Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2021. gada 4. ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Pieņemti jaunie grāmatvedības kārtošanas noteikumi

2021. gada 21. decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti jaunie MK noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar jauno Grāmatvedības likumu. Noteikumi stājas spēkā jau ar 2022. gada 1. janvāri.

MK noteikumi Nr. 877 izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu un pielāgojot grāmatvedību, nodokļus, budžetu un finanšu vadību reglamentējošo likumu vai citu normatīvo aktu prasību izmaiņām. 

Ar jaunajiem noteikumiem tiek aizstāti iepriekš spēkā esošie MK noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”.

Noteikumos ietverts šāds regulējums:

• grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības;
• kārtība grāmatvedības reģistru ierakstu un attaisnojuma dokumentu labošanai vai papildināšanai;
• attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtība;
• prasības konkrētiem attaisnojuma dokumentiem;
• preču piegādes dokumentu noformēšanas un reģistrēšanas kārtība;
• inventarizācijas metodes, tās veikšanas kārtība, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtība;
• grāmatvedības datorprogrammu lietošanas prasības.

Tāpat, lai novērstu normu dublēšanu, MK noteikumos Nr. 877 nav ietverts tas MK noteikumu Nr. 585 regulējums, kas tagad ir iekļauts tikai Grāmatvedības likumā, piemēram, attiecībā uz:

• attaisnojuma dokumentu sagatavošanas un noformēšanas kārtību;
• grāmatvedības ciklu; 
• grāmatvedības reģistru kārtošanu vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā un grāmatvedības kontu plāna lietošanu;
• prasījumu un saistību, kā arī naudas atlikumu summu ārvalstu valūtā pārrēķināšanu katra pārskata gada beigās;
• uzņēmuma vadītāja tiesībām izvēlēties attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru formu, saturu un noformēšanas vai sagatavošanas kārtību, kā arī grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru;
• uzņēmuma vadītāja pienākumu noteikt prasības grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošībai un datu aizsardzībai uzņēmumā un kontrolēt to izpildi, pienākumu izstrādāt un izdot grāmatvedības organizācijas dokumentus, kā arī pienākumu izstrādāt un uzturēt uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēmu un atbrīvojumus no šā pienākuma.

Jāatšifrē pētniecības un attīstības izmaksas 

2022. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (Likums). Grozījumi izstrādāti, lai uzlabotu finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, pilnveidojot finanšu pārskata posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasībām.

Lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) resursus, līdz ar to tiek papildināts Likuma 53. panta 1. daļas ar 17. punkts, nosakot, ka likuma izpratnē vidējām un lielām sabiedrībām ir pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām.

Paredzēts arī uzlabot datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu. Attiecīgi tiek papildināts Likuma 2. pielikuma “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” 1. punkts “Neto apgrozījums” un Likuma 3. pielikuma “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)” 1. punkts “Neto apgrozījums” ar jaunu apakšposteni, kurā norāda apgrozījumu no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem.

Attiecīgi grozījumi tiks iestrādāti arī saistīto Ministru kabineta (MK) noteikumu  Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 9. nodaļā “Pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem neatbilstošu bezķermenisku lietu norādīšana finanšu pārskatā”, tos papildinot ar jaunu 194.1 punktu. Tiks papildināts arī MK noteikumu Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” pielikums “Finanšu pārskata pielikums vai piezīmes”.

Ņemot vērā pieņemtos grozījumus Komerclikumā, Likuma grozījumos noteikts, ka konsolidētā gada pārskata noraksti ar tam pievienotajiem dokumentiem, kā arī paziņojumi par to, ka Uzņēmumu reģistrā (UR) ir pieejami gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu un tiem pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā, vairs netiks publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Proti, tāpat kā līdz šim, UR gan gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un tiem pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā, gan konsolidētā gada pārskata norakstu ar tam pievienojamajiem dokumentiem publicēs savā tīmekļvietnē, tikai UR vairs papildus nepublicēs minēto paziņojumu un dokumentus “Latvijas Vēstnesī”. 

Likuma 53. panta 1. daļas jaunais 17. punkts ir attiecināms uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu.

Elektroniskie rēķini uzņēmumiem būs obligāti ar 2025. gadu 

2021. gada 12. oktobrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. 

Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu (e-rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Jāpiebilst, ka jau pašlaik valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E-rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e-rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e-rēķinus.

