Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2023. gada 4. ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Satura rādītājs

• Vienkāršo nodokļu salīdzināšanas kārtību ar VID;
• Starptautiskiem uzņēmumiem jāpublisko informācija par ienākumiem;
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas;
• Paaugstina azartspēļu nodokļu likmes;
• Jauni nosacījumi minimālajām obligātajām iemaksām;
• IIN piemērošana partnerību reģistrējušām personām;
• Izmaiņas MUN maksātājiem;
• Iesniegumu nodokļu samaksas pagarinājumam var iesniegt piecu darbdienu laikā;
• 2024.gadā minimālā alga 700 eiro, būvniecībā – 930 eiro;
• Parādus varēs piedzīt arī no minimālās algas;
• Atvieglotas prasības ārzemju darbinieku piesaistīšanai;
• Ieviesta jauna nodokļu maksātāju reitinga sistēma;

GRĀMATVEDĪBA

Vienkāršo nodokļu salīdzināšanas kārtību ar VID

2023.gada 13.oktobrī spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”. Ar šiem grozījumiem tiek vienkāršots nodokļu samaksas datu salīdzināšanas process gan uzņēmumiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Lai optimizētu un paātrinātu pārskata gada slēguma inventarizācijas norises procesu un novērstu darbietilpīgu dublējošu datu salīdzināšanas procedūru gan VID, gan izlases kārtībā izvēlētiem nodokļu maksātājiem, veikti šādi grozījumi:

• tiek izslēgta papildu prasība VID veikt ar administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināto maksājumu saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa;
• gan VID, gan uzņēmumiem tiek noteikta saistību un prasību datu salīdzināšanas procedūra EDS, VID nodrošinot uzņēmumiem pieejamus datus un uzņēmumiem datu nesakritības gadījumā par to EDS informējot VID.

Ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31.janvārim no uzņēmuma nebūs saņemta informācija par atšķirībām datos pēc stāvokļa uz pārskata gada 31.decembri, VID datus uzskatīs par salīdzinātiem ar uzņēmuma datiem.

Starptautiskiem uzņēmumiem jāpublisko informācija par ienākumiem

2023.gada 14.septembrī pieņemts Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums, kas paredz sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024.gada 22.jūnijā vai vēlāk, sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem, atklājot ienākuma nodokļa informāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un to grupām, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES).

Likumā noteiktās prasības attiecas uz tādu koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrību, komercsabiedrību, kas ir starptautiskas koncerna (grupas) meitas sabiedrība, atsevišķu komercsabiedrību, ES dalībvalsts (kas nav Latvijas Republika) vai trešās valsts komercsabiedrības filiāli, ja apgrozījuma kritērijs, saskaņā ar finanšu pārskata datiem ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 milj. eiro.

Tāpat Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums paredz, ka pārskata par ienākuma nodokļiem informāciju sniedz elektroniski mašīnlasāmā formātā, izmantojot ar ES tieši piemērojamajiem īstenošanas aktiem apstiprināto kopējo veidni un ar tiem noteikto elektronisko pārskata sniegšanas formātu.

Saskaņā ar likumu komercsabiedrībām, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem par pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk, būs pienākums sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju, lai zvērināts revidents varētu pārbaudīt, vai par pārskata gadu, kas bija pirms attiecīgā pārskata gada, par kuru sagatavots revidējamais gada pārskats vai revidējamais konsolidētais gada pārskats (ja ir pienākums tādu sagatavot), šajā likumā minētajai komercsabiedrībai bija pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats tika iesniegts VID un publiskots komercsabiedrības tīmekļvietnē.

Zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgajam zvērinātam revidentam, kurš veic minēto pārbaudi, atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma nosacījumiem būs pienākums iekļaut savā revidenta ziņojumā informāciju par veikto pārbaudi, norādot, vai likumā minētā komercsabiedrība ir izpildījusi tai likumā noteikto pienākumu – iesniegt VID pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats tika iesniegts VID un publiskots komercsabiedrības tīmekļvietnē.

NODOKĻI

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas

Ar 2024. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN).

