Nodokļu un grāmatvedības izmaiņas 2023.gada 3.ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

GRĀMATVEDĪBA

Pieņemti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti

Eiropas Komisija šā gada 31.jūlijā pieņēma Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus.

Ziņošanas prasības tiks ieviestas pakāpeniski, sākot ar tādām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu regulētajā tirgū. Bet būtiski atcerēties, ka šie standarti saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanu direktīvu attieksies uz visām lielām sabiedrībām, kuru vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 500 un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

• bilances kopsumma — lielāka par 20 000 000 eiro;
• neto apgrozījums — lielāks par 40 000 000 eiro.

Sākot no 2025. gada 500 darbinieku kritērijs samazināsies uz 250 darbiniekiem, bilances kopsummai un neto apgrozījumu kritērijiem paliekot nemainīgiem.

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti aptver visus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesības. Atbilstoši Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvai informāciju investoriem sniegs sabiedrību ilgtspējas ziņojumi, kas būs sagatavoti, pamatojoties uz šiem standartiem.

NODOKĻI

No 2024.gada plānots vienkāršot mikrouzņēmumu nodokli

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu no 2024.gada, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā sagatavoti grozījumi.

Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme ir:

• apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%;
• apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā – 40%.

Lai vienkāršotu MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta piemērošanu un novērstu, ka MUN maksātājiem vispirms tiek rezervēts MUN 40% apmērā, tiek plānots noteikt vienu MUN likmi – 25%.

Tāpat, izvērtējot MUN sloga atšķirības, nodokļu plānošanas riskus, kā arī ievērojot apgādībā esošo personu – pamatā nepilngadīgu bērnu – intereses, plānots, ka turpmāk MUN maksātājiem, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākuma nodoklis apliekamu algotā darba ienākumu, būs iespējams piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Pašlaik šādu iespēju liedz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ierobežojumi.

Plānotas izmaiņas IIN atvieglojumu piemērošanā

Sagatavoti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurā paredzētas vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā, tostarp pārskatot ar IIN neapliekamos ienākumus un kompensāciju likmes. 

No 2024. gada plānotās izmaiņas ir šādas:

• noteikt, ka ar IIN neapliek darba devēja segto mācību maksu darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja vienlaikus izpildīti informatīvajā ziņojumā aprakstītie nosacījumi;
• paaugstināt ar IIN neapliekamo apmēru veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām (no 426,86 eiro līdz 750 eiro);
• IIN maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir arī MUN maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu;
• paaugstināt līdz 3000 eiro gadā no IIN atbrīvoto palīdzību, kas sniegta no arodbiedrības, sabiedriskā labuma organizācijas vai reliģiskās organizācijas vai tās iestādes līdzekļiem;
• attiecināt Pan-Eiropas privāto pensiju plānos veiktās iemaksas uz attaisnotajiem izdevumiem, pielīdzinot nodokļu režīmam, kas piemērojams iemaksām privātajos pensiju fondos;
• noteikt kā pastāvīgu normu atbrīvojumu no IIN darba devēja kompensācijām saistībā ar attālinātu darbu un palielināt kompensācijas apmēru līdz 40 eiro (šobrīd – 30 eiro).

Paaugstinās PVN reģistrācijas slieksni

No 2024. gada ir plānots paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni no pašreizējiem 40 000 eiro līdz 50 000 eiro. Tāpat tiek plānots paaugstināt priekšnodokļa korekcijām par zaudētajiem parādiem noteikto slieksni un veikt citas izmaiņas PVN piemērošanā.

Plānotas šādas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā:

• noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro;
• noteikt, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam;
• noteikt, ka ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā;
• noteikt, ka zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 eiro; preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms trīs mēnešiem; ka preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pievienotās vērtības nodokļa summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot jebkuru (kārtējo) PVN deklarāciju;
• mainīt priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu attiecībā uz izmaksām  reprezentatīvo automobiļu degvielas un ekspluatācijas izdevumiem, precizējot ierobežojumu attiecībā uz gadījumiem, kad reprezentatīvā automašīna ir nodokļa maksātāja nepārtrauktā īpašumā vai turējumā vismaz 60 mēnešus (attiecīgi grozījumi plānoti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā).

Pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmes

No 2024. gada plānots pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

To paredz sagatavotie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.

Grozījumi likumā paredz alkoholisko dzērienu grupai “pārējie alkoholiskie dzērieni” palielināt akcīzes nodokli katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā, savukārt citām alkoholisko dzērienu grupām (alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem) palielināt katru gadu vidēji par 10% trīs nākamo gadu periodā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēta – 2024. gada 1. martā, 2025. gada 1. martā un 2026. gada 1. martā.

Grozījumi likumā paredz pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes:

• cigaretēm katru gadu vidēji par 5,6%;
• cigāriem un cigarillām katru gadu vidēji par 23,8%, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi par 1 gramu tabakas akcīzes nodokļa likmei cigaretēm un karsējamai tabakai;
• smēķējamai tabakai (smalki sagrieztā tabaka un cita smēķējamā tabaka) un tabakas lapām katru gadu par 10%;
• karsējamai tabakai katru gadu par 5%;
• e-šķidrumam un e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām katru gadu vidēji par 21%;
• tabakas aizstājējproduktiem katru gadu vidēji par 10%.

Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem ir paredzēta – 2024.gada 1.martā, 2025.gada 1.janvārī un 2026. gada 1. janvārī.

Grozījumi likumā paredz pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, kurus izmanto brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās stacionārās iekārtās, celtņos un tamlīdzīgos objektos, iekārtās, kas tiek izmantotas celtniecības darbos brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās, kā arī tehnikā, kas pēc savas konstrukcijas nav paredzēta satiksmei pa koplietošanas ceļiem.

