VISMA organizētajā konferencē “The Future of Work” par tēmu ”Kā paātrināt inovāciju ieviešanu uzņēmumos, veiksmīgi īstenojot pašu darbinieku iekšējos resursus”, stāstīja uzņēmējs ar plašu pieredzi startup uzņēmējdarbībā – Žans Mauris. Viņš ir korporāciju inovāciju akceleratoru programmas “Choice” dibinātājs, Latvijā pirmā akcelerācijas fonda “eegloo” vadītājs. Strādājis One.lv, Delfi, Lattelecom Technologies. Mentors, koučs, spīkeris un žūrijas dalībnieks virknē Baltijas inovāciju un startup pasākumu.
Mūsdienu ātrajā pasaulē visizturīgākais ir tas, kas spēj visātrāk pielāgoties un mainīties. Šo spēju ātri pielāgoties raksturo jēdziens “antifragile” jeb “netrauslas” organizācijas, ko ieviesa plaši pazīstamais publicists Nassim Nicholas Taleb 2012. gadā izdotajā grāmatā “Antifragile”. Grāmatā tiek pausta ideja, ka tikai tie uzņēmumi, kas spēj ātri reaģēt uz ārējiem faktoriem, tiem pielāgojoties, var turpināt augt un gūt peļņu. “Netrauslības” efektam, protams, ir daži mīnusi, ko uzņēmums pieredzēs, izejot cauri pielāgošanās periodam mainīgajā tirgū, toties šī spēja pielāgoties sniedz neskaitāmus ieguvumus. Kā izmantot inovācijas savā labā un nekļūt par “Korporatīvo dinozauru”?
Veiksmīga organizācija = IT kompānija
Ja agrāk mēs atsevišķi izdalījām IT uzņēmumus un pārējās kompānijas, tad tagad varētu teikt, ka mūsdienās katra konkurētspējīga organizācija ir, savā ziņā, IT kompānija (software company). Tas gan nenozīmē, ka visiem uzņēmumiem vajadzētu nodarboties ar programmatūru izstrādi un ieviešanu, bet ir skaidrs, ka organizācijas biznesa veiksmes priekšnoteikums ir tās spēja izmantot visas iespējamās tehnoloģijas savā labā.
Jāņem vērā arī startup jeb jaunuzņēmumu aktivitāti, jo gandrīz visu jauno uzņēmumu mērķis ir izjaukt (disrupt) esošās sistēmas. Izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un strādājot īpaši paātrinātā režīmā, šie jaunie uzņēmumi mērķtiecīgi vēlas ietekmēt konkrētās nozares tirgus darbību. Tāpēc, lielās kompānijas nedrīkst zaudēt modrību, tām ir jāseko līdzi nozares inovācijām un jābūt gatavām tās operatīvi ieviest. Ja lielie, ilgu laiku nozarē strādājošie stabilie uzņēmumi nespēj reaģēt uz šīm izmaiņām, tad to nākotne ir apdraudēta.
Jaunā pasaules kārtība – ātrās zivis būs tās, kas apēdīs lielās zivis
Ja agrāk tika pieņemts, ka lielie uzņēmumi ar laiku nomāks mazo uzņēmumu ietekmi, tad mūsdienās šī kārtība ir mainījusies. Startup kompānijas ir spējīgas ātri izkonkurēt lielo uzņēmumu, ja tas nav spējis kļūt par “netrauslu” un adaptīvu organizāciju. Populārais sociālais medijs Facebook kļuva par vecās kārtības izjaucēju, jo Myspace nespēja reaģēt uz jauninājumiem nozarē. Facebook strādā pēc principa – pastāv, kas mainās. Viņi saprot – ja paši nekļūs par “izjaucējiem”, tad kāds cits uzņēmums ieņems viņu vietu nozares tirgū.
Spilgts un labi zināms piemērs ir arī foto uzņēmums Kodak, kas izgudroja foto filmiņu. Tas atteicās laist apgrozībā darbinieka izgudroto digitālo kameru, jo uzskatīja, ka šī jaunā tehnoloģija ietekmēs foto filmiņu pārdošanu. Atsakoties no iespējas kļūt par pirmo uzņēmumu, kas sāk ražot digitālās fotokameras, uzņēmums zaudēja savu aktualitāti un bankrotēja 2012. gadā.
