AUTORS: Žurnāls “iFinanses”
iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
Satura rādītājs
- Sagatavots Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekts;
- Uzlabota gada ienākumu deklarācija;
- Vienkāršāka gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana;
- Darījumi ar virtuālo valūtu;
- Akcīzes nodokļa izmaiņas no 1. marta;
- Nodokļu atbrīvojumi Ukrainas atbalstam;
- Paaugstinās samaksu par Krievijas preču importu ES;
- Elektroniska darba laika uzskaite – no 1.jūlija;
- Ārvalstu darbaspēkam vienoti nosacījumi atalgojumam;
- Top VID reforma;
- Pieņemta zibmaksājumu regula.
GRĀMATVEDĪBA
Sagatavots Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekts
Lai pārņemtu Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā noteiktās prasības, sagatavots Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekts, kas paredz aizstāt nefinanšu ziņojumu sagatavošanas prasības, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām jāsniedz ilgtspējas ziņojumi par vidi, sociālo jomu, cilvēktiesībām un pārvaldības faktoriem.
Ilgtspējas direktīvas prasības attieksies uz lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm pie noteiktiem kritērijiem. Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiks ieviests pakāpeniski, sākot ar 2024. pārskata gadu, un tas attieksies uz tādām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu regulētajā tirgū (proti, uz sabiedrībām, uz kurām jau pašlaik attiecas prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu).
Ilgtspējas ziņojumi jāsagatavo atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Sagatavotais ilgtspējas ziņojums būs daļa no uzņēmuma gada pārskata, kas būs jāiekļauj atsevišķā sadaļā vadības ziņojumā.
Uzlabota gada ienākumu deklarācija
2024. gada 9. janvārī izdoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.
Būtiskākās izmaiņas:
- mainīta gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība saimnieciskās darbības veicējiem, vienkāršojot to;
- uzlabota pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija, lai vienkāršotu aizpildīšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanu iedzīvotājiem, kas veic darījumus ar virtuālo valūtu.
Vienkāršāka gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana
Tā kā saimnieciskās darbības veicējiem mainījās IIN aprēķināšanas kārtība, jo saimnieciskās darbības izdevumiem vairs nepiemēro ierobežojumu, ir mainīta pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzrādīšanas kārtība saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā, ir mainīta gada ienākumu deklarācijas D veidlapa, kā arī minētās deklarācijas pielikums D3 “Ienākumi no saimnieciskās darbības” un D31 “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”, samazinot aizpildāmo rindu skaitu un vienkāršojot to aizpildīšanas kārtību par 2023. gadu un turpmākajiem gadiem.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) notiks automātiska pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pielasīšana gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, bet gada ienākumu deklarācijas D3 un D31 pielikumā būs automātiski aprēķināts ar IIN apliekamais ienākums.
Darījumi ar virtuālo valūtu
Lai atvieglotu IIN aprēķinu un deklarēšanu iedzīvotājiem, kuriem ir bijuši darījumi ar virtuālo valūtu un citiem kapitāla aktīviem, jo zaudējumus, kas radušies no virtuālas valūtas atsavināšanas, var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu, kas radies, atsavinot virtuālo valūtu, no 2024. gada deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas veidlapas papildinātas ar jaunām sadaļām.
Turpmāk darījumi ar virtuālo valūtu jādeklarē atsevišķi no pārējiem darījumiem, un VID EDS, aizpildot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma vai gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins.
NODOKĻI
Akcīzes nodokļa izmaiņas no 1. marta
Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2024. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.
Līdz ar likmju maiņu šo produktu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa.
2024. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes arī bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem, par šīm precēm komersantiem inventarizācija un akcīzes nodokļa starpības aprēķins nav jāveic.
Nodokļu atbrīvojumi Ukrainas atbalstam
2024. gada 6. martā “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” publicēts lēmums par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un importa pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ko piešķir precēm, kuras paredzēts izplatīt vai nodot bez maksas personām, kas bēg no Ukrainā īstenotās militārās agresijas, un personām Ukrainā, kurām nepieciešama palīdzība.
Ar šo lēmumu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un importa PVN precēm, ko paredzēts izplatīt vai nodot bez maksas personām, kuras bēg no kara Ukrainā, un personām, kurām nepieciešama palīdzība Ukrainā.
Atbrīvojums precēm ir piemērojams arī tad, ja tās ieved citā dalībvalstī (Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā), kurā preces nav paredzēts izmantot, ar nosacījumu, ka preces laišanai brīvā apgrozībā ieved valsts organizācija vai cita labdarības vai filantropiska organizācija, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes un kas veic līdzīgas darbības tajā dalībvalstī, kurā preces paredzēts izmantot. Par preču pārvietošanu starp abām dalībvalstīm apstiprinātajai labdarības vai filantropiskajai organizācijai ir iepriekš jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa un atbrīvojumu no PVN.
Piesakot muitas procedūrai šādas preces, deklarētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz muitas iestādē iesniegumu ar lūgumu piemērot nodokļu atbrīvojumu, norādot preču nosaukumu, daudzumu, vērtību, paredzēto pielietojumu un muitas maksājumu summu, kā arī apliecinājumu, ka ir informēts par preču izmantošanas ierobežojumu prasībām, kā arī apņemšanos samaksāt muitas maksājumus, ja preces tiks izmantotas citam mērķim, nekā sākotnēji paredzēts.
Paaugstinās samaksu par Krievijas preču importu ES
Apstiprinātas izmaiņas kārtībā, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, lai noteiktu samaksu par ES no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi.