Kredītiestādēm būs jāveic UIN piemaksa

Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem plānots noteikt ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru.

Minēto paredz sagatavotie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi likumā arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā, tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ar grozījumiem UIN likumā tiek precizēts arī regulējums attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem, nosakot, ka ar UIN apliekamu objektu neveido degvielas un ekspluatācijas izdevumi, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma nepārtrauktā valdījumā vai turējumā vairāk nekā 60 mēnešus. 

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.

DARBINIEKI

Cels minimālo algu būvniecībā

2023. gada 22. septembrī būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē tika panākta vienošanās ar 2024. gada 1. janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstināt uz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. 

Minimālā stundas tarifa likme ar nākošo gadu būs 5,57 eiro.

Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt līdzšinējo (780 eiro) un minimālo stundas tarifa likmi – 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68.panta 1.daļā noteiktajam apmēram.

Ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību. Tā ir abu pušu vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem – fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis.

URVN jāmaksā visām fiziskajām personām, kas nodarbina darbiniekus

Lai aizsargātu darbiniekus, sākot ar 2023. gada 1. oktobri uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus.

URVN veido darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus un uzņēmēja maksātnespējas gadījumā darbiniekiem ir tiesības pretendēt uz darba devēja neizmaksāto darba samaksu no šī fonda. Izmaiņas ir saistītas ar grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

URVN apmēru katru gadu nosaka Ministru kabinets, un 2023. gadā tie ir 0,36 eiro. Darba devējs URVN aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Reformēs iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir sagatavoti grozījumi, kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. 

Paredzēts, ka personas drīkstēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju atsevišķos gadījumos, ja ir guvušas tikai noteikta veida ienākumus, tostarp varēs nedeklarēt pensijas, ja to kopējais apjoms gadā nepārsniedz 6000 eiro (pensionāra gada neapliekamo minimumu). Šādi tiek novērsts nesamērīgs birokrātisks slogs attiecībā uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija un šī pensija vienlaicīgi nav apliekama ar IIN.

Tāpat drīkstēs nedeklarēt ar IIN neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz trešajai pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, lai nebūtu jādeklarē ģimenes locekļu dāvanas nozīmīgās dzīves jubilejās, kuru vērtību parasti dāvanas saņēmējs precīzi nezina. Neiesniegt deklarāciju varēs arī tad, ja saņem ar IIN neapliekamus ienākumus no citām fiziskajām personām, kas kopā taksācijas gadā nepārsniedz 100 eiro, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, kas rastos, uzskaitot visas mazās dāvanas, ziedus  un citas lietas.

Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana notiks VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID uz katra gada 1.aprīli VID EDS izveidos deklarācijas sagatavi, kuru fiziskā persona varēs apskatīt. Deklarācijas sagatavē būs norādīts piemaksājamais vai atmaksājamais IIN apmērs un būs iespēja iepazīties ar IIN piemaksas vai pārmaksas rašanās iemesliem. Fiziskā persona varēs precizēt un papildināt šajās sagatavēs ietverto informāciju.

Papildus VID līdz 1.jūnijam informēs iedzīvotājus, kuriem VID izveidotajā deklarācijas sagatavē ir aprēķināts piemaksājamais IIN. Vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts paredz arī regulējumu, lai VID varētu efektīvi un ātri, bez resursu patēriņa vērsties pret personu, kurai jāveic IIN piemaksa, bet kura nesniedz deklarāciju.

Grozījumi likumā par IIN paredz turpmāk ievērot vienotu deklarācijas iesniegšanas termiņu – pēctaksācijas gada 1. jūliju, kā arī vienotu IIN samaksas termiņu – 23. augustu.

Jaunā ienākumu deklarēšanas kārtība attieksies uz ienākumiem, kas gūti 2024. taksācijas gadā, tādējādi deklarācija būs jāiesniedz 2025. gadā. Līdz ar jaunās ienākumu deklarēšanas ieviešanu, paplašināsies arī ienākumu loks par ko ienākuma izmaksātājam būs jāsniedz info gan VID, gan nodokļu maksātājam.

VADĪBA

VID pārbaudes kļūst vienkāršākas

Efektivizējot un vienkāršojot VID darbu ar nodokļu maksātājiem, līdz šim izmantotos četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus aizstās viens – nodokļu kontrole.

Lai pārbaudītu uzņēmēju un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaužu veidiem:

• tematiskā pārbaude;
• datu atbilstības pārbaude;
• ar nodokli apliekamā objekta precizēšana;
• nodokļu apmēra precizēšana.

Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem neizprotams.

No šī gada 30. jūnija visas nepieciešamās darbības notiek viena pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros, tā lieki neapgrūtinot nodokļu maksātājus. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID varēs veikt arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša uzņēmēja pārbaude.

Jaunā pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros VID pārbauda konkrētas neatbilstības un uzklausa uzņēmēja skaidrojumus. Atbilstoši “Konsultē vispirms” principam, uzņēmējam ir iespēja neatbilstību novērst.

Savukārt konstatētu un nenovērstu neatbilstību gadījumā nodokļu kontroles rezultātā VID uzņēmēju informēs par veicamo maksājumu. 

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” abiem VID pārbaužu veidiem, nodokļu kontrolei un auditam, paredz būtisku jauninājumu – iespēju jau agrīnā pārbaudes stadijā slēgt vienošanās līgumu par labprātīgu nodokļu samaksu un līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu un samazināt vai pilnībā atcelt soda naudu. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Atcelt vai samazināt nav iespējams tikai nodokļu kontroles ietvaros piemēroto soda naudu par manipulācijām ar kases aparātiem. 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.