Kopsavilkums par nodokļu un grāmatvedības izmaiņām 2024. gada 2. ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

Satura rādītājs

• E-rēķini virzās tālāk;
• Mainās ieturējumu no darba algas kārtība;
• Pilnveidos nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu;
• Kadastrālā vērtība mainās; NĪN maksājumi nepieaugs;
• Arī valdes locekļi varēs doties bērna aprūpes atvaļinājumos;
• Pārskatīta VSAOI veicēju ziņošanas kārtība;
• Slimības lapas tiks stingrāk uzraudzītas;
• Ar 1.maiju jāziņo par maksājumiem ārpus ES;
• Arī biedrībām jānorāda darbības joma;
• Paplašinās VID ierēdņu tiesības.

GRĀMATVEDĪBA

E-rēķini virzās tālāk

Visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu, to paredz sagatavotie grozījumi Grāmatvedības likumā.

Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tajā skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos aspektus, dots deleģējums Ministru kabinetam (MK) līdz 2025.gada 1.jūlijam izdot noteikumus, kuros būs noteikta e-rēķina aprites kārtība.

MK noteikumos tiks ietverts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus. Tie ietver bezmaksas valsts piegādes risinājumu (e-adrese), PEPPOL (Pan-European Public Procurement On-Line) pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojums), kā arī individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, proti, rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).

Lai ar 2026.gada 1.janvāri nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tiks nodrošināti arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanāli, tas ir, e-adrese un nodrošināta iespēja e-rēķinu nodot VID, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) API risinājumu vai manuāli, augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē.
Šobrīd grozījumi nodoti publiskai apspriešanai.

Mainās ieturējumu no darba algas kārtība

Saeima 2024.gada 20.jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), ar kuriem mainīts CPL 594. un 599.pants par ieturējumiem no parādnieka darba algas un līdzīgiem maksājumiem.

Galvenās izmaiņas:

• Ieturējumu samazināšana. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu tiks samazināti ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem;
• Jauni noteikumi saimnieciskās darbības ienākumiem. Ieturējumi no naudas, ko parādnieks saņem no saimnieciskās darbības, tiks piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Šai darbībai jābūt reģistrētai VID un jābūt parādnieka vienīgajam ienākumu avotam. Tātad, — ieturējumi tiks veikti noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100% apmērā, kā tas bija līdz šim;
• Ieturējumu apmērs. Neatkarīgi no piedziņas kārtas, ieturējumu apmērs nemainīsies. Tas visos piedziņas veidos būs 30%. Šos 30% aprēķinās no starpības starp konkrētajam parādniekam saglabājamo summu un viņa algu neto. Salīdzinājumam – šobrīd procentuālos ieturējumus aprēķina no visas neto algas;
• Minimālās summas saglabāšana. Parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un līdzīgi maksājumi 50% apmērā no minimālās mēneša algas. Par katru nepilngadīgu bērnu parādnieka apgādībā saglabās 15% no minimālās mēnešalgas, bet ne vairāk kā 50%.

Visas minētās izmaiņas, kas samazina piedzenamo līdzekļu apmēru, tieši ietekmē piedzinēju likumīgās intereses un tiesības uz nolēmuma izpildi. Tomēr grozījumi veikti ar mērķi, samazinot ieturējumu apmēru, veicināt parādnieku nodarbinātību un tādējādi ilgtermiņā veicināt parādu atgūšanu.

Grozījumi CPL 599.pantā stāsies spēkā vispārējā kārtībā (paredzams, ka jūlijā), savukārt grozījumi CPL 594.pantā – 2024.gada 1.oktobrī.

Piemērs

Parādnieks saņem algu 1000 EUR “uz rokas” jeb neto. Parādnieka apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns.

• Uzturlīdzekļu parāda piedziņa:
  • pašlaik – parādniekam saglabā 455 EUR, ietur 545 EUR;
  • pēc grozījumiem – parādniekam saglabās 836,50 EUR, ieturēs 163,50 EUR. Ieturējumu samazinājums – no 545 EUR uz 163,50 EUR.
• Administratīvā soda piedziņa:
  • pašlaik – parādniekam saglabā 500 EUR, ietur 500 EUR;
  • pēc grozījumiem – parādniekam saglabās 836,50 EUR, ieturēs 163,50 EUR. Ieturējumu samazinājums – no 500 EUR uz 163,50 EUR.
• Neatmaksāta aizdevuma piedziņa:
  • pašlaik – parādniekam saglabā 805 EUR, ietur 195 EUR;
  • pēc grozījumiem – parādniekam saglabās 836,50 EUR, ieturēs 163,50 EUR. Ieturējumu samazinājums – no 195 EUR uz 163,50 EUR.
• Divu parādu (uzturlīdzekļu un neatmaksāta aizdevuma) piedziņa:
  • pašlaik – parādniekam saglabā 455 EUR, ietur 545 EUR;
  • pēc grozījumiem – parādniekam saglabās 782 EUR, ieturēs 218 EURO.