Pieņemtie grozījumi paredz, ka:

• no aplikšanas ar algas nodokli tiek atbrīvota darba devēja apmaksātā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam;
• tiek palielināta ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa līdz 750 eiro gadā;
• tiek palielināta kompensāciju summa līdz 40 eiro mēnesī, kas netiek ietverta algota darba ienākumā, par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, vienlaikus nosakot to likumā kā pastāvīgu normu.
• tiek palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojumu apmērs (no 1000 vai 2000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā), kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem maksājumiem iedzīvotājiem;
• likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem varēs attiecināt arī uz Pan-Eiropas privāto pensiju produktu plāniem;
• ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību;
• līdz 2026.gadam tiek pagarināts no aplikšanas ar IIN bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtais ienākums, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.

Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek saglabāts likumā par IIN pārejas noteikumos noteiktais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, vienlaikus tiek noteikta viena IIN likme, neatkarīgi no ieņēmumu apmēra. Attiecīgi autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemakas (VSAOI)) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs, piemērojot IIN likmi 25% apmērā. 

Paaugstina azartspēļu nodokļu likmes

Pieņemot grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, no 2024. gada 1. janvāra tiek palielinātas azartspēļu nodokļa likmes azartspēļu automātiem, ruletei un kāršu un kauliņu spēlei, kā arī azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas. 

Sākot ar 2024. gadu tiek:

• paaugstināta azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5172 eiro uz 6204 eiro;
• paaugstināta azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 eiro uz 33 696 eiro;
• noteikta azartspēļu nodokļa likme azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida, – 12% no spēles organizēšanas ieņēmumiem (līdz grozījumiem – 10%).

Jauni nosacījumi minimālajām obligātajām iemaksām

Papildināts to personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas, pagarināts minimālo iemaksu un pārrēķinu veikšanas termiņš, kā arī precizēta iemaksu administrēšanas kārtība. 

Minēto paredz grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA), kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, minimālās obligātās iemaksas neveic ne tikai par notiesāto, kas nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, bet arī par apcietināto personu, kura nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā (izolatorā). To personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas, papildināts ar personu (bērnu) līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. 

Pagarināts termiņš, kādā pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu, – līdz 23. oktobrim. 

No trim uz septiņiem mēnešiem (pēc kalendāra gada beigām) pagarināts termiņš, kurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķina minimālās obligātās iemaksas, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam. Darba devējs un pašnodarbinātais par iepriekšējā gada laikā pārmaksātajām minimālajām obligātajām iemaksām saņems informāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā katru gadu pēc 21. jūlija. 

Noteikta veicamo minimālo obligāto iemaksu minimālā summa, līdz kādai VSAA par šīm iemaksām neziņo VID. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, ja darba devējam vai pašnodarbinātajam par ceturksni aprēķināto vai par taksācijas gadu pārrēķināto minimālo obligāto iemaksu kopējais apmērs nepārsniedz 5 eiro, VSAA par šīm iemaksām VID var neziņot.

Turpmāk VSAA, veicot minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu pēc kalendāra gada beigām, pārrēķina minimālās obligātās iemaksas par trim taksācijas gadiem (pārrēķinu VSAA pirmo reizi veic līdz 2024. gada 31. jūlijam).

IIN piemērošana partnerību reģistrējušām personām

2023. gada 9. novembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN), paredzot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā to personu ienākumiem, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība. Izmaiņas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Likuma par IIN normās veiktas izmaiņas attiecībā uz personām, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība par aizdevumiem, kas izsniegti, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam.

Personām, kas reģistrējušas partnerību, būs pieejami nodokļa atvieglojumi:

• ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas, tostarp dāvinājumiem;
• par personas uzturēšanu, atsevišķi noteiktos gadījumos.

Ienākumi, kas netiks aplikti ar IIN – papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktās iemaksām privātajos pensiju fondos, fiziskās personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība.

Likuma izmaiņas attiecināmas uz attaisnoto izdevumu piemērošanu par kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām.

Izmaiņas MUN maksātājiem

Pieņemot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem jāņem vērā vairākas izmaiņas, kas stājas spēkā no 2024. gada 1. janvāra.

2024. gadā mikrouzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25% apmērā (neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma).

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām piemēro MUN maksātāju ienākumiem, kurus apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

MUN maksātājs ir tiesīgs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu, prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, pensionāra neapliekamo minimumu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumu personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām, aprēķinot ar IIN apliekamu ienākumu.

