitātē, bet otrajā pusgadā pašam jāatrod prakses vieta.
Jau “Microlink” laikā sapratu, ka man patīk IT nozare, tāpēc prakses vietu izvēlējos ļoti mērķtiecīgi. Mācību laikā bija kurss, kurā apguvām resursu vadības sistēmu “SAP”, kā arī vienu dienu “SAP” birojā darbinieki vadīja mums dažādas lekcijas. Man ļoti iepatikās organizācijas kultūra, māja un vide. “SAP” kļuva par manu vienīgo prakses mērķi – sūtīju pieteikuma vēstules, iesaistīju pasniedzēju un kritu visiem uz nerviem, kamēr saņēmu pozītīvu atbildi.
Tā es tiku “SAP Schweiz” projektu vadības birojā, ko tieši tajā brīdī būvēja. Kopā ar vadītāju veidojām procesus un domājām par atbalsta sistēmām, lai zinātu, kā mūsu projektiem klājas gan finansiāli, gan saturiski.
Pēc prakses beigām gribēju atgriezties Latvijā, lai pabeigtu maģistrantūru. Atgriezos “Microlink”, nodaļā “Uzņēmuma (Enterprise) sistēmas”, kā projektu kvalitātes vadītājs. Pilnveidojām sistēmu piegādes un uzturēšanas procesus.
Pēc 9 mēnešiem, brīdī kad Microlink tika pārdots, gribējās atkal ko pamainīt un pieteicos atpakaļ uz “SAP”. Drīz vien devos atpakaļ, lai turpinātu prakses laikā iesākto. Gadu nostrādāju tur.
Līdz brīdim, kad tobrīd jau izveidotā “FMS” (iepriekš “Microlink” nodaļa) vadītājs Jānis Bergs atsūtīja ziņu: “Beidz māžoties! Brauc atpakaļ!”
Atbraucu arī un sāku strādāt ieviešanas nodaļā – domājām, kā labāk ieviest un nogādāt pakalpojumu klientiem. Apmēram pirms 4 gadiem sāku strādāt produkta attīstībā.
Tāds bija mans īsais ceļš.
Kas tev patīk, strādājot Visma?
Visticamāk, šo jau būs teikuši arī citi kolēģi, bet mums ir lielisks kolektīvs. Darba biedri ir tādi, ar kuriem es būtu gatavs iet izlūkos.
Man ir svarīgi, lai darbā būtu tāda vide, kurā kolēģi ciena cits citu, novērtē biedru pieredzi, zināšanas, kompetenci.
Tikai vidē, kurā cilvēki cits citu nenomāc, var veidoties veiksmīga sadarbība.
Kopumā jūtos tā, it kā septiņi gadi būtu paskrējuši kā viens. Viena gada laikā var piedzīvot ļoti daudz – gan no klienta puses: dažādas problēmas, dažādi risinājumi u.tml., gan no mūsu puses – mainās tehnoloģijas un veids, kādā strādājam. Darbs ir ļoti dinamisks un turbulents.
Nav divu vienādu dienu, un tas mani aizrauj.
..
Kad ikdiena ir ļoti dinamiska, līdzi nāk arī izaicinājumi. Ar kādiem tu saskaries savā darbā?
Lielākais izaicinājums ir nodrošināt to, ka spējam apmierināt rītdienas klienta vajadzības. Kad klients pats par šo problēmu sāk runāt, no mūsu puses skatoties, bieži vien ir par vēlu.
Piemēram, šobrīd tas ir saistīts ar mākoņrisinājumiem, kas sniedz mums iespēju izmaiņas klientiem piegādāt daudz operatīvāk un rūpēties par produkta infrastruktūru.
Liela daļa vēl nesaskata problēmu esošajos risinājumos, tomēr ar laiku vajadzība pēc izmaiņām kļūs izteiktāka.
Vēl mūsdienu izaicinājums ir mobilitāte – cilvēki grib strādāt ne tikai darba vietā pie datora, bet arī mājās. Būtiski mainās veids, kādā mēs strādājam.
Savukārt, mums ir jābūt gataviem, lai varētu to tehnoloģiski atrisināt. Šeit gan jāņem vērā, ka Latvijā viss atnāk ar 4-5 gadu nobīdi.
Nedrīkst aizmirst arī par procesu automatizāciju – parasti par to sāk domāt tikai, kad sāk jau spiest izmaksas un rentabilitāte.
..
