Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2022. gada 1. ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Interneta žurnāls iFinanses ir dibināts 2009. gadā, un šodien ir kļuvis par iecienītu izdevumu vairāk nekā 45 000 lasītāju vidū. Kopš 2013. gada decembra iFinanses pie lasītājiem dodas arī papīra formātā, aptverot vēl lielāku lasītāju un žurnāla cienītāju loku.

GRĀMATVEDĪBA

Pagarināts 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņš

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, arī šogad ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. 

Tas nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām un sabiedriskā labuma organizācijām 2021. gada pārskata iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Savukārt uzņēmumiem, kuru gada pārskatu par 2021. gadu sagatavošanas un iesniegšanas termiņš ir 30. aprīlis, ir iespēja to pagarināt līdz 2022. gada 31. jūlijam. Sabiedrībai nav nepieciešams šādu lēmumu iepriekš saskaņot ar VID.

Taču, ja ir iespējams, gada pārskatu var iesniegt arī jau šobrīd likumā noteiktajā termiņā.

Izmaiņas gada pārskatu iesniegšanā 

Lai nodrošinātu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) piemērošanu pēc tajā veiktajiem grozījumiem saistībā ar pētniecības un attīstības izmaksu atspoguļošanu gada pārskatā, attiecīgi grozījumi ir pieņemti arī saistītajos Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Grozījumi GPL 53. pantā, kas stājas spēkā ar šā gada 1. janvāri, paredz, ka vidējām un lielām sabiedrībām finanšu pārskata pielikumā ir jāsniedz arī detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Līdz ar to MK noteikumi Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” papildināti ar obligātu pienākumu uzņēmumiem sniegt finanšu pārskatu pielikumā detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām, norādot informāciju par pārskata gadā:

• bilancē iekļautajām (kapitalizētajām) attīstības izmaksām;
• izdevumos norakstītajām pētniecības un attīstības izmaksām;
• pētniecībā un attīstībā nodarbināto darbinieku vidējo skaitu un viņiem aprēķinātās atlīdzības kopsummu;
• saņemto valsts finansējumu pētniecības un attīstības darbu veikšanai;
• ar citiem uzņēmumiem (Grāmatvedības likuma izpratnē) noslēgtajiem līgumiem par pētniecības darbu izpildi.

Tāpat grozījumi veikti MK noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”, papildinot pielikumu “Finanšu pārskata pielikums vai piezīmes” ar jaunu sadaļu, kurā konkrēto pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanai nepieciešamā informācija sniedzama strukturizētā veidā.

Jauni noteikumi IIN maksātājiem 

2022. gada 4. martā spēkā stājas Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu”. 

Ar MK noteikumu Nr. 145 spēkā stāšanos 2022. gada 4. martā zaudē spēku MK noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.

MK noteikumu Nr. 145 mērķis ir noteikt kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu. 

Jaunajos noteikumos saglabātas MK noteikumos Nr. 301 ietvertās prasības attiecībā uz finanšu pārskata sagatavošanas periodiskumu un finanšu pārskatā lietojamo vērtības mēru (eiro), valodu (latviešu), finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgajiem nosacījumiem un bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata shēmām. 

Noteikumos pilnveidots bilances sagatavošanas regulējums, kā arī papildus noteikts: 

• krājumu posteņu – materiāli, preces, dzīvnieki un augi – satura skaidrojums,
• skaidrojums par personas pašu kapitāla sastāvu (sastāv no saimnieciskās darbības kapitāla un pārskata gada ieņēmumu un izdevumu starpības), norādot, ka bilancē saimnieciskās darbības kapitāls var būt norādīts arī kā negatīvs skaitlis,
• noteikums, ka personas skaidrās naudas atlikums kasē un bezskaidrās naudas atlikums maksājumu kontā, kuru personas saimnieciskās darbības vajadzībām atvēris maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņemtās un izsniegtās naudas summas, kuras norāda finanšu pārskatā, ir nošķirtas no personīgajām vajadzībām izlietojamām naudas summām,
• nosacījums, ka gadījumā, ja persona no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas samaksājusi IIN summas par sevi kā saimnieciskās darbības veicēju vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātiemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu, minētās summas grāmatvedības reģistros ieraksta atsevišķos grāmatvedības kontos, kas nav saimnieciskās darbības izdevumu uzskaites konti. Veicot šo kontu slēguma ierakstus, tajos uzskaitītās summas iegrāmato kontā, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls,
• no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas samaksātās IIN summas par sevi kā saimnieciskās darbības veicēju vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas par sevi kā par pašnodarbinātu personu neiekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā,
• skaidrojums, ka no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinātās IIN summas un par personu kā pašnodarbināto aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas grāmatvedības reģistros neieraksta un bilancē un ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj. Ja minētās summas samaksātas no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas, tās grāmatvedības reģistros ieraksta kā izdevumus, kas nav saimnieciskās darbības izdevumi.