Turpmāk vairs nebūs ierobežotas tiesības iesniegt elektronisko algas nodokļa grāmatiņu vietā, kurā saņem ar IIN apliekamus ienākumus, bet kura nav saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību.

Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu un Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, turpmāk ņems vērā ar MUN apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5.

Iesniegumu nodokļu samaksas pagarinājumam var iesniegt piecu darbdienu laikā

No 2024. gada 1. janvāra iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID ) nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai  var iesniegt piecu darbdienu laikā. Tas ļauj sadalīt nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. 

Minēto paredz grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Ņemot vērā minēto, sākot ar 2024. gada 1. janvāri VID izskatīs tikai tos iesniegumus, kuri nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma grafika piešķiršanai būs iesniegti, ievērojot piecu darbdienu termiņu. Piemēram, par nodokli, ko iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja taksācijas periods ir 2023. gada novembris, iesniegumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai var iesniegt ne vēlāk kā līdz 2024. gada 4. janvārim.

DARBINIEKI

2024. gadā minimālā alga 700 eiro, būvniecībā – 930 eiro

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro. 

To paredz Ministru kabineta pieņemtais grozījums noteikumos Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Savukārt minimālā alga būvniecības nozarē būs 930 eiro mēnesī vai 5,57 eiro stundā. Tiek noteikts arī pārejas periods, kura laikā darba devēji ir tiesīgi saglabāt līdzšinējo minimālo algu vai stundas likmi (780 eiro mēnesī vai 4,67 eiro stundā) vienkāršāko darbu veicējiem (9. profesiju pamatgrupa). Pārejas periods ir paredzēts uz vienu gadu un beigsies 2024. gada 31. decembrī, tātad ar 2025. gada 1. janvāri arī vienkāršāko darbu veicēju minimālā alga būs ne mazāka kā 930 eiro mēnesī.

Parādus varēs piedzīt arī no minimālās algas

Civilprocesa likumā sagatavoti grozījumi, kas ļaus no parādnieka piedzīt 10% no minimālās mēneša algas.

Līdz šim likumā ir noteikts, ka no minimālās algas nevar piedzīt daļu no parādu veidiem. Jau pašlaik likumā daļā gadījumu ir ļauts piedzīt daļu no minimālās algas uzturlīdzekļu piedziņas lietās. Ar grozījumiem Civilprocesa likumā plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru.

Pašlaik līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā. Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumos, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmo maksājumu apmērs nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, ieturējumu neatkarīgi no piedziņas veida izdarīs 10% apmērā.

Ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturējumus atkarībā no piedzenamā parāda veida plānots izdarīt 30%, 40% vai 75% apmērā.

Vienlaikus parādniekiem, kuru apgādībā ir nepilngadīgie bērni, plānots veicamo ieturējumu 10% apmērā no minimālās mēneša darba algas samazināt par diviem procentiem par katru bērnu, tādējādi nodrošinot lielāku izmaksājamās algas daļu.

Atvieglotas prasības ārzemju darbinieku piesaistīšanai

Ņemot vērā darbaspēka trūkumu tādās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, Ministru kabinets (MK) 2023. gada 19. decembrī apstiprināja grozījumus Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā. Ar grozījumiem tiks atvieglotas prasības saimnieciskās darbības veicējiem, kuri plāno Latvijā nodarbināt ārzemju darbiniekus profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas. 

Iepriekš spēkā esošais regulējums jau paredz, ka prasība iesniegt izglītību vai pieredzi apliecinošu dokumentu kopiju netiek prasīta gadījumos, kad ārzemnieks tiek uzaicināts nodarbinātībai profesijā, kas ietilpst Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupā – vienkāršās profesijas. Līdz ar to uzaicinātāji (darba devēji) bieži vien mākslīgi pazemināja amatu grupas, lai izvairītos no šīs prasības. Vienlaikus jānorāda, ka iesniedzamajā pieprasījumā ielūguma apstiprināšanai uzaicinātājs jau tāpat norāda ziņas par ārzemnieka izglītību. 