Lai rastu risinājumus izaicinājumiem un saprastu tehnoloģiju virzību, ir jāzina notiekošais biznesa un tehnoloģiju jomā. Kur tu smelies šīs zināšanas?
Dažādos medijos, piemēram, LETA apkopojumos. Telefonā izmantoju “Flipboard” aplikāciju – esmu salicis tēmas un tagus, kas interesē, un aplikācija apkopo aktualitātes.
Ar jauno gadu sev esmu atslēdzis Latvijas lielos interneta medijus – Delfi un Tvnet, kas apnikuši ar to, kā veido ziņas – blakus saliek informāciju par karu Sīrījā, pazudušu kaķi un vietējās zvaigznes nedienām. Pārgāju uz lsm.lv.
Cenšos izmantot arī to, ka labi zinu vācu valodu, tādēļ lasu arī vācu e-avīzes, piemēram, “Frankfurter Allgemeiner”.
LinkedIn un Twitter sekoju līdzi dažādiem tehnoloģiju un produktu vadības guru. Arī kolēģi reizēm dalās ar dažādiem rakstiem par aktuālo tehnoloģiju un biznesa pasaulē.
Kopumā cenšos saskatīt lielo bildi – uz kurieni virzās pasaule.
Savukārt tas, kā tehnoloģijas tiek pielietotas un pielāgotas šai virzībai, jau ir izstrādes kolēģu lauciņš.
..
..
Tā kā tavs uzdevums ir saprast lielo bildi, pastāsti, kā, tavuprāt, laika gaitā ir mainījušās IT uzņēmumu prioritātes un galvenie uzdevumi?
Kādreiz IT risinājumu izstrādātāji strādāja pēc šāda principa: mēs izveidojam risinājumu un noliekam uz plauktiņa noliktavā. Klients atbrauc pakaļ un pats tiek tālāk galā – izveido infrastruktūru, instalē programmu un iemācās to lietot.
Tagad IT risinājumu izstrādātāju uzdevums ir piegādāt un nodrošināt risinājumu kā pakalpojumu un servisu.
Klients grib saņemt pilnu pakalpojumu (tehniskā infrastruktūra, drošības kopijas, palaišana, atjaunošana) kā pilnvērtīgu risinājumu savai konkrētajai problēmai.
No piegādātāja puses skatoties, tas ir pilnīgi cits atbildības līmenis. Šobrīd mainām arī savu domāšanas veidu.
..
Kāds ir tavs viedoklis par šobrīd notiekošo – uz kurieni vispār virzās tehnoloģiju pasaule?
Tehnoloģijas, kas ir mainījušas un mainīs mūsu dzīvi? Mākoņpakalpojumi, kas maina veidu, kādā varam piegādāt risinājumus. Tas, manuprāt, bija svarīgs lēciens tehnoloģiju pasaulē. Otrkārt, mobilās ierīces, kādas tās ir šobrīd, pilnībā maina to, kā cilvēki var strādāt ar IT risinājumiem. Trešā lieta, kas tagad sāk ietekmēt IT risinājumus un to pielietojumu, ir mākslīgais intelekts. Ja iepriekš tas bija fantastisko filmu saturs, tagad mēs to ikdienā redzam arvien vairāk un vairāk.
Šobrīd dzīvojam ļoti dinamiskā pasaulē, kas nepārtraukti mainās. Ierobežojošais faktors, lai izmantotu tehnoloģijas, ir cilvēks. Iespēju ir tik daudz, ka mēs paši vairs nespējam orientēties tajā visā. Tehnoloģiju izmantošanai ikdienā mēs esam kļuvuši par pudeles kakliņu.
Izaicinošākais – kā to visu, kas ir izgudrots un pieejams, adaptēt un pilnvērtīgi izmantot ikdienas dzīvē.
Runājot, par mākslīgo intelektu – Pasaules Ekonomikas forumā Bils Geitss jau minēja, ka ir jādomā par robotu nodokļa ieviešanu. Arī lielie uzņēmumi, kuri ir inovāciju dzinējs, saprot, ka jāsāk domāt – kas notiks tālāk? Piemēram, ja ASV visu smago auto šoferus nomainītu roboti, kas notiek ar aptuveni 10 miljoniem darbinieku un sociālo sistēmu? Kas pirks produktus un pakalpojumus, ja darbaspēkam nebūs ienākumi?
Tie ir globāli un sarežģīti jautājumi, uz kuriem pagaidām nav skaidru atbilžu.