Pilnveidots arī ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanas regulējums.

Finanšu pārskatu iesniedz VID kopā ar iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju.

NODOKĻI

Arī šogad pašvaldības var noteikt citus NĪN nomaksas termiņus

Arī šajā gadā visas pašvaldības varēs noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) nomaksas termiņus, to paredz Saeimā šā gada 10. februārī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Līdzīgi kā 2020. un 2021.gadā, arī šogad pašvaldības varēs noteikt spēkā esošajam regulējumam atšķirīgus NĪN nomaksas termiņus un samaksu pārcelt uz vēlāku laiku līdz 2022. gada beigām.

Patlaban NĪN vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas jāsamaksā reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī.

Šis ir viens no atbalsta veidiem nodokļu maksātājiem, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un finansiālās krīzes, gan enerģētikas jomas satricinājumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju.

Depozīta sistēma iepakojumam: PVN piemērošana 

2022. gada 1. februārī Latvijā sāks darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem, lai novērstu vides piesārņošanu. Tas nozīmē arī īpašu kārtību, kādā visiem depozīta sistēmas dalībniekiem turpmāk būs jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un jāuzskaita darījumi. 

Jaunā depozīta iepakojumu sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem – tirdzniecības vietām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, degvielas uzpildes stacijām, kinoteātriem un citiem.

Depozīta sistēma ir izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnējam uzdevumam, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana.

Depozīta maksa ir maksa par iepakojuma vienību 0,10 eiro, kas pielīdzināma drošības naudai. Minētā summa (0,10 eiro) par iepakojuma vienību jāpiemēro visiem tirgotājiem, kuri tirgo dzērienu iepakojumā, kas piedalās depozīta sistēmā.

Savukārt pienākums pieņemt izlietoto depozīta iepakojumu no galalietotāja ir tikai tiem tirgotājiem, kam tirdzniecības zāles platība ir vismaz 300 m² valsts pilsētās vai vismaz 60 m² citās administratīvajās teritorijās.

No 2022. gada 1. februāra depozīta maksai nepiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas un ar PVN apliekamajā darījuma vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu. Depozīta maksa ir pielīdzināma drošības naudai un nav iekļaujama pārdošanas ieņēmumos un pašizmaksā. Tirgotājs, iegādājoties dzērienus no ražotāja, samaksā ražotājam depozīta maksu par katru depozīta iepakojuma vienību, savukārt atgūst to brīdī, kad pārdod dzērienu un iekasē depozīta maksu no galalietotāja.

Depozīta iepakotājam (pakalpojuma sniedzējs, preces ražotājs vai izplatītājs, kas Latvijā laiž tirgū dzērienus depozīta iepakojumā) vienu reizi gadā jāaprēķina, cik dzērienu atkārtoti lietojamais iepakojums neatgriezās un jāveic korekcijas PVN gada deklarācijā, samaksājot aprēķināto PVN. Vienreizlietojamajam iepakojumam tiek piemērota pamata PVN likme, proti, 21%.

Par izmaiņām 2021. gada ienākumu deklarācijā 

2022. gada 11. janvārī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas paredz izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) norādīšanā, zaudējumu un izdevumu pārsnieguma pārskata aizpildīšanā lauksaimniekiem D3 pielikumā.

Aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu, saimnieciskās darbības veicējiem par sevi samaksātas VSAOI jāpieskaita pie apliekamiem ienākumiem uzreiz gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā, nevis deklarācijas D veidlapas 1. rindā, kā tas bija līdz šim.