Tādējādi tiks panākta ērta un vienveidīga dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, ātrāka un drošāka informācijas aprite starp komersantiem, kā arī vienlaicīga datu nodošana nodokļu administrācijai, kurai turpmāk nebūs nepieciešams šāda veida informāciju pieprasīt no nodokļu maksātājiem. Arī atbilstoši digitālās attīstības aizvien pieaugošajai nozīmei un rūpēm par zaļo ekonomiku, tiks nodrošināta virzība uz mūsdienīgu un drošu bezpapīra vidi un tehnoloģiski progresīvu risinājumu ieviešanu. Vienlaikus vērtētas iespējas arī citu attaisnojuma dokumentu elektroniskai apritei un nolemts nākotnē strādāt arī pie preču pavadzīmju elektroniskas aprites ieviešanas.

Līdz ar ziņojumā minētās koncepcijas atbalstīšanu jau tuvākajā laikā tiks sākts darbs pie izmaiņām nepieciešamajos normatīvajos aktos un tehnoloģisku risinājumu ieviešanas.

NODOKĻI

Izmaiņas IIN piemērošanā

2022. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN). Noteiktas šādas izmaiņas:

• pagarināts speciālais režīms autoratlīdzības ienākumam;
• jauns diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāra neapliekamā minimuma apmērs;
• jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidi;
• citas izmaiņas.

Pagarināts speciālais nodokļa režīms autoratlīdzībām

Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un piemērot šādu nodokļa maksāšanas kārtību:

• autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: 
  • autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %;
  • autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %.
• autoratlīdzības saņēmējs līdz nākamā gada 28. februārim iesniedz VID autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju, ja gada laikā izmaksas vietā nav ieturēta atbilstošā nodokļa likme, jo gada laikā autoratlīdzības izmaksājuši vairāki autoratlīdzības izmaksātāji vai autoratlīdzības ienākums gūts ārvalstīs, un deklarācijā aprēķināto nodokli samaksā līdz attiecīga gada 23. jūnijam.

Autoratlīdzības saņēmēja gada deklarācijā, kurā deklarē autoratlīdzības, nav tiesību piemērot attaisnotos izdevumus, autoratlīdzības izdevumu normas, diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Šajā deklarācijā deklarētie ienākumi netiks ietverti gada ienākumu deklarācijā – kopējā ar nodokli apliekamajā ienākumā, kuram tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, un tie netiks ņemti vērā, nosakot diferencēto neapliekamo minimumu.

Jauni neapliekamo ienākumu veidi

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, ar nodokli neapliks šādu fiziskās personas saņemto:

• grantu, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros piešķirti ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai, un kredītsaistību apmērs, kuru minētās programmas ietvaros kredītņēmēja vietā ir samazinājusi vai dzēsusi attīstības finanšu institūcija “Altum”;
• Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājumu par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās;
• vietējās pašvaldības līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
• atbalstu izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā;
• darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ārstniecības izdevumus un ēdināšanas izdevumus atbrīvo no nodokļa, ja tie kopā nepārsniedz 480 eiro (vidēji 40 eiro mēnesī).

Pensionāra neapliekamais minimums

Pensiju saņēmēji varēs piemērot pensionāra neapliekamo minimumu šādā apmērā:

• no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam – 2100 eiro;
• no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim – 3000 eiro;
• no 2023. gada 1. janvāra – 6000 eiro.

Citi grozījumi

Ja nekustamā īpašuma sastāvā ir ēkas un būves, mežs vai cita veida zeme (piemēram, purvi, zeme zem ūdeņiem), atbrīvojumu no nodokļa īpašuma atsavināšanas ienākumam piemēro, ja nekustamā īpašuma atsavinātājs iesniedz VID sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu vērtējumu, kurā norādīta:

• nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība,
• tirgus vērtība atsevišķai nekustamā īpašuma daļai – lauksaimniecības zemei.

Šajā gadījumā IIN atbrīvojumam ņem vērā uz lauksaimniecības zemi attiecināmās nekustamā īpašuma tirgus vērtības daļas īpatsvaru kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā.

Šo jauno regulējumu piemēros, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ja fiziskā persona vēlas piemērot šo atbrīvojumu un tā rīcībā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, kas nav vecāks par 12 mēnešiem no dienas, kad noslēgts atsavināšanas līgums.

