AUTORS:
Ilze Palmbaha
Ilze Palmbaha ir Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece ar 15 gadu pieredzi grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē. Lektore Latvijas augstskolās, Biznesa vadības programmas doktorante. 2017. gadā nominēta kā viena no pasaules iedvesmojoškajām un ietekmīgākajām TOP 50 sievietēm grāmatvedībā. Bieži uzstājas konferencēs, diskusijās, semināros par grāmatvedības nozares attīstību.
Pašlaik tiek izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā Par grāmatvedību”, kurā viens no jaunumiem ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2019. gada 1. septembri.
Likumprojekta ietvaros ir plānoti sekojošie grozījumi par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem:
- ārpakalpojuma grāmatvedis ir fiziskā vai juridiskā persona, kura pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina licence (3. panta trešās daļas 2. punkta jaunā redakcijā);
- Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par Ministru Kabineta noteikumos noteikto (3.1 panta otrās daļas jaunā redakcijā);
- Ārpakalpojuma grāmatvedis var sniegt grāmatvedības pakalpojumus tikai pēc licences saņemšanas un licences spēkā esamības laikā (papildināts ar 3.2 pantu).
Kā arī, likums tiks papildināts ar 15.2 pantu, kurā paredzēs kārtību par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, uzraudzību, ārpakalpojumu grāmatvežu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to uzturēšanu, ārpakalpojumu grāmatvežu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un to limitu.
Kādēļ grozījumi nepieciešami?
Idejas pirmsākumi meklējami jau vairāk kā desmit gadus atpakaļ, kad tobrīd pastāvošā Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācija, kas 2013. gadā pievienojās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijai, sāka publiski runāt par nozares nesakārtotību. Latvijā grāmatveža profesijas nozīmīgumam un grāmatvežu kvalifikācijas problēmām līdz šim pievērsts pārāk maz uzmanības. Latvijas Republikas normatīvie akti neuzliek atbilstošas prasības izglītībai, profesionālajām zināšanām un atbildībai par darba kvalitāti personai, kas uzņēmumā nodrošina grāmatvedības pakalpojumus, aprēķina budžetā maksājamos nodokļus, sagatavo uzņēmuma finanšu pārskatus un nodokļu atskaites.
Ekonomiskā situācija ir radījusi apstākļus, kuru dēļ parādās aizvien vairāk grāmatvedības kompāniju un privātpersonu, kas sniedz neprofesionālus pakalpojumus, radot zaudējumus uzņēmējiem un faktiski graujot grāmatvedības ārpakalpojumu nozares prestižu. Līdz ar to valstī jau sen ir nobriedusi nepieciešamība izstrādāt vienotas prasības, lai uzņēmums vai privātpersona varētu sniegt grāmatvedības ārpakalpojumu.
Šobrīd izvēloties grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, personai nav valstiski atzīta mehānisma, lai noskaidrotu, kura no šīm personām ir uzticama un zinoša, kā arī to, kādi ir šīs personas ētikas standarti un atbildības mehānisms. Jāatzīmē, ka grāmatvedības (grāmatvedības dokumentu un finanšu pārskatu) kvalitāte viennozīmīgi ir atkarīga no personas, kas veic grāmatvedības kārtošanu, un tās kompetences. Turklāt, pavājinoties valsts kontroles sistēmai un grāmatvežu uzraudzībai, nepietiekamo grāmatvežu kvalifikāciju var izmantot ēnu ekonomikas veicināšanai.
Grāmatvežu profesija pašlaik netiek pienācīgi regulēta un tā neatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, līdz ar to nav pārliecības par korektu nodokļu aprēķināšanu. Ņemot vērā, ka atbilstoši likuma Par grāmatvedību 3. pantam, grāmatvedis var būt arī persona bez atbilstošas izglītības, bet ar attiecīgu pieredzi, pastāv pamatots risks, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja kompetence nav pietiekoša, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu.
Taču tas ir tikai viens aspekts, kāpēc nozares pārstāvji iestājas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu. Šobrīd jautājums ir kļuvis aktuāls tāpēc, ka Latvijā viesojušies Moneyval eksperti (Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma komiteja), izvērtējot Latvijas situāciju nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un secinājuši, ka grāmatveži ir viena no riska profesijām, jo valstī nepastāv ierobežojumu vai netiek veikta valsts regulēta kontrole, uzsākot darbu šajā profesijā. Ziņojums ir ļoti kritisks un parāda, ka caur grāmatvedības jomu var izplūst nekontrolēti līdzekļi, atzina asociācijā. Ja valsts neievēros Moneyval rekomendācijas, sekas var būt neparedzamas un nepatīkamas.