Ja saimnieciskās darbības veicējs 2021. gada laikā saņēma ienākumus gan no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, gan no citiem saimnieciskās darbības veidiem, pie apliekamajiem ienākumiem jāpieskaita uz katru ienākuma veidu attiecināmās pašnodarbinātā VSAOI, kas ir iekļautas saimnieciskās darbības izdevumos.

Elektroniskās deklarēšanas sistēmā notiks automātiska pašnodarbinātā VSAOI proporcionāla pieskaitīšana lauksaimniecības un citu veidu ienākumiem gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā.

Pārskats par iepriekšējo taksācijas gadu saimnieciskās darbības zaudējumiem un izdevumu ierobežojuma pārsniegumu ir papildināts ar jaunu daļu “III. Kopā pārskatā par iepriekšējo taksācijas gadu saimnieciskās darbības zaudējumiem un izdevumu ierobežojuma pārsniegumu”, kuru aizpilda, ja ir izdarīta atzīme par likuma par IIN 19. panta 8. daļas piemērošanu – lauksaimniecisko zaudējumu segšanu no citiem ienākumiem. Ir precizēta zaudējumu un izdevumu pārsnieguma pārskata I un II daļas aizpildīšanas kārtība: tā paredz sedzamo zaudējumu un izdevumu apmēru norādīt, ievērojot uz katru ienākuma veidu attiecināmo proporcionālo sadalījumu un hronoloģiju, ja saimnieciskās darbības zaudējumu un izdevumu ierobežojuma pārsniegumu no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas sedz no pārējās saimnieciskās darbības ienākumiem.

Tāpat deklarācijā noteiktas izmaiņas attiecībā uz IIN profesionālam sportistam un pensionāra neapliekamo minimumu remigrējušam diasporas loceklim. 

Grozījumi stājās spēkā 2022. gada 14. janvārī un piemērojami, aizpildot 2021. gada ienākumu deklarāciju. 

Satversmei neatbilst normas par IIN apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem 

Satversmes tiesa (ST) 2022. gada 7. janvārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-06-01 “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.¹ daļas un 11.¹ panta 6.¹ daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.

Apstrīdētas tika 2 likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) normas:

11. panta 3.¹ daļa: Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

11.¹ panta 6.¹ daļa: Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem, jo tās paredz saimnieciskās darbības veicējam, kurš ir izvēlējies par ienākumiem no saimnieciskās darbības maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pienākumu maksāt minēto nodokli arī tad, ja saimnieciskā darbība veikta ar zaudējumiem. Ar apstrīdētajās normās noteikto ierobežojumu nevarot sasniegt tā leģitīmo mērķi. Apstrīdētajās normās ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums, kas noteikts ar prezumpciju, neatbilst taisnīguma principam un citiem no tā atvasinātiem tiesību principiem.

ST nosprieda atzīt likuma par IIN 11. panta 3.¹ daļu un 11.¹ panta 6.¹ daļu par neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

DARBINIEKI

Darbiniekam būs tiesības prasīt pielāgot darba laiku 

Lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu prasības, plānots veikt grozījumus Darba likumā (DL), tostarp nosakot darbinieka tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu.

Ar izmaiņām paredzēts, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā.

Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu un darbinieka tiesībām uz apmācībām. Detalizētāk regulēts arī pārbaudes laiks un jautājumi, kas skar darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums.

Ar grozījumiem arī noteikts, ka bērna tēvam turpmāk būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu līdz šim esošo 10 kalendāro dienu vietā. To bērna tēvam piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas (pašlaik tas jāizmanto divu mēnešu laikā). Ja bērna paternitāte nav noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Arī šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Izmaiņas pieņemtas valdības sēdē otrdien, 15. martā. Grozījumi vēl jāizskata un jāpieņem Saeimai.

Atcelti Covid-19 ierobežojumi 

Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 1. aprīļa atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks.

Tāpat paplašinātas pakalpojumu sniedzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības.

Darba organizācija

No 1. aprīļa darba pienākumus klātienē var veikt arī primāri pret Covid-19 nevakcinētas personas. Vienlaikus darba devējam būs saglabātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darba pienākumu veikšanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu.