Precizēts regulējums par nodokļa piemērošanu nomātam personālam. Piemērojot likuma par IIN normas iznomāta personāla ienākumam, nodokļa aprēķinā no minētā ienākuma tiek ņemtas vērā VSAOI, kā arī pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem gada laikā būs piemērota zemāka VSAOI likme nekā 25%, kas noteikta Solidaritātes nodokļa likumā, izveidojusies starpība jāiemaksā budžetā. Minētā starpība jāiemaksā budžetā nodokļa veidā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Palielināts sociālo iemaksu maksimālais apmērs 

2022. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA), ar kuriem tiek noteikts obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālais apmērs, kā arī papildināts valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un atlīdzības aprēķinam nepieciešamo vidējo iemaksu algas aprēķins gadījumos, kad personai ir aprēķināts minimālo VSAOI objekts.  

Ar 2022. gada 1. janvāri VSAOI un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs mainīsies no 62 800 eiro uz 78 100 eiro. Iemaksu objekts – 78 100 eiro – ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana un tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstinātā likme.

Grozījumi likumā par VSA paredz, ka 20.⁴ pants tiek papildināts ar 12. daļu, paredzot, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts vai atlīdzība netiek pārrēķināti,  ja, veicot minimālā VSAOI objekta aprēķina precizējumu vai pārrēķinu, mainās minimālā VSAOI objekta apmērs.

Likuma par VSA 20.¹ panta 2. daļā paredzēts, ka darba devējam ir tiesības trīs gadu laikā precizēt darba ņēmēja obligāto VSAOI objektu un iemaksas. Darba ņēmēja darba ienākumi un VSAOI nedrīkst samazināties precizēšanas rezultātā. Būtiski, ka, palielinot iemaksu objektu un VSAOI, piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vairs nepārrēķina. Proti, precizēšana nemaina jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru. Šāds risinājums izvēlēts, lai  pabalsta aprēķins būtu personām labvēlīgs, jo minimālās VSAOI tiek aprēķinātas par ceturksni un gada pārrēķinā tās varētu samazināties.

Minimālās sociālās iemaksas ārkārtējās situācijas laikā

2021. gada decembrī ir pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka izņēmumu minimālo sociālo iemaksu piemērošanas kārtībā.

Atbilstoši grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālo objektu neaprēķina:

• par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju;
• proporcionāli par tām gada kalendāra dienām, kurās: 
  • darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ;
  • darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.

Pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas 2022. gadā 

Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likumā) pieņemti vairāki grozījumi, kas stājas spēkā ar 2022. gada 1. janvārī (atsevišķi grozījumi – ar 1. februāri). Grozījumi veikti saistībā ar depozīta sistēmas ieviešanu, precizēta kārtība, kādā notiek nodokļu maksātāju saziņa ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Izmaiņas veiktas arī PVN grupu dalībnieku reģistrēšanas un izslēgšanas kārtībā. 

Depozīta sistēmas ieviešama

Ar 2022. gada 1. februāri tiks ieviesta obligāta vienota depozīta sistēma gan atkārtoti lietojamam, gan vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

2022. gada 1. februārī stāsies spēkā PVN likuma grozījumi attiecībā uz darījuma vērtības noteikšanu un valsts budžetā maksājamā nodokļa noteikšanu, lai, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, varētu koriģēt ar nodokli apliekamo preces vērtību par atpakaļ nesaņemto atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu.

Darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu.

Depozīta iepakotājam ir pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, kurā jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamo vērtību par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā aprēķinātā PVN summa. Ar PVN apliekamā vērtība ir jākoriģē par summu, kas ir vienāda ar atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību.

Saziņa ar VID – tikai elektroniskās deklarēšana sistēmā

Tiek noteikts viens administratīvo aktu paziņošanas veids – VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta 2. daļai VID izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam ir uzskatāmi par paziņotiem otrajā darbdienā pēc to ievietošanas VID EDS.

Lai paātrinātu informācijas apriti un samazinātu administratīvo slogu, elektroniskā saziņa piemērojama arī attiecībā uz kārtību, kādā iesniedzami iesniegumi, kas adresēti VID un kas saistīti ar nodokļu administrēšanu, tomēr paredzēts izņēmums attiecībā uz tādas fiziskās personas iesniegumu iesniegšanu, kura neveic saimniecisko darbību.

Visa saziņa starp personām, kas veic saimniecisko darbību, notiks elektroniski, izmantojot VID EDS.

PVN grupas

Mainās noteikumi, kas attiecas uz PVN grupas saziņas kārtību ar VID, un turpmāk saziņa ar PVN grupu notiks tikai elektroniski, izmantojot VID EDS.