Ar apstiprinātajām izmaiņām tiks mazināts arī administratīvais slogs institūcijām, kas ikdienā izskata uzaicinātāju iesniegtos pieprasījumus par ārzemniekiem – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs. Iepriekš iesaistītajām institūcijām bija jāpieprasa minētie dokumenti un jāveic laikietilpīgas pārbaudes to autentifikācijai, jo iestādes saskaras ar viltotu dokumentu iesniegšanu, kas pagarina kopējo pieteikuma izskatīšanas laiku.

Tuvākajā laikā tiek plānots iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Imigrācijas likumā ar mērķi ierobežot negodprātīgus darba devējus – ārvalstu darba spēka uzaicinātājus, MK noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”,  paredzot, ka uzņēmums varēs piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, ja darba devējs būs publicējis atklātu vakanci nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī grozījumus MK noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”, paredzot noteikt, ka ārvalstu darbaspēkam tiek noteikta ne mazāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu. Tāpat plānots arī ieviest “zaļā koridora” kritērijus godprātīgiem uzņēmējiem, lai samazinātu komersantiem administratīvo slogu un paātrinātu administratīvos procesus darba spēka piesaistes jautājumos.

VADĪBA

Ieviesta jauna nodokļu maksātāju reitinga sistēma

No 2023. gada 28. decembra ikviens uzņēmējs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā var iepazīties ar savu nodokļu maksātāja reitingu.

Reitingu veido sešas datus kopas – reģistrācijas dati; deklarāciju un pārskatu savlaicīga iesniegšana; nodokļu samaksa; piemērotie sodi; atalgojuma līmenis uzņēmumā, tai skaitā salīdzinājumā ar citiem konkrētās nozares profesionāļiem; informācija, kas var liecināt par pārkāpumiem.

Nodokļu maksātāja reitinga rādītāji ir veidoti kā skaidrojoša ceļa karte uzlabojumiem nodokļu nomaksas jomā. Uzņēmumam redzamie rādītāji, kas atzīmēti ar zaļu, tam ir izpildīti nevainojami. Dzelteni iekrāsotajiem rādītājiem jāpievērš uzmanība un jāparedz uzlabojumi. Savukārt sarkani iekrāsotie ir kritiski un noteikti jāuzlabo.

Reitinga kopējais novērtējums – katra konkrētā uzņēmuma reitinga burts – no 2024. gada marta būs aplūkojams VID publiskojamo datu bāzē. 

Kopumā uzņēmumi ir saņēmuši vienu no pieciem reitinga līmeņiem:

• “A” līmeņa uzņēmums laikus un pilnībā samaksā nodokļus un tam nav būtisku pārkāpumu risku. Šis uzņēmums ir uzticams nodokļu maksātājs un valstij spēj būt uzticams sadarbības partneris;
• “B” uzņēmums kopumā pilda savas saistības ar valsti, tomēr te ir vieta uzlabojumiem – savlaicīgāk iesniegt un precīzāk sagatavot deklarācijas, deklarēt un laikus samaksāt visus nodokļus. “B” līmeņa uzņēmums var būt biznesa partneris, bet vērts rūpīgāk izvērtēt sadarbības nosacījumus, kā arī jāpalūkojas, vai uzņēmumam nav būtisku nodokļu parādu;
• “C” līmeņa uzņēmums pārkāpumu dēļ ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību. Šādu uzņēmumu spēja pildīt savas biznesa saistības ir vērtējama kritiski, un, ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta, darījumi ar to ir aizliegti ar likumu;
• “N” līmeņa uzņēmumi ir neaktīvie nodokļu maksātāji. “N” līmeņa uzņēmums saskaņā ar viņa paša deklarēto informāciju neveic saimniecisko darbību. Uzsākot sadarbību ar šādu uzņēmumu, jārēķinās, ka vismaz sešus mēnešus tam nav bijuši deklarēti darījumi, nav bijis darbinieku vai tiem nav maksātas algas;
• “J” līmenī iekļauti jaunreģistrētie nodokļu maksātāji. Šāds uzņēmums ir dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā. Tas vēl nav paspējis sevi pierādīt ar darbiem, tomēr ir apsveicams ikviens jauns sākums, kas veidots godprātīgi.

Publicētajam nodokļu maksātāja reitingam ir informatīvs raksturs. 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.