Darbiniekiem, kam ir tiešs kontakts ar klientiem, jābūt vakcinētiem pret Covid-19 ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kam ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, nepieciešams vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts līdz šā mācību gada beigām.

Medicīniskās maskas un respiratori

Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta arī pēc 1. aprīļa jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs – gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta jāturpina lietot arī sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus u.c. komercpārvadājumus ar vieglo automašīnu.

Citviet maskas vai respiratorus var nelietot. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējam vai darba devējam saglabāta iespēja paredzēt masku vai respiratoru lietošanas nepieciešamību.

Karantīnas prasības

No 1. aprīļa vajadzība Covid-19 slimnieku kontaktpersonām ievērot mājas karantīnu vai veikt Covid-19 testus pirms darba pienākumu uzsākšanas saglabāta tikai ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs nodarbinātajiem. Pārējiem šis drošības pasākums nav paredzēts, bet darbā nedēļu jālieto FFP2 respiratori bez vārsta.

Ceļošana

Ieceļojot Latvijā no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un Lielbritānijas, nav jāuzrāda Covid-19 sertifikāti vai testi. Vajadzība uzrādīt sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu pirms ieceļošanas saglabāta, ieceļojot no trešajām valstīm.

Covid-19 testi

No 1. aprīļa Covid-19 atklāšanai plašāk izmanto valsts apmaksātos profesionālos antigēnu testus. Personai izsniedz testa sertifikātu un pozitīvu profesionālā antigēna testa rezultāta gadījumā – arī Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Valsts apmaksātos polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testus veiks tikai pēc ārsta norīkojuma gadījumos, kad paaugstināts risks vai testa rezultāts ietekmē ārstēšanas gaitu (senioriem, pirms operācijām vai hospitalizācijas, veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem). Saglabāta iespēja iedzīvotājiem veikt pašu apmaksātus PĶR testus.

Skrīninga testu veikšana, lai laikus novērstu lielus saslimstības uzliesmojumus, saglabāta ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un speciālajās izglītības iestādēs.

ATBALSTS UKRAINAI

Par Ukrainas iedzīvotāju nodarbināšanu 

Saeima šā gada 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu (Likums), kura mērķis ir sniegt atbalstu, tostarp, nodarbināšanu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai, informē Saeimas Preses dienests.

Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā.

Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nebūs nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Tāpat šajā gadījumā nebūs attiecināma normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība nodrošināt darba samaksu, kas nav mazāka par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā. Pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs būs tiesīgs no NVA saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. 

Likums nosaka atsevišķus nosacījumus, kas ir attiecināmi uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību izglītības sistēmā un tiesībām nodarboties ar ārstniecību, kā arī paredz izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietošanu nodarbinātības jomā. Proti, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus arī bez valsts valodas zināšanām, ja tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. 

Paredzēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. 

Nodokļu piemērošana, sniedzot palīdzību Ukrainai 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis aktuālo informāciju par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā, tostarp aplūkojot arī atvieglojumus eksporta fakta pierādīšanai, ja ziedojumu kravas eksportē uz Ukrainu, un uzņēmumu iespējas saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātāju tieši ietekmē Ukrainā izvērstā karadarbība vai pret Krieviju vērstās sankcijas.

Pievienotās vērtības nodoklis

Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli (PVN) nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.

Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem:

• koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli;
• aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu.

2022. gada 10. martā Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu (Likums), kurā iekļauta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam (8.¹ pants). Atbilstoši Likumam PVN 0% likmi piemēro preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:

• šīs preces eksportē no Eiropas Savienības (ES)  teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības darbībām, lai sniegtu vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai;
• piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kas šīs preces nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.

Tātad PVN 0% likmi var piemērot tikai tādu ziedoto preču piegādei, kuras nodotas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijai un kuras izvestas no Latvijas Republikas teritorijas. PVN 0% likmes piemērošanu ziedojumam var pamatot ar vienu no šādiem attaisnojuma dokumentiem:

• līgums ar sabiedriskā labuma organizāciju;
• preču nodošanas-pieņemšanas akts;
• cits darījumu apliecinošs dokuments.