PVN grupas iesniegumu par grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu saistībā ar jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai vai dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas iesniedz PVN grupas galvenais uzņēmums.

Turpmāk nebūs nepieciešams, lai iesniegumu parakstītu gan PVN galvenais uzņēmums, gan pievienojamais vai izslēdzamais PVN grupas dalībnieks, jo galvenajam uzņēmumam tiek uzticēta saziņa ar VID un grozītajā PVN grupas dibināšanas līgumā PVN grupas dalībnieki ir izteikuši savu gribu.

Izmaiņas nedrošo parādu uzskaitē 

2021. gada 23. novembra vadības sēdē apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) ar mērķi precizēt regulējumu nedrošiem debitoru parādiem.

Nedrošie parādi

Saskaņā ar UIN likuma 9. panta 1. daļas 1. apakšpunktu, ar nodokli apliekamajā bāzē ir jāiekļauj debitoru parādu summa, kas ir izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums. Gadījumā, ja parāds nav atgūts, bet tas tiek norakstīts ātrāk kā pirms 36 mēnešiem no tam izveidotā uzkrājuma dienas, tad  arī pārskata gadā, kurā norakstīts šis parāds, to iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa deklarācijā, jo par šo parādu uzkrājums vairs nepastāv.

Starptautiskajā finanšu pārskata standartā Nr. 9 “Finanšu instrumenti” (SFPS Nr. 9) noteikts, ka nodokļa maksātāji veido uzkrājumus nedrošiem parādiem procentuāli no kopējās debitoru parāda summas, klasificējot tos grupās, atkarībā no atgūšanas risku apmēriem. SFPS Nr. 9 paredzēts, ka kredītrisks un iespējamie kredītzaudējumi ir jānovērtē visiem finanšu aktīviem un uzkrājumi (kredītzaudējumi) ir jāveido arī tādos gadījumos, ja atsevišķiem debitoriem grupā riska nav vai tas ir zems. Līdz ar to, atbilstoši UIN likuma 9. panta 1. daļas 1. apakšpunktam, šādiem nodokļa maksātājiem var rasties pienākums maksāt nodokli par uzkrājumu, kurš izveidots pirms vairāk nekā 36 mēnešiem, neskatoties uz to, ka konkrētais parāds kļuvis par nedrošo parādu jau pēc uzkrājuma izveidošanas un, šī iemesla dēļ, nodokļa maksātājs nav paspējis parādu atgūt vai pabeigt parāda piedziņas procedūras.

Ņemot vērā minēto, UIN likuma 9. panta 1. daļa tiek  papildināta ar trešo punktu, kurā noteikta kārtība, kādā nodokli par nedrošajiem parādiem maksā tie nodokļa maksātāji, kuri uzkrājumus veido saskaņā ar SFPS Nr. 9.

Saskaņā ar šo punktu paredzēts ar nodokli apliekamajā nodokļa bāzē iekļaut tādu debitoru parādu summu, par kuru izveidots uzkrājums un kura atzīšana pārtraukta atbilstoši debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas (aktīva atzīšanas pārtraukšanas) politikai, bet ne vēlāk kā 60 mēnešu laikā no parāda rašanās brīža, ja parādam šajā periodā nav piemērojams šā panta 3. daļā minētais atbrīvojums. 60 mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā Komerclikumā paredzēto noilgumu no komercdarījumiem izrietošajiem prasījumiem, un to, ka noilgums, tiesību aktos paredzētajā kārtībā, var tikt apturēts vai pārtraukts.

UIN likuma 9. pants papildināts ar septīto daļu, kas nosaka kritērijus, kuri jāievēro 9. panta 1. daļas 3. punkta piemērošanai, tai skaitā debitora parāda izsekojamība un zvērināta revidenta atzinuma par finanšu pārskatiem  nepieciešamība, kā arī prasība nodokļa maksātājam izveidot politiku uzkrājumos (kredītzaudējumos) iekļautā debitoru parāda atzīšanai, atgūšanai un norakstīšanai (aktīva atzīšanas pārtraukšanai).

Ņemot vērā, ka pastāvīgās pārstāvniecības, kas reģistrētas Latvijā, nodokļa aprēķināšanai veic no tās galvenā uzņēmuma dalītu grāmatvedības uzskaiti, kas tomēr tiek balstīta uz galvenā uzņēmuma grāmatvedības datiem,  UIN likuma 9. pants tiek papildināts ar astoto daļu, kas paredz kritērijus Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai, kurus ievērojot,  par nedrošajiem  debitoru parādiem izveidotos uzkrājumus pārstāvniecībai nav jāietver ar nodokli apliekamajā bāzē, ja tā galvenais uzņēmums veic grāmatvedības uzskaiti atbilstoši SFPS.

