Autore: Ilze Palmbaha
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekle, PwC Nodokļu pārvaldības un Grāmatvedības nodaļas vadītāja.
Ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā
Masu medijos aizvien biežāk tiek diskutēts, vai tuvojas ekonomiskā krīze, un kas būtu jādara, lai recesiju pārdzīvotu mazāk sāpīgi.
Mums kā mazai ekonomikai ir svarīgi saprast, kas notiek uz globālās skatuves. Kā saka Mārtiņš Kazāks (Latvijas Bankas padomes loceklis), šobrīd notiek gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā. Iestājas rudens ne tikai dabā, bet arī ekonomikā.
Taču nav arī plānota barga ziema, vismaz ne tik barga kā tas bija 2007. – 2008. gadā.
Ģeopolitiskā nenoteiktība
Pēdējo 1,5 gadu laikā ekonomiskā izaugsme kļuvusi lēnāka. Tā tas notiek sinhroni un praktiski visur. Vācijā – izaugsme mīnusā, tās ekonomika ieslīd recesijā, Zviedrijā – pēdējie ceturkšņi rāda, ka izaugsme ir vārga. ASV – tas pats un plus vēl gaidāmās prezidenta vēlēšanas nākošajā gadā.
Ģeopolitisko nenoteiktību pastiprina Ķīnas un ASV tirdzniecības kari. Tas padara situāciju aizvien sarežģītāku. Tramps ar saviem tvītiem visu vēl vairāk šūpina. Vācijas tirdzniecības partneris ir Ķīna. Zviedrijai – ASV. Jebkas, kas ietekmēs šīs valstis, lielā mērā ietekmēs mūs.
Tātad visā pasaulē ekonomiskā izaugsme ir lēnāka un tā notiek sinhroni. Ja vērtējam situāciju ilgākā laika posmā, saprotam, ka ekonomika aug. Šobrīd ejam rudens fāzē, ekonomika sāk augt lēnāk, bet tas nudien vēl nenozīmē ziemu. Līdz ar to svarīgs ir uzņēmēju noskaņojums, vai uzņēmēji ir gatavi investēt.
Monetārās politikas atbalsts
Monetārās politikas atbalsts parasti notiek ar zemākām kredītu procentu likmēm, faktiski tas ir arī banku uzdevums. Tāpat ekonomika tiek balstīta, iepludinot tirgū vairāk naudas.
Finanšu tirgus dalībnieki ekonomikas sabremzēšanās brīžos parasti gaida centrālo banku atbalstu. Šoreiz nekas nenotiek pēc standarta mācību grāmatas. Eiro zonā likmes ir negatīvas. Tādā situācijā vēl neesam bijuši.
Eiropas Centrālās bankas likmes ir zem 2%, līdz ar to monetārā politika nevar atrisināt visu. Likmes jau ir negatīvas. Obligāciju ienesīgums Vācijā – 6%, ja gribat aizdot naudu Vācijā, būs jāpiemaksā.
Ja turēsiet naudu bankā, nenopelnīsiet. Taču, ja vēlaties investēt, varat dabūt lētu naudu.
Ekonomika sabremzēsies, bet Eiropas Centrālā banka nespēs izvilkt eiro zonas valstis no recesijas. Tikai ar monetāro politiku šoreiz nepietiks.
Kā tas ietekmē Latviju?
2017. – 2018. gadā bija vērojama 5% izaugsme. Šobrīd ekonomika sāk bremzēties. 2018. gadā 5%, šobrīd 3%, šis rādītājs slīd vēl zemāk. Kā redzams, izaugsme ir, tikai tā vienkārši ir lēnāka.
Skatoties ceturksni pret ceturksni – izaugsme kļūst nevienmērīgāka. Ik pa brīdim kāds ceturksnis būs mīnusos. Faktiski, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 2.5% būs vidējais izaugsmes temps.
Eksporta dati – gadu pret gadu ir bijusi izaugsme. 2018. gadā – jau lēnāka. Ja skatāmies nozaru griezumā, izaugsme kļūst lēnāka un nevienmērīgāka.
Banku sektors – vērojama zema finanšu pieejamība, kreditēšana ir vārga. Kā risks mināms Moneyval ziņojums, kā rezultātā notiek banku sektora “tīrīšana”.
Tas, kas liek aizdomāties, ir fakts, ka faktiski notiek naudas drukāšana eiro zonā. Taču šī nauda nav ienākusi kreditēšanā vai ekonomikā. Vislielākā masa ieplūst akciju tirgos, vērojams zināms akciju tirgus burbulis.
Darba tirgus – Latvijā šobrīd ir zems bezdarba līmenis – 6.4%, tas ir līdzīgs kā iepriekšējā burbuļa laikā. Darba tirgū vērojama lēnāka izaugsme.
Nodarbinātības samazinājums ir vērojams pateicoties demogrāfiskajai situācijai. Uzņēmumi vairs aktīvi neveido jaunas darba vietas. Cilvēki ir tik, cik ir. Un fakts, ka automatizācija aizvietos daudzas darba vietas, nav vairs mīts, bet fakts.
Algu kāpums uzņēmējiem ir pietiekami izaicinošs. Tas pat apsteidz inflāciju. Naudas maciņos paliek aizvien vairāk un patēriņa tirgus aug.
Taču kopumā Eiropā lielais izaicinājums ir sabiedrības novecošanās un darbaspēka trūkums, ko spēs risināt vien automatizācija un cilvēku migrācija.