Tātad, pat gadījumā, ja parādniekam ir vairākas izpildu lietas, ieturējumu apmērs samazināsies.

NODOKĻI

Pilnveidos nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu

Sagatavoti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN), kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas un precizējumi, kas vienlaikus vērsti uz to, lai atvieglotu nokavējuma naudas aprēķināšanu gan nodokļu maksātājiem, gan administrācijai.

Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, grozījumos paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša 1. un 15.datumā. Turklāt, nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja nokavētais nodokļa maksājums būs saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam. Tāpat nokavējuma nauda, piemēram, netiks aprēķināta, ja deklarācija iesniegta, nokavējot termiņu, taču līdz samaksas termiņam ir bijusi veikta iemaksa vienotajā kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdi nav izmantota citu saistību segšanai.

Ņemot vērā, ka ir palielinājušies nodokļu parāda piedziņas izdevumi, ar grozījumiem paredzēts palielināt nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa, no 15 uz 40 eiro. Savukārt nepiedzenamā nodokļu parāda slieksnis netiek mainīts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) un arī turpmāk tas būs 15 eiro.

Lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju, grozījumos paredzēts no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Tas paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NIL likums) subjekts, konstatējot aizdomīgu darījumu NIL likuma izpratnē, ziņo VID par aizdomīgu darījumu tikai tādā gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.

Savukārt, lai ierobežotu nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību globālā tīmekļa vidē, grozījumos ietverts regulējums, kas paredz, ka VID varētu ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola adresēm. Tādējādi grozījumos ietvertais regulējums paplašinās iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas zonas.

Savukārt, lai nodrošinātu korektas informācijas iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, tiek papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korektas informācijas iekļaušana minētajā datubāzē uzlabos datu kvalitāti, tādējādi paaugstinot risku analīzes efektivitāti.

Kadastrālā vērtība mainās; NĪN maksājumi nepieaugs

NĪN maksājumi nepieaugs, to paredz 2024.gada 30.maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Grozījumi nosaka, ka 2025.gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā.

NĪN maksājumiem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kas paliks līdzšinējā apmērā. Savukārt universālā kadastrālā vērtība tiks balstīta uz 2022.gada tirgus datiem un to izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos.

Vienlaikus turpinās darbs pie kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas pilnveides, lai kadastrālās vērtības atspoguļotu tirgus situācijai atbilstošāku nekustamo īpašumu vērtību.

Sadarbībā ar Finanšu ministriju tiek pārskatītas arī nodokļu un nodevu likmes, lai no 2026.gada jaunās kadastrālās vērtības varētu piemērot arī nodokļu maksājumiem un nodrošinātu samērīgu NĪN un citu valsts nodevu apmēru. 

DARBINIEKI

Arī valdes locekļi varēs doties bērna aprūpes atvaļinājumos

Komercsabiedrību valdes locekļiem turpmāk būs tiesības uz speciālajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi, – grūtniecības, dzemdību un bērnu kopšanas atvaļinājumiem, atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam, to nosaka apstiprinātie grozījumi Komerclikumā (KL).

Grozījumi paredz risinājumu, kā valdes locekli atbrīvot no pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā un vienlaikus nodrošinot tiesības uz speciālo atvaļinājumu. Tā izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas – valdes loceklis nepildīs pienākumus un neveidos valdes sastāvu, bet gan pilntiesīgi varēs izmantot tiesības uz pienākošos pirmsdzemdību, pēcdzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Izmaiņu mērķis ir uzlabot valdes locekļu sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē. Šie grozījumi ne tikai paaugstinās valdes locekļu sociālās garantijas, bet arī stiprinās dzimumu līdztiesību.

Pārskatīta VSAOI veicēju ziņošanas kārtība

2024.gada 23.aprīlī atbalstīti grozījumi MK noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem veiktas izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem, kā arī darba devēja ziņojumu iesniegšanas kārtībā.