Esam pārāk strauji nonākuši tur, kur domājām, ka būsim vēlāk. Esam nostādīti fakta priekšā – nākotne ir pienākusi, bet neesam vēl gatavi tajā darboties un dzīvot.
Mums ir ļoti daudz jautājumu.
Kā tas attīstīsies – to vēl šobrīd neprognozēšu.
..
Mazliet turpinot par mākslīgo intelektu un tā ietekmi – kā mēs to izjūtam šobrīd un izjutīsim nākotnē?
Jau tagad ikdienā jūtam mākslīgā intelekta ietekmi. Piemēram, pavērojiet, kā dažādās aplikācijās fotogrāfijās atpazīst cilvēkus un objektus. Jebkurš var aprunāties ar iPhone SIRI – balss tiek atpazīta, un iekārta saprot, ko tai grib pateikt. Cits piemērs – McDonalds filiāle ASV. Tu piebrauc pie lodziņa un sāc runāt – pretī nav cilvēks, bet gan mākslīgais intelekts, kas analizē balsi, atbild, uzdod jautājumus un jau komplektē pasūtījumu virtuvē.
Pēdējos 2-3 gados mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir attīstījušās ļoti strauji, jo zinātnieki ir nokļuvuši līdz universālam mācīšanās algoritmam, kas būvēts uz līdzīgiem principiem kā cilvēku neironu tīkls.
Arī VISMA grupa šobrīd aktīvi investē resursus mākslīgā intelekta risinājumu pētīšanā.
Kopumā domājam, kā esošās inovācijas izmantot un adaptēt konkrētām klientu biznesa vajadzībām.
Piemēram, ir radītas pirmās iestrādnes risinājumiem, kas mācās atpazīt čeku saturu. Šobrīd gan tās vēl ir pieejamas tikai Skandināvijā.
..
Viens no Visma produktiem Latvijā ir resursu vadības sistēma VISMA Horizon. Kā, tavuprāt, mākslīgais intelekts ietekmēs resursu vadības sistēmas?
Visi procesi, kuros rodas lielas datu kopas un ir saskatāmas likumsakarības, var tikt izmantoti mākslīgā intelekta trenēšanai, lai nākotnē tas spētu pieņemt lēmumus pats.
Ja runājām par tendencēm kopumā, tad arvien vairāk izzudīs manuāla datu apstrāde un transakcijas, jo palielināsies integrācija starp dažādām sistēmām.
Transakcijas, kurās var piemērot noteiktus vai apgūtus algoritmus, tiks automatizētas.
Domāju, ka grāmatvedībā arvien vairāk ienāks arī tā sauktās blockchain tehnoloģijas, kad visas sistēmas ir savienotas savā starpā caur vienotu drošības mehānismu, kas nodrošinās, ka dati visās sistēmās sakritīs reāllaikā. Tā ir reālā laika ekonomika, kurā nodrošināts pilnīgs caurspīdīgums un rasts risinājums ēnu ekonomikas problēmai.
..
Kā ar grāmatveža lomu?
Pastāvēs, kas pārvērtīsies un iemācīsies jaunās iespējas izmantot. Tas kas, manuprāt, būs nepieciešams – finanšu tehnoloģiju pārvaldnieks. Kā jau iepriekš minēju, galvenais ierobežojošais faktors ir mūsu pašu spēja izmantot tehnoloģijas.
Tuvākājā laikā noteikti saglabāsies arī vajadzība pēc finanšu vadības, kas palīdz analizēt un interpretēt datus un sniedz atbalstu biznesa lēmumu pieņemšanā.
.
Kāds, tavuprāt, ir pēdējo gadu iespaidīgākais tehnoloģiju sasniegums?
Ir tik daudz visa, ka jau ir pierasts pie nepārtraukta WOW efekta. Nekas vairs tā īsti nepārsteidz.
Izbrīnu vairs neraisa tas, kas pirms kāda laika bija zinātniskās fantastikas filmās – piemēram, cilvēki uzdod mutiskus uzvedumus viedtālruņiem, mūs pārvadā automašīnas bez šoferiem, vai ir iespēja sarunāties ar cilvēkveidīgu robotu. Tagad tas viss jau ir realitāte. Tie visi ir WOW, bet nu jau ir sajūta “ok, forši, tam tā jau sen vajadzēja būt!”
Izmaiņas ir tik intensīvas, ka nepaspējam pabrīnīties, kad kaut kas jauns un iespaidīgs jau ir parādījies.