Ja runājam par Latviju, tad, kā redzams vienā no Latvijas Bankas pētījumiem, Latvijas vietējos iedzīvotājos slēpjas milzīgs potenciāls, tie ir 55 000 iedzīvotāju, ko varētu iekļaut darba tirgū. Tie ir jaunieši un vīrieši pēc 50 gadiem, kam vajadzētu apgūt jaunas prasmes. Demogrāfijas stāvoklis nav tas iepriecinošākais, mums jāiemācās dzīvot ar mazāku iedzīvotāju skaitu.
Algām augot, tehniskajām izmaksām ejot uz leju, jāsaprot, ka ieviest jaunas tehnoloģijas būs lētāk. Tehnoloģijas neizbēgami aizvietos lielu darba vietu skaitu.
Sagaidāms 10% liels algu kāpums, bet tie nav 30 – 40%, kā tas bija 2007.gadā. Ekonomikas recesijas laikā vajadzētu nevis bremzēt algu kāpumu, bet gan celt darba ražīgumu.
Kreditēšana ir vāja un uz strauju izrāvienu nav ko cerēt, kā redzams, kredītu apjoms pret ekonomiku ir salīdzinoši zems. Ekonomika aug straujāk par kreditēšanu.
Nākošajā ekonomiskajā ciklā drosmes būs vairāk un kredītņēmēji vēlēsies aizņemties vairāk nekā šobrīd. Bankas kredītus izsniedz negribīgi. Labāk samaksā soda naudu Eiropas Centrālajai bankai, bet kredītus neizsniedz.
Naudas ir daudz, bet tā nenonāk ekonomikā, jo:
- Iedzīvotāji ir kļuvuši daudz piesardzīgāki pēc 2007. – 2008.gada ekonomiskās krīzes. Salīdzinājumam – hipotekāro kredītu likmes svārstās no 2.5 – 3.5%, savukārt algu kāpums ir 8%. Hipotekāro kredītu aktivitāte ir sākusies tikai 2 gadus atpakaļ;
- Uzņēmēju noskaņojums ir līdzīgs, taču to pavada vēl daudzi citi faktori – ēnu ekonomikas īpatsvars, neskaidrās bankrota procedūras, bankas kredītportfeļa politikas piesardzīgums, kā piemēram, iepriekšējā krīzē bankām Latvijā nozaga 20%.
Vispirms būtu jāsamazina riski – Moneyval ziņojuma prasību izpilde un, ievērojot zināmu pieeju, piesardzība uzvarēs. Kredīta kāpuma tempi palielināsies tad, kad būs pabeigts kapitālais remonts banku nozarē.
Galvenie secinājumi
- ekonomika turpina augt;
- notiek sabremzēšanās ar visiem izrietošajiem riskiem;
- katram no mums ir mājas darbi, kā palīdzēt sev un valsts ekonomikai.
Ko ekonomiskās sabremzēšanās laiks var sniegt ārpakalpojuma grāmatvežiem
Ekonomiskā sabremzēšanās un tai sekojošā recesija var sniegt jaunas iespējas tieši ārpakalpojuma grāmatvežiem. Par ko jādomā jau šodien, lai šīs industrijas pakalpojuma sniedzēji varētu attīstīt biznesu:
- Uzņēmumu efektivitāte – digitalizācija un automatizācija, jaunu pakalpojumu piedāvāšana;
- Novērtēt darbinieku līdzšinējās spējas un prasmes – mūžizglītība, nepārtraukta jaunu prasmju apgūšana;
- Skatīties, ko dara pakalpojumu sniedzēji ārpus Latvijas robežām, salīdzināt, vērtēt un atrast labāko un piemērotāko Latvijas situācijai;
- Finansējums – finansiālā stabilitāte, vai ir izveidots naudas “drošības” spilvens, vai bankas atbalstīs un, kas notiks tajā brīdī, kad neatbalstīs;
- Izvērtēt savu pircēju finanšu stabilitāti, diversificējot savu klientu loku, neesot atkarīgi no viena pircēja;
- Kontrolēt izmaksas, darīt visu iespējamo, lai celtu ražīgumu. Strādāt ar peļņu;
- Daudzi uzņēmumi radušies tieši krīzes laikā, nedrīkst baidīties eksperimentēt un izmēģināt jaunas lietas, ieguldīt jaunās lietās;
- Iet eksporta tirgos, ja pakalpojumi tiks sniegti tikai vietējiem uzņēmējiem, var rasties problēmas;
- Pārskatīt savus produktus / sniegtos pakalpojumus, domāt ik dienas, kas būs tas, kas pircējam būs nepieciešams pēc 10 gadiem;
- Veikt auditu tiem tirgiem un nozarēm, kas ārpakalpojumu grāmatvežu klientiem ir visperspektīvākie;
- Būt informētiem par procesiem pasaulē, ik dienas lasīt pasaules ziņas, izprast vidējo noskaņojumu. Lasīt, izglītoties, sagatavot savu plānu;
- Neļaut bailēm sevi paralizēt, uzņemties riskus, bet tiem jābūt pārdomātiem un gudriem;
- Saglabāt mieru, nemēģinot haotiski pirkt un pārdot. Kas to krīzes brīžos haotiski dara, paraksti zaudē;
- Investēt inovācijās. Domāt, kā izdarīt to, ko citi nedara;
- Būt atbalsts saviem klientiem. Vislielākais mūsdienu aktīvs ir informācija. Jo vairāk pieder informācijas, jo klienti būs lojālāki un uzticēsies saviem konsultantiem.
Ekonomiskā recesija nozīmē pārmaiņas, savukārt pārmaiņas nozīmē iespējas.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.