Startup uzņēmumi – iespēja lielajiem
Šīs atziņas par “netrauslām” organizācijām un “izjaucējiem” var radīt iespaidu, ka vecajiem, tā saucamajiem, “korporatīvajiem dinozauriem” nav izredžu izdzīvot jaunajā un strauji mainīgajā uzņēmējdarbības vidē, taču tā nav taisnība. Ja lielās korporācijas spēs inegrēt inovācijas savā ikdienas darbībā, tad tās kļūs vēl spēcīgākas un varēs iekarot aizvien jaunas tirgus nišas, par to liecina tas, ka no Forbes Global 500 uņēmumu saraksta, 68% no top 100 uzņēmumiem aktīvi sadarbojas ar startup uzņēmumiem – tā ir veiksmīga stratēģija, lai ātri ieviestu inovācijas savā uzņēmumā.
Kā veicināt inovācijas sadarbībā ar startupiem?
Kā uzņēmumi var veicināt inovāciju attīstību un nezaudēt aktualitāti? Var aktīvi sadarboties ar startup kompānijām – tā ir šobrīd visā pasaulē aizvien aktuālāka pieeja. Atkarībā no uzņēmuma vajadzībām, var izvēlēties piemērotāko un efektīvāko veidu sadarbībai tā, lai abas puses būtu ieguvēji. Startup kompānijas var palīdzēt lielām organizācijām kļūt ātrākām, mainīt organizāciju iekšējo kultūru. Tās var palīdzēt veidot inovatīvas kompānijas reputāciju, kā arī, protams, palīdzēt inovāciju ieviešanā. Savā ziņā startup kompānijas var kļūt par kompāniju izpētes un attīstības (Research & Design) departamenta ārpakalpojuma sniedzēju.
Uzņēmumiem ir visplašākās sadarbības iespējas – jaunuzņēmumu ideju konkursu rīkošana, iekšējo inovāciju inkubatoru veidošana, mentoringa programmas, var palīdzēt startupiem ar saviem pakalpojumiem, kas palīdz attīstīties un augt. Izveidojot kopstrādes (co-working) telpas un ļaujot startup organizācijam tās izmantot, lielās korporācijas var mainīt savu domāšanu, pieņemot jaundibināto uzņēmumu kultūru un reizē ar jaunām tehnnoloģijām turpināt “uzturēt formu” savā nozarē. Popularitāti lielo uzņēmumu lokā ir iemantojusi tendence izveidot savus inovāciju un investīciju fondus, kas iegādājas startup kompānijas.
Sadarbība ar startup kompānijām ir laba stratēģija, un to ir jāizprot pašai organizācijas vadībai, kas spēs tālāk iesaistīt un izmantot savu vērtīgāko resursu – darbiniekus. Inovācijas spēj radīt katrs uzņēmums, galvenais – ir rīkoties ātri un iesaistīt visu komandu, jo tad rezultāti būs visefektīvākie.
Izmaiņas vispirms sākas pašā uzņēmumā
Neskatoties uz sadarbības iespējām ar startup uzņēmumiem, tomēr pats pamatu pamats ir paša uzņēmuma vadības pārliecinoša izpratne par inovāciju nepieciešamību. Tas ir augstākās vadības lēmums. Īpašniekam, vadītājam vai kādam no vadības komandas ir jābūt, tā saucamajam, inovāciju “vēstniekam” un šī projekta īpašniekam.
Tas nenozīmē radīt un atbalstīt visas oriģinālās idejas – ar ideju ģenerēšanu lielākai daļai uzņēmumu viss ir kārtībā. Svarīgi ir radīt ideju konkurenci un atbalstīt labākās idejas ieviešanai dzīvē. Jo kas ir inovācijas? Ne jau “plikas idejas”, bet gan šo ideju ieviešana dzīvē tā, ka tās nes peļņu.
Tikai iekšēju eksperimentu rezultātā, sistēmiskā veidā organizējot labāko ideju ieviešanu dzīvē, organizācijas var pāatrināt tādu inovāciju ieviešanu, kas nes izmērāmu rezultātu. Ir svarīgi eksperimentēt un svinēt uzvaras, bet vienlīdz svarīgi ir arī nesodīt neveiksmes.
Viss sākās ar darbinieku atvērto attieksmi (mind-set) komplektā ar idejām un skaidri izmērāmiem rezultātiem (KPI), kam ir jārezultējas ar investīciju atdevi. Darbinieku iekšējais resurss ir visvērtīgākais resurss, ko, gudri izmantojot, organizācijas var kļūt par “ātrākajām zivīm.”