9. augustā atzīmējām Horizon 23 gadu jubileju. Šo gadu laikā ir noticis daudz, un programma ir attīstījusies, no viena maza spēlētāja pārpildītā tirgū izaugot līdz izmantotākajai resursu vadības sistēmai Latvijā. Šajā laikā roku Horizon attīstībai pielikuši daudzi, bet tikai daži ar to kopā bijuši visus 23 gadus. Viens no šiem cilvēkiem ir Visma Enterprise partneru tīkla vadītājs Aldis Silovs.
Pastāsti, kas īsti notika pirms 23 gadiem?
Kad es nokļuvu Fortech, ideja par grāmatvedības programmas nepieciešamību tur jau bija dzimusi. Tas bija laiks, kad parādījās pirmie personālie datori un vajadzēja izdomāt, ko īsti ar tiem varētu darīt. Kā zināms, grāmatvedība ir otra senākā pasaules profesija, līdz ar to radās ideja, ka šie datori varētu būt ļoti labi izmantojami grāmatvedībā.
Tolaik es strādāju arī Agrārās Ekonomikas institūtā, kur mēs adaptējām vienu ungāru programmu visādiem Latvijas agrotehniskajiem uzņēmumiem – kolhoziem, sovhoziem utt. Ungāri jau tajā laikā bija izveidojuši programmu, kas darbojās lokālajā tīklā, un tās arhitektūra pašos pamatos atšķīrās no tolaik Latvijā eksistējošajām programmām. Tās darbojās pēc vecās žurnālorderu grāmatvedības principiem, kur katrs no moduļiem veica viena žurnālordera veidošanas aprēķinus, un pēc tam visa informācija ar dažādu darbību palīdzību tika apkopota galvenajā grāmatvedībā. Savukārt ungāru piegājiens, ko mēs jau pašā sākumā ielikām arī Apvārsnī*, paredzēja, ka, veicot pirmdokumentu apstrādi, uzreiz notiek grāmatojums un informācija nonāk galvenajā grāmatā. Pirmajos gados tas bija milzu pārsteigums visiem grāmatvežiem, ar kuriem mēs runājām, jo dokumenta nonākšana pa tiešo galvenajā grāmatā šķita kaut kas vienkārši neiespējams. Tolaiku principi kardināli atšķīrās no tagadējiem.
Daudziem Apvārsnis bija pirmā grāmatvedības programma?
Jā. Tolaik kad mēs ar DOS Apvārsni sākām, mums bieži nācās mācīt grāmatvežiem strādāt ar personālo datoru. Pamatuzdevums bija iemācīt spiest taustiņus, un tikai tad sekoja pārējais. Bija gadījumi, kad klienti teica, ka programma jau mums ir laba, tikai klaviatūrai taustiņus vajadzētu uztaisīt lielākus. Tādi bija tie trakie deviņdesmitie.
Kā izdomājāt programmu saukt par Apvārsni?
Vēl tagad ir saglabājies saīsinājums FTG, kas faktiski bija pirmais programmas nosaukums – Fortech Grāmatvedība. Mārketinga speciālisti teica, ka tas nekam neder, un tā nu mēs ilgi domājām, līdz nonācām pie domas, ka Apvārsnis labi raksturo mūsu ambīciju mērogu un tiekšanos uz nesasniedzamo tāli kā tādiem dullajiem Daukām.
Tagad pie Horizon veidošanas strādā vairāk nekā 140 cilvēku. Kā bija sākumā?
Sākumā jau mūsu daudz vairāk par 10 nebija, bet pēc tam visu laiku notika augšanas process. Labu laiku kopā bijām ap 50 – izstrādātāji, konsultanti, pārdevēji. Šo gadu laikā ir mainījušās paaudzes, un laika gaitā roku pie šī brīža Horizon veidošanas ir pielikuši simtiem cilvēku.
Pirms 23 gadiem bija tikai ideja. Tagad Horizon ir Latvijā izmantotākā resursu vadības sistēma. Kad jūs sapratāt, ka tas izvērtīsies par tik nopietnu produktu?
Ambiciozi jau mēs bijām no paša sākuma. Lielie rietumu programmu izplatītāji uz mums sākumā skatījās ar ironiju, bet beigu beigās, lai kā viņi arī centās, mēs tomēr izdzīvojām. Panākumu ķīla bija tā, ka mēs jau no paša sākuma neiespiedām sevi vienā konkrētā nišā, bet konceptuāli gājām uz to, lai ar mūsu programmu varētu strādāt gan lielie, gan mazie uzņēmumi.
Sākotnēji jau, protams, bija vēlme strādāt ar lielajiem uzņēmumiem. Atceros, ka mūs paaicināja piedalīties vienā no pirmajiem konkursiem. Nolikumu iedeva 20. decembrī, paši aizgāja brīvdienās, bet iesniegšana bija 5. janvārī. Tie bija interesanti Ziemassvētki. Pēc visa ieguldītā darba uzzinājām, ka esam ieguvuši godpilno otro vietu. Tie bija laiki, kad visiem šķita, ka tikai rietumu programmas ir kaut kam derīgas, un ar vietējo produktu ielauzties tirgū bija grūti. Bet mēs bijām jauni, mūs motivēja patriotisms, un mēs bijām gatavi darbam veltīt lauvas tiesu sava laika, atstājot ģimenes un visu pārējo otrajā plānā. Uztaisījām Apvāršņa versiju Uvis, ko veiksmīgi piedāvājām mazajiem uzņēmumiem, izveidojām partneru tīklu un tā izdzīvojām un attīstījāmies. Viena no mūsu priekšrocībām bija tā, ka mēs bijām paredzējuši iespēju Horizon strādāt ar dažādiem kontu plāniem – savulaik tie bija atšķirīgi budžeta un privātajām iestādēm. Tā mēs spējām aptvert gan lielos, gan mazos klientus un gan privāto, gan valsts iestāžu sektoru. Cits pēc cita parādījās lielāki klienti, un ar katru iegūto pieredzi kļuva vieglāk pārliecināt arī pārējos.
Mūsdienās prognozēt tālu nākotni ir diezgan neiespējami. Bet tomēr – kādu Tu redzi Horizon pēc vairākiem gadiem?
Sāksim ar to, ka pirms 23 gadiem mums pat sapņos nerādījās, ka Horizon būs tāds kā tagad. Ja toreiz mūsu pamatideja bija lokālais tīkls jeb iespēja strādāt no jebkuras vietas birojā, tad tagad laikam jāsaka, ka droši vien tas būs kaut kāds mākonis jeb iespēja strādāt no jebkurienes caur kaut kādu iekārtu, kas varbūt būs dators, bet varbūt kaut kas pavisam cits.
Nauda būs jāskaita un nodokļi būs jāiekasē vienmēr, ja vien nenotiks kas pavisam neiedomājams, un, Horizon attīstīsies līdzi visām jaunajam tehnoloģijām.
*Horizon sākotnējais nosaukums bija Apvārsnis. Par Horizon tas pārtapa, programmai attīstoties un gatavojoties darboties tirgos ārpus Latvijas.