Tāpat arī jāizraksta nodokļu rēķins saņēmējam – sabiedriskā labuma organizācijai, piemērojot PVN 0% likmi.

Ja uzņēmējs ziedo preces, kuru piegādei piemērojama PVN 0% likme saskaņā ar Likuma 8.¹ pantu, šādu preču piegādes uzskatāmas par ar PVN apliekamu darījumu un par to iegādi vai ražošanas izmaksām ir tiesības atskaitīt priekšnodokli. Šo regulējumu piemēro no 2022. gada 24. februāra un tikai Likuma 8.¹pantā noteiktajos gadījumos, līdz ar to citiem ziedojumiem PVN piemēro saskaņā ar vispārīgo regulējumu.

Papildus jānorāda, ka saistībā ar nesaņemtajiem debitoru parādiem, ja konkrētā parāda summā ir arī PVN, iespējams veikt aprēķinātā PVN korekcijas, ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā noteikto kārtību.

Atvieglojumi eksporta fakta pierādīšanai

Saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā ir arī ieviesti atviegloti noteikumi nodokļu maksātājiem eksporta faktu pierādīšanai ziedojumu vai humānās palīdzības kravām, ko sūta uz Ukrainu. Ja komersants pats veic ziedoto preču eksportu uz Ukrainu, PVN 0% likmes piemērošanai pietiek ar vienu pierādījumu.

Proti, lai atvieglotu eksporta procedūras noformēšanu un PVN 0% likmes piemērošanas pamatošanu uz Ukrainu ziedoto preču piegādēm, Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” papildināti ar 16.¹ punktu, kas paredz, ka muitas iestādēm var iesniegt tikai vienu no šo noteikumu 16. punktā uzskaitītiem dokumentiem, kas apliecina preču eksporta faktu. Grozījumi MK noteikumos Nr. 17 ir spēkā no 2022. gada 22. marta.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ziedojumi

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) nav noteikta īpaša kārtība un atviegloti nosacījumi ziedojumiem, dāvinājumiem vai jebkādai palīdzībai personām Ukrainā. Uzņēmumi var ziedot un sniegt palīdzību, piemēram, Ukrainas karadarbībā cietušam cilvēkam, darbinieka ģimenes loceklim vai organizācijai tieši, tomēr nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu ziedotājiem.

Tikai tad, ja uzņēmums ziedo Latvijā reģistrētai sabiedriskā labuma organizācijai, kura nodrošina koordinēta atbalsta sniegšanu Ukrainas karadarbībā cietušajiem, uzņēmumam ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar UIN likuma 12. pantu. Uzņēmumi var piemērot atvieglojumus ziedotājiem saskaņā ar UIN likuma 12. pantu, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei, valsts muzejam vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Uzņēmumu ziedojumi (izņemot UIN likuma 12. pantā noteiktos ziedojumus, kuriem piemērojama atlaide ziedotājiem) vērtējami kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kurus iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar UIN (UIN likuma 8. panta 2. daļas 3. un 4. punkts). Tādējādi, ja ziedoti naudas līdzekļi vai preces personām Ukrainā (bez sabiedriskā labuma organizācijas starpniecības), UIN deklarācijā par attiecīgo mēnesi ziedojuma summa jānorāda kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

Nesamaksātie debitoru parādi

Norēķiniem ar personām Ukrainā piemērojama UIN vispārējā kārtība, kādā norakstāmi debitoru parādi, un papildu atvieglojumi nav noteikti. UIN likuma 4. panta 2. daļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka UIN maksātāji nodokļa bāzē iekļauj un apliek ar nodokli nedrošos debitoru parādus. Nedrošos debitoru parādus iekļauj UIN bāzē likumā noteiktajā kārtībā:

• ja nodokļa maksātājs grāmatvedībā izveidojis uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, šo summu iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, ja parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas vai attiecībā uz šo parādu nav piemērojams UIN likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums;
• zaudējumos norakstītos šaubīgos debitoru parādus, kam nav izveidots uzkrājums, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada decembra deklarācijā, ja attiecībā uz norakstīto parādu nav piemērojams UIN likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums.