VID uzraudzībā esošo nozaru pārstāvjiem, gluži kā bankām, pašiem likums liek ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Cīņā ar naudas atmazgāšanu ir pienākums iesaistīties ne tikai bankām, bet tas jāveic arī nefinanšu sektorā strādājošajiem, piemēram, ārpakalpojumus sniedzošajiem grāmatvežiem.
Lielākā nefinanšu nozare ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, tomēr par aizdomīgiem darījumiem faktiski neziņo. Pēc VID sniegtās informācijas šogad grāmatveži snieguši 11 ziņojumus. VID esot devies turpat 200 pārbaudēs, naudas atmazgāšanas jomā konstatējot 20 pārkāpumus, tas liek secināt, ka ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem būtu jābūt vairāk. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas izmeklēšanā šobrīd ir 131 kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Paralēli tiem šī policija ir uzsākusi 7 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Tas nozīmē, ka personām ir jāpierāda naudas vai citas mantas izcelsme. Līdz ar to Moneyval ziņojumā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji ir norādīti kā riska grupa.
VID reģistrējušies vairāk kā 7400 ārpakalpojumu sniedzēji un tikai neliela daļa ir pamanāmi publiskajā telpā, taču tāds vienots saraksts ar visiem pakalpojuma sniedzējiem neeksistē.
Kas ir sagaidāms?
Asociācija sadarbībā ar VID nu ir sagatavojuši grozījumus likumā par grāmatvedību. Plānots, ka izmaiņas spēkā stāsies nākamā gada septembrī. Pārejas periods ilgs gadu. Pārejas periods būtu jāparedz obligāti, jo licenču izsniedzējs, kuru VID būs deleģējis veikt šo pienākumu, nevarēs vienlaikus izsniegt vairāk kā 7400 licences. Precīzs mehānisms pagaidām vēl nav zināms, pašlaik notiek idejas īstenošana likuma izmaiņu veidā.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti, novērst naudas legalizāciju, mazināt ēnu ekonomiku, stiprināt ticamību publiskiem finanšu pārskatiem un ieviest nozares pārstāvju licencēšanu. Grāmatvežiem jābūt ne tikai jāpārzina likumdošanas prasības, bet arī jāspēj identificēt iespējamos naudas atmazgāšanas gadījumus, kurus var apjaust, kārtojot klienta grāmatvedību. Reizēm grāmatveži vienkārši nezina un nesaprot, kā pareizi jārīkojas un vispār jārīkojas. Par pamatu tam varētu būt izglītības un izpratnes trūkums NILL jomā, kas ir ārkārtīgi sarežģīta. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, paredzēts ieviest licencēšanas mehānismu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem – juridiskām un fiziskām personām.
Lai juridiska persona varētu saņemt licenci, kvalitātes standartu nodrošināšanai tai būs jānodarbina atbilstošs skaits kvalificētu grāmatvežu. Juridisku un fizisku personu licencēšanas un kvalifikācijas atzīšanas funkciju paredzēts deleģēt nozares pārstāvjus apvienojošai asociācijai. Kvalifikācijas prasības, to atzīšanu, licences piešķiršanas un anulēšanas kārtību, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju reģistra saturu un uzturēšanas nosacījumus paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumu formā.
Atbilstoši Eiropas komisijas reglamentēto profesiju datubāzē publicētajai informācijai Eiropas Savienībā (t.sk. EEZ) kopumā ir 20 valstis, kurās grāmatvedības un nodokļu konsultantu profesijas ir reglamentētas: Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Apvienotā Karaliste. Uz 2016. gadu Eiropas Savienībā (t.sk. EEZ) bija 10 valstis, kurās grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji tika licencēti: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Malta, Norvēģija, Rumānija un Ungārija.
Kopumā, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana stiprinās kopējo uzticību publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, kas atstās pozitīvu iespaidu uz valsts spēju piesaistīt investīcijas, nodrošinās nozares reputācijas uzlabošanu, grāmatvedības dokumentu kvalitātes un publiskās ticamības celšanu, kā arī vērsts uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, kas pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību kopumā. Šajā brīdī svarīgākais, lai paši grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, valsts institūcijas un profesionālās organizācijas kopīgiem spēkiem veicinātu nozares sakārtošanu. Nevis kritizēt, bet, pamatojoties uz savām zināšanām un pieredzi, radīt rezultātu, kas veicinātu mūsu valsts ekonomikas izaugsmi, kas savukārt radīs mums pašiem vēlamo uzņēmējdarbības vidi.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.