Ar grozījumiem paredzēts:

• precizēt ziņu par darba ņēmēju statusa izmaiņām iesniegšanas sākuma termiņu;

Šobrīd darba devējs par darba ņēmējiem, kuri ir zaudējuši likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedz ziņas par darba ņēmējiem ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pēc statusa zaudēšanas. Līdz ar to VID pieņem ziņas par darba ņēmējiem tikai pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, attiecīgi par jau notikušu faktu. Vienlaikus jānorāda, ka darba ņēmēja statusa iegūšanas un zaudēšanas datumus nevar labot un precizēt. Tāpēc tiek paredzēts, ka darba devējam būs tiesības iesniegt ziņas par darba ņēmēja statusa izmaiņām ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pēc statusa maiņas vai zaudēšanas, bet ne ātrāk kā mēnesi pirms statusa maiņas vai zaudēšanas.

• noteikt darba ņēmēja ienākumu precizēšanas kārtību nodokļu kontroles uzsākšanas gadījumā;

Lai nodrošinātu likuma par NN normu piemērošanu un integrēšanu MK noteikumos Nr.827, tajos tiek iekļauts, ka darba devējam ir tiesības precizēt darba ņēmēja ienākumus un obligātās iemaksas labprātīgi, novēršot VID paziņojumā par nodokļu kontroles uzsākšanu norādītās nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības paziņojumā norādītajā termiņā.

• atvieglot ziņu par darba ņēmējiem iesniegšanas kārtību darba ņēmēja miršanas gadījumā;
• precizēt personu loku, par kurām netiek aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas;
• precizēt darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtību nokavējuma naudas uzskaitei tiesas spriedumu gadījumā;
• precizēt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas norādīšanas kārtību.

Slimības lapas tiks stingrāk uzraudzītas

2024.gada 25.jūnijā pieņemtie MK noteikumi Nr.409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtībā” paredz, ka turpmāk arī zobārsti un vecmātes varēs izrakstīt darbnespējas lapu.

Noteikumi paredz 90 dienu darbnespējas lapas kontroli ar klātienes novērtējumu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas stacionārā. Tas tiek plānots kā papildus kontroles mehānisms pie ilgstošām darbnespējas lapām. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārstam klātienē būs jānovērtē personas veselības stāvoklis. Nepieciešamības gadījumā ārsts noslēgs esošo lapu B un izsniegs jaunu — iepriekšējās B darbnespējas lapas turpinājumu.

Saistībā ar Covid-19 saslimšanu darbnespējas lapu varēs izsniegt ne ilgāk kā par pirmajām 6 dienām, bet, darba nespējai turpinoties, pacientam būs jādodas vizītē pie ārsta (ne vēlāk kā līdz 7.dienai no darbnespējas lapas sākuma). Izmaiņas saistītas ar to, ka Covid-19 vairs nav bīstamo infekcijas slimību sarakstā, taču saslimšanas izplatības ierobežošanai nepieciešams ievērot noteiktus piesardzības pasākumus.

Turpmāk ārvalstīs izsniegta darbnespējas lapa, izmantojot vienoto veidlapu, uzreiz būs iesniedzama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Tādējādi vairs nevajadzēs to pieprasīt ārstam Latvijā, kas radīja papildus slogu gan mediķiem, gan pacientiem, risinot jautājumus par vajadzīgo dokumentu noformēšanu pabalsta saņemšanai.

Tāpat noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādē strādājošs zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām 3 dienām saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu. Vecmātes, savukārt, varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu.

VADĪBA

Ar 1.maiju jāziņo par maksājumiem ārpus ES

Lai kompetento iestāžu rīcībā būtu plašāka informācija par līdzekļu plūsmu starp Eiropas Savienību (ES) un trešajām valstīm, ES sankcijas pret Krieviju nosaka pienākumu turpmāk ziņot par maksājumiem ārpus ES. Mērķis ir identificēt nozares ar augstu sankciju apiešanas risku, kā arī atklāt Krievijas ienākumu avotus.

Regulas 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 5.r pants paredz, ka no 1.maija Latvijā reģistrētām juridiskām personām reizi ceturksnī jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par uz valstīm ārpus ES veiktajiem maksājumiem, kas ceturksnī kopumā pārsniedz 100 000 eiro. Jāziņo ir tām juridiskajām personām, kuru īpašumtiesības vairāk nekā 40% apmērā tieši vai netieši pieder:

• juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā;
• Krievijas valstspiederīgajam;
• fiziskai personai, kas uzturas Krievijā.

Ziņošanas pienākums attiecas arī uz tām juridiskajām personām, kurām noteikto 40% īpašumtiesību slieksni sasniedz vairākas personas kopā. Piemēram, 20% kapitāldaļu pieder Krievijā reģistrētai juridiskai personai un 20% pieder fiziskai personai, kas uzturas Krievijā.