Pēdējie jaunumi, kas man lika aizdomāties par mūsu iespējām, bija SpaceX raķete, kas spēj pati nosēsties. Kādai skaitļošanas jaudai un sensoriem jābūt pamatā, lai tas būtu iespējams?
Vai miničips (mazāks par sērkociņu galviņu), ko izmanto medicīnā, ievadot asinsvados, lai veiktu diagnostiku.
..
Varbūt esi domājis, kādu WOW tehnoloģisko sasniegumu tu gribētu piedzīvot?
Humāni skatoties, joprojām daudzviet pasaulē ir ūdens un ēdiena trūkums. Dzīvojot šajos platuma grādos un tomēr salīdzinošā pārticībā, bieži nemaz neaizdomājamies, ka kaut kur nav ēdiena vai tīra ūdens.
Pārlieku bieži sakām, ka viss ir slikti, bet nenovērtējam, ka liela pasaules daļa dzīvo pavisam citos apstākļos.
Tie joprojām nav atrisināti jautājumi, līdz ar to rast tam risinājumu, izmantojot tehnoloģiju simbiozi, būtu dižs sasniegums. Piemēram, plašāka 3D printeru izmantošana, kas radītu ēdienu. Pagājušajā gadā bija ziņa, ka zinātnieki jau ir iemācījušies audzēt cilvēku orgānus.
Kāpēc, lai mums nebūtu plaši pieejamas tehnoloģijas, kas ļautu lēti radīt pārtiku vai tīru ūdeni?
..
Kā to nosauktu?
Vai! (pārdomu brīdis)… tam noteikti būtu jābūt, kam ļoti cēlam. Piemēram, “Dieva pirksts” vai “Dieva roka”.
..
Atskatoties uz laiku IT nozarē – kāds ir labākais padoms, kādu esi saņēmis darbā?
Pirmais, kas nāk prātā, – “Neaiztiec, ja tas strādā!”
Ja runājam nopietnāk – tas nav no IT cilvēkiem, bet dzirdēts Latvijas Televīzijas reportāžā par dambretes skolotāju, kurš par zaudējumu sašutušam skolēnam teica: “100 reizes zaudēsi, 101. reizē uzvarēsi.”
Pārnesot uz IT nozari, tas ir stāsts par to, ka jāmācās kļūdīties ātri. Mūsdienās avots, kur gūstam galveno pieredzi un no kā mācāmies, ir kļūdas – eksperimentējot, kļūdoties un ejot uz priekšu. Ja iet uz noteiktu mērķi, var pa ceļam daudz kļūdīties, galvenais savlaicīgi nonākt galapunktā.
..
Un kāds ir sliktākais?
Tāds sliktākais padoms nenāk prātā. Bet, manuprāt, sliktākais, kas var notikt, ja lūdz izstrādāt sistēmu, nesniedzot pilnu kontekstu – kas ir vajadzība, kāds ir lietotājs, kam to izmantos un tamlīdzīgi. Nezinot pilnu stāstu, var sanākt dažādas uzdotā interpretācijas un gala rezultātā sanāk līks, greizs risinājums.
Koncentrējoties uz papildu iespējām bez konteksta, un, nezinot vai nesaprotot īstās vajadzības, ir grūti sasniegt labus un noderīgus rezultātus.
..
Ko tu vēlētos, lai cilvēki labāk saprastu par IT nozari?
To, ka IT nozare nav par un ap programmēšanu, bet gan par procesiem.
Ja klients meklē jaunu sistēmu un galvenais mērķis ir ieviest sistēmu, tad tas jau ir neveiksmīgs projekts.
Ja maina sistēmu, ir jābūt gatavam mainīt arī veidu, kādā mēs strādājam, lai kļūtu ātrāki vai efektīvāki. Citādāk tam nav nekādas jēgas. Diemžēl bieži vien ir vieglāk koncentrēties uz pašu rīku, nevis risināmo problēmu vai vajadzību.
Piemēram, ja ir elektroniska rēķinu saskaņošanas sistēma, tad vajadzētu pazust papīra dokumentiem. Bet, ja darbinieki tāpat izprintē papīru rezervē un ieliek atvilktnē, sak’, ja nu noder? Tas nozīmē, ka nav mainīta pieeja darbam. Šajā gadījumā process varbūt pat būs kļuvis vēl ilgāks un neefektīvāks.
Informācijas tehnoloģijas ir paredzētas procesu optimizēšanai, bet, lai šo mērķi sasniegtu, ir jāsāk ar pašiem procesiem, un tikai pēc tam jāmeklē atbilstoša sistēma.