Analizējot datus par Latvijā importētajām precēm, ir redzams, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas. Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas un citu ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām.
Maksu par pastiprinātu oficiālo kontroli vai papildu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, piemēros papildus noteiktajai maksai par standarta robežkontroles veikšanu. Pastiprinātas kontroles gadījumā maksājums par PVD kontroli atkarībā no transportlīdzekļa veida un konkrētās kravas apjoma sadārdzināsies par 142-280% pārtikas sūtījumiem un par 247-549% dzīvnieku barības sūtījumiem (neskaitot maksu par laboratoriskajiem izmeklējumiem).
DARBINIEKI
Elektroniska darba laika uzskaite – no 1. jūlija
No 2024. gada 1. jūlija būvkomersantam, lai ieviestu efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildē, būs pienākums elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē iesniegt informāciju par visiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem.
Prasība attieksies gan uz līgumiem, kas slēgti ar saviem apakšuzņēmējiem vai ar būvniecības ierosinātāju, gan tajos veiktajiem grozījumiem, gan atbilstoši noslēgto būvdarbu līgumiem samaksāto līguma summu vai tās daļu – gan būvniecības ierosinātāja norēķiniem ar būvdarbu veicējiem, gan galvenā būvdarbu veicēja norēķiniem ar saviem apakšuzņēmējiem, gan arī apakšuzņēmēju norēķiniem ar saviem apakšuzņēmējiem.
Informācija par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem norēķiniem kopsakarā ar MK noteikumu Nr. 419 “Noteikumi par publiskos būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” regulējumu, kas nosaka pienākumu būvdarbu līgumos visā apakšuzņēmēju ķēdē paredzēt skaidru būvdarbu pieņemšanas procesu, kā arī laicīgu norēķināšanos, veicinās stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē.
Ārvalstu darbaspēkam vienoti nosacījumi atalgojumam
Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi, kuros katrai nozarei būs vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs.
To paredz 2024. gada 30. janvārī apstiprinātās izmaiņas MK noteikumos Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”, kas ir daļa no kopējās normatīvā regulējuma izmaiņu pakotnes, kuru mērķis ir samazināt komersantiem administratīvo slogu un vienkāršot ārvalstu darbaspēka piesaistes procesu.
Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvu darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā (piemēram, viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors un citas nozares). Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem.
Grozījumi paredz, ka ārvalstu darbaspēkam alga tiks noteikta ne mazāka par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto algu nozarē iepriekšējā gadā vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai, noteikto minimālo algu. Savukārt, ja paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka, tad ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs būs ne mazāks par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto samaksu iepriekšējā gadā.
VADĪBA
Top VID reforma
Plānotās VID reformas ietvaros sagatavoti vairāki likumprojekti, kas 2024. gada 2. aprīlī atbalstīti VID reformas uzraudzības padomes sēdē.
Tika izstrādāti 6 likumprojekti – “Valsts ieņēmumu dienesta likumprojekts”, “Nodokļu un muitas policijas likumprojekts”, grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, grozījumi Muitas likumā, grozījumi Kriminālprocesa likumā, kā arī grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.
VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība un stiprināta izmeklēšanas objektivitāte. Sekmējot sabiedrības uzticēšanos dienestam, plānots sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju, ka VID ir uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumi tiks nodoti Finanšu ministrijas pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei – Nodokļu un muitas policijai. Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumi tiks nodoti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tādējādi tiks nodrošināta vienota prakse koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība, kā arī stiprināta izmeklēšanas objektivitāte un novērsta interešu konflikta iespējamība.
Pieņemta zibmaksājumu regula
Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu.
Zibmaksājumu regulas mērķis ir nodrošināt, ka vienas bankas klienta maksājums pie citas bankas klienta nonāk pēc iespējas ātrāk. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem naudai jānonāk saņēmēja bankas kontā desmit sekunžu laikā un šāds maksājumu ātrums ir jānodrošina 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Citiem vārdiem sakot – nepārtraukti.
Lai padarītu zibmaksājumus pieejamus ikvienam, noteikts, ka zibmaksājumi nedrīkst būt cenas ziņā ekskluzīvs pakalpojums, tā vietā zibmaksājumu komisijas maksai jābūt līdzvērtīgai standarta maksājuma komisijas maksas apmēram.
Tāpat, lai risinātu aktuālo finanšu krāpniecības problēmu, turpmāk bankām būs pienākums nodrošināt maksājuma saņēmēja pārbaudi (validāciju). Šī pārbaude būs jāveic arī maksājumiem, kas tiek veikti starp dažādām bankām.
Attiecīgais pakalpojums banku klientiem būs jānodrošina bezmaksas. Praksē tas būs informatīvs brīdinājums maksājuma veicējam tajos gadījumos, kad nesakrīt maksājuma saņēmēja dati, piemēram, vārds un uzvārds, ar maksājuma saņēmēja bankas konta numuru. Attiecīgais brīdinājums bankas klientam būs jāpaziņo vēl pirms maksājuma veikšanas, tādējādi samazinot iespējas, ka klienta nauda var nonākt pie nepareizā adresāta.
Gadījumos, kad banka nenodrošinās šādu informāciju klientam un nauda iespējams nonāks pie nepareiza saņēmēja, kas var būt krāpnieks – bankas klients būs tiesīgs saņemt kompensāciju par zaudējumiem.
ES likumdevējs ir paredzējis pārejas periodus vairāku regulas prasību ieviešanai, tādēļ visdrīzāk taustāmu rezultātu banku klienti sāks sajust šī gada beigās un 2025. gadā.
Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.