Pirmajā ziņojumā, kas jāiesniedz līdz 15.maijam, juridiskām personām jāietver informācija par maksājumiem, kas veikti no šī gada 1.janvāra līdz 31.martam. Sākot ar otro ceturksni, ziņojums būs jāiesniedz divu nedēļu laikā pēc katra ceturkšņa noslēguma.

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ziņojumi par maksājumiem uz valstīm ārpus ES, ko veic klienti, kuri atbilst minētajiem nosacījumiem, jāsniedz reizi pusgadā sākot ar 1.jūliju par periodu no šī gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam. 

Arī biedrībām jānorāda darbības joma

Sākot no 1.jūlija, biedrību un nodibinājumu darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir obligāta. Pēc darbības jomas ierakstīšanas reģistrā tā kļūs publiski pieejama ikvienam Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas resursos.

Jaunā kārtība izriet no grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā un MK 25.jūnijā pieņemtajiem Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumiem.

Jaunais regulējums nosaka, ka turpmāk, piesakot biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju UR biedrību un nodibinājumu reģistrā, būs obligāti jānorāda tās darbības joma. Savukārt līdz 2024.gada 30.jūnijam reģistrētās biedrības un nodibinājumi pirmo reizi ziņas par darbības jomu norāda, iesniedzot VID EDS gada pārskatu par 2024.gadu. UR, pamatojoties uz gada pārskatā iekļauto informāciju par biedrības vai nodibinājuma darbības jomu, kas elektroniski saņemta no VID, izdarīs ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Tāpat izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā nosaka, ka turpmāk UR varēs uzsākt likvidāciju gadījumos, kad biedrībai vai nodibinājumam ilgāk par 2 gadiem nav valdes vai organizācija nav sasniedzama juridiskajā adresē, un 6 mēnešu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas trūkumi nav novērsti. Biedrības vai nodibinājuma darbību varēs izbeigt arī ar VID lēmumu, ja organizācija 3 mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz 2 gadi.

Valsts iniciētu likvidācijas procedūru regulē likumi, un tā tiek izmantota tikai tad, ja klients nereaģē, jeb reģistru tīrīšanai no “tukšajām čaulām”. Agrāk valsts iniciētā likvidācija attiecās tikai uz komercreģistrā reģistrētajām kapitālsabiedrībām, ko regulēja KL, bet pēdējos gados reģistru tīrīšana kļūst iespējama arī citos reģistros: UR reģistrēto kooperatīvo sabiedrību vienkāršoto likvidāciju regulē Kooperatīvo sabiedrību likums un reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēto reliģisko organizāciju vienkāršoto likvidāciju – Reliģisko organizāciju likums. 

Paplašinās VID ierēdņu tiesības

Ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (likums par VID) un stāsies spēkā jaunais Valsts ieņēmumu dienesta likums (VID likums), kurā būs noteikti tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. Tādēļ ir izstrādāti grozījumi likumā par NN, lai pārņemtu tās likuma par VID ierēdņu un darbinieku tiesības, kas ir saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.

Plānots, ka turpmāk VID ierēdņiem būs paplašinātas tiesības. Iepriekš likumā par VID bija noteikts, ka ierēdņi, uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, varēja apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Pārņemot šīs normas, likumā par NN tiek paredzēts, ka ierēdņiem vairs nebūs jāuzrāda dienesta apliecības un augstāka ierēdņa pilnvarojums, jo VID likumā tiks iekļauta pilnvarojuma norma ierēdņu kompetenci noteikt VID nolikumā. Tādējādi nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas varēs apmeklēt tikai ierēdņi, kuriem noteiktas šādas tiesības VID nolikumā. Tāpat turpmāk ierēdņi varēs pārbaudīt transportlīdzekļus.

Tiek precizēts, ka nodokļu maksātājiem ir pienākums atļaut nodokļu administrācijas likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citam nodokļu maksātājam saimnieciskajai darbībai. Likums par NN  papildināts ar jaunu normu, nosakot nodokļu maksātāja pienākumu segt ekspertīzes izdevumus 5 darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas gadījumos, ja VID ierēdnis ir izņēmis preču paraugus ekspertīzes veikšanai un izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei. 

Tāpat, lai īstenotu VID reformu, sagatavoti grozījumi vairākos likumos:

• likumprojekts “Nodokļu un muitas policijas likums”;
• likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums”;
• grozījumi Muitas likumā;
• grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”;
• grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām.

Grozījumi vēl jāizskata Saeimai.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.