Procentu maksājumi

Lai novērstu situāciju, ka aplēstajiem procentiem saskaņā ar operatīvās nomas maksājumiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr.16 “Noma” (SFPS Nr. 16), arī turpmāk tiek piemērotas UIN likuma 10. panta normas, likuma grozījumos tiek ietverta norma, kas paredz, ka nodokļa maksātāji, kuri piemēro SFPS Nr. 16, ir tiesīgi UIN likuma 10. pantā noteikto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā ar iepriekšminēto standartu, ja nomas darījums atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 11. nodaļā “Kārtība, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus” definētajai operatīvajai nomai. Tādējādi, UIN likuma 10. panta normas ir piemērojamas tikai procentu maksājumiem par finanšu nomu, kas tiek atzīti saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai saskaņā ar SFPS Nr. 16, bet nav attiecināmas uz procentiem, kas aplēsti saskaņā ar SFPS Nr. 16 par operatīvo nomu.

Papildus tam, tiek mainīts palielināto procentu maksājuma regulējums, nosakot, ka uz procentu maksājumu pārsnieguma aprēķinu attiecas starpība, kas rodas starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem.

Pārejas noteikumi 

Pārejas noteikumos ietverts punkts, kas paredz, ka 2021. un 2022. gadā UIN likuma 9. panta 1. daļas 1. apakšpunktā noteiktais 36 mēnešu periods tiek pagarināts līdz 60 mēnešiem. Minētais termiņš pārejas periodam tiek pagarināts ņemot vērā ekonomiskās nestabilitātes, kuru izraisījusi Covid-19 noteiktie ierobežojumi, ietekmi uz nodokļa maksātājiem. Grozījumi UIN likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

No 1. janvāra SIA zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu 

Ņemot vērā 2020. gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kam bija mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām.

Tas nozīmē, ka, sākot no 2022. gada 1. janvāra, šīm SIA būs jāmaksā UIN, bet līdz 2022. gada 5. janvārim VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju – mikrouzņēmuma īpašnieku –, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu ar 2021. gada 31. decembri (ziņu kods 25).

Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad VID EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 – darba ņēmēja statusa iegūšana.

Pēc 2022. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs:

• individuālais komersants;
• individuālais uzņēmums;
• zemnieka vai zvejnieka saimniecība;
• fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs.

DARBINIEKI

Darba devēja ziņas par dīkstāvē esošiem darbiniekiem 

Precizēta kārtība, kādā darba devējam iesniegt ziņas par dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, to paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2021. gada 24. decembrī. 

Darba devējs ziņas par darbinieka atrašanos dīkstāvē un ziņas par darba ņēmēja atstādināšanu no darba (amata) pienākumu veikšanas par periodu no 2021.gada 1. jūlija līdz 18. decembrim var iesniegt līdz 2022. gada 18. janvārim, norādot šādus ziņu kodus:

• 53 – datums, ar kuru darba ņēmējs atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas;
• 54 – datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc dīkstāves, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba bez darba algas saglabāšanas.

Darba devējs ziņas par darba ņēmēju, kurš atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmēju, kurš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā atsevišķā dokumentā – MK noteikumu Nr. 827 1. pielikumā “Ziņas par darba ņēmējiem”. Iesniegtās ziņas par darba ņēmēju, kurš atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmēju, kurš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas, darba devējs drīkst precizēt tikai vienu reizi 30 dienu laikā no pirmreizējā dokumenta iesniegšanas datuma.

Darba devējiem jāapmaksā deviņas slimības dienas 

Tiks mainīta līdzšinējā slimības lapu apmaksas kārtība, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu, to paredz Saeimas 2021. gada 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

No 2022. gada 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (slimības lapa A) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (slimības lapa B), ko apmaksās valsts.

Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10. darbnespējas dienai.

Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā – par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80%.

Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz 2022. gada gada 31. martam, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs apmaksās tāpat kā līdz šim – līdz  desmitajai darbnespējas dienai, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu (slimības lapa B) apmaksās ar 11. slimības dienu.

Darbaspēka izmaksu samazināšana ļaus atvieglot darba devēju slogu saistībā ar darbinieku slimības lapu apmaksu, teikts grozījumu anotācijā.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.