Nosacījumi atbrīvojuma piemērošanai noteikti UIN likuma 9. panta 3. daļā. Ja nodokļa maksātājs kādā no iepriekšējiem taksācija periodiem samaksājis UIN par norakstītu šaubīgu debitora parādu un to atguvis vai attiecībā uz norakstīto debitoru parādu izpildījušies UIN likuma 9. panta 3. daļas nosacījumi, nodokļa maksātājam ir tiesības par šo debitora parāda summu samazināt taksācijas perioda nodokļa bāzi vai pārskata gada decembra deklarācijā iepriekš samaksāto nodokli norādīt kā nodokļa pārmaksu (9. panta 5. daļa).

Īpaša ziedošanas kārtība

No 2022. gada 12. marta Likums papildināts ar 11.¹ pantu, kurā noteiktas juridisko personu tiesības ziedot finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrība, tostarp:

• noteiktas iespējas biedrībām un nodibinājumiem dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta;
• paredzēts atvieglot biedrībām un nodibinājumiem, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu VID, ja tās vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam;
• noteikta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam valsts kapitālsabiedrībai – publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļas pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Fiziskās personas ziedojumus un dāvinājumus var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus un saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, ja:

• ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota nauda budžeta iestādei vai Latvijā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (piemēram, labdarības organizācijai Ziedot.lv),
• citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem.

Svarīgi ņemt vērā, ka:

• ziedojumu un dāvinājumu summas attaisnotajos izdevumos nedrīkst pārsniegt 50% no cilvēka gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro;
• summu nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos, ja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis.

Humānās palīdzības piegādes

Ja humānās palīdzības sūtījumi piegādāti, izmantojot humānās palīdzības centru organizēto atbalstu, nav jāpiemēro muitas procedūra – eksports. Tomēr arī šajā gadījumā rekomendējam sagatavot detalizētu preču aprakstu, lai nodrošinātu uzskaiti nosūtītājam, kā arī atvieglotu preču šķirošanu humānās palīdzības piegādes starpniekiem Lietuvā vai Polijā (atkarībā no izvēlētā piegādes maršruta).  

Formēt eksporta muitas deklarāciju, ja humānās palīdzības sūtījums tiks piegādāts uz Ukrainu, nav nepieciešams, lai gan komersantiem šāda iespēja nodrošināta. Tomēr vispirms ieteicams sazināties ar palīdzības sniegšanas koordinatoriem Latvijā, lai centralizētu palīdzības nosūtīšanu un tā atvieglotu dažādu Ukrainas institūciju darbu, nodrošinot tādu palīdzības saņemšanu, kas akūti nepieciešama.

Ja komersants izvēlējies noformēt eksporta muitas deklarāciju, tā jānoslēdz attiecīgās ES dalībvalsts muitas iestādē uz robežas ar Ukrainu. Ja eksporta muitas deklarācija, ņemot vērā situāciju, nebūs noslēgta, bet humānās palīdzības krava būs nogādāta uz Ukrainu, lai eksportu noslēgtu, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) jāiesniedz vismaz alternatīvo pierādījumu minimums – starptautisko auto pārvadājumu pavadzīme (CMR) ar saņēmēja atzīmi (Ukraina).

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi

Ja nodokļu maksātāju tieši ietekmē Ukrainā izvērstā karadarbība vai pret Krieviju vērstās ekonomiskās un finansiālas sankcijas (piemēram, darījumu partneris nespēj norēķināties par precēm vai apturēta preču piegāde), kā rezultātā nodokļu maksātājs nespēj savlaikus veikt nodokļu maksājumus likumā paredzētajā kārtībā, nepieciešamības gadījumā savlaikus jāvēršas VID ar iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, pamatojot to ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 24. panta 1. daļas 4. punktu (ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā).

Iespēju izmantot iesniegumu par samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar nepārvaramas varas apstākļiem saglabās, kamēr turpināsies Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.

Nodokļu maksātāji, kuru saimniecisko darbību tieši neskar Krievijas iebrukums Ukrainā, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID, lai pieteiktos nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam saskaņā ar likuma par NN 24. panta 1. daļas 1.punktu. Motivētus iesniegumus jāiesniedz savlaikus – ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.