Autors: iFinanses
Satura rādītājs:
E-rēķini kļūst obligāti darījumos ar budžeta iestādēm
Stingrāk uzraudzīs skaidrās naudas apriti
Būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā 2025.gadā
Atvieglo PVN piemērošanu pakalpojumiem ārvalstu platformās
Bankām uz trim gadiem nosaka solidaritātes iemaksas
Valdes locekļi varēs doties bērnu aprūpes atvaļinājumā
Nosaka stingrākas prasības ārvalstu darbaspēka piesaistei
Pamatkapitāla apmaksai drīkstēs izmantot kriptoaktīvus
GRĀMATVEDĪBA
E-rēķini kļūst obligāti darījumos ar budžeta iestādēm
Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus varētu ieviest elektroniskus rēķinus, 2024.gada 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Grāmatvedības likumā.
Grozījumi nosaka, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025.gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini.
Savukārt no 2026.gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Ar grozījumiem noteikti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem.
Kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz VID, noteiks Ministru kabinets (MK).
Lai no 2026.gada uzņēmumi varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs nodrošināta iespēja datus nodokļu administrācijai nosūtīt bez maksas, izmantojot e-adresi vai elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Stingrāk uzraudzīs skaidrās naudas apriti
Lai īstenotu pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, 2024.gada 4.decembrī pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, nosaka, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem būs jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti. Šāda prasība noteikta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā. Līdz šim mazumtirgotāji varēja izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti bija jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā.
Savukārt, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kredītiestādēm noteikts pienākums reizi gadā informēt VID par klientiem, kuri gada laikā bankomātos savos kontos iemaksājuši 7000 un vairāk eiro skaidras naudas. VID šādu informāciju patlaban var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad kredītiestāde fiziskas personas iemaksas kontā ir identificējusi kā aizdomīgu darījumu.
Savukārt, lai pilnveidotu darba laika uzskaiti un uzlabotu nodokļu nomaksu, grozījumi nosaka pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma turpmāk būs jāievieš arī mazākos būvlaukumos – tādos, kur kopējā iepirkuma summa ir no 170 000 eiro. Iepriekš šāda sistēma attiecās uz būvniecības iepirkumiem no 350 000 eiro. Šī prasība attieksies uz būvlaukumiem, kuros būvniecības projekti tiks uzsākti no 2025.gada.
Lai novērstu pārkāpumus komercpārvadājumos ar taksometru un mazinātu ēnu ekonomiku nozarē, grozījumi paredz pastiprināt komersantu atbildību par pārkāpumiem tiešsaistes datu iesniegšanā VID par veiktajiem pārvadājumiem. VID bez brīdinājuma par datu neiesniegšanu varēs apturēt pārvadātāja un tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību, kā arī liegt komercpārvadājumos izmantot attiecīgo taksometru. Noteikts arī, ka par pārkāpumiem varēs anulēt speciālo komercdarbības atļauju (licenci), kā arī tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes reģistrāciju pasažieru komercpārvadājumos.
Grozījumi stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
NODOKĻI
Būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā 2025.gadā
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pieņemti būtiski grozījumi, ar kuriem tiek noteikta vienota neapliekamā minimuma piemērošana darba algām, kā arī vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošana – 25,5% apmērā visiem personas ienākumiem, tostarp no darījumiem ar kapitāla aktīviem.
Lai īstenotu iecerētas reformas, līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums 2025.gadā būs 510 eiro, 2026.gadā – 550 eiro, bet no 2027.gada – 570 eiro mēnesī.
Vienlaikus neapliekamais minimums no līdzšinējiem 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī palielināts pensionāriem. Ņemot vērā, ka lielai daļai pensionāru, kas strādā, alga nav tik liela, lai neapliekamo minimumu piemērotu pilnā apmērā, grozījumi nosaka, ka neapliekamo minimumu pensionāriem varēs piemērot dalīti. Izmantojot VID EDS, algas nodokļu grāmatiņu varēs iesniegt pie darba devēja, un pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēros pusi (500 eiro) no pensionāra neapliekamā minimuma. Lai neapliekamo minimumu dalīti varētu piemērot darba vietā, pensionāram algas nodokļa grāmatiņa darba devējam jāiesniedz līdz iepriekšējā mēneša 15.datumam. Piemēram, ja algas nodokļa grāmatiņa iesniegta līdz 15.janvārim, neapliekamo minimumu darba vietā sāks piemērot no februāra.
Savukārt, lai vienkāršotu IIN piemērošanu, ieviestas divas nodokļa likmes un viena papildlikme. Noteikts, ka bruto ienākumiem līdz 8775 eiro likme mēnesī būs 25,5% apmērā, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33% likme. Savukārt ienākumiem virs 200 tūkst. eiro gadā noteikta papildu likme 3% apmērā. Līdz šim iedzīvotāju ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī nodokļa likme bija 20%, ienākuma daļai, kas pārsniedza 1667 eiro mēnesī – 23%, bet ienākuma daļai virs 78 100 eiro gadā piemēroja 31% nodokļa likmi.
Grozījumi arī nosaka, ka autoratlīdzību saņēmēji vēl līdz 2027.gada beigām var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un ienākuma izmaksātājs nodokli joprojām ieturēs ienākuma gūšanas vietā.
Tāpat ar grozījumiem no līdzšinējiem 250 eiro līdz 500 eiro palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam. Savukārt ienākuma nodokli nepiemēros darba devēja dāvanām līdz 100 eiro gadā iepriekšējo 15 eiro vietā.
Konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām vērtībām un naudas balvām (prēmijām) turpmāk noteikts vienots ar nodokli neapliekamais limits – 1500 eiro gadā. Iepriekš ar nodokli neaplika balvas, kuru kopējā vērtība nepārsniedza 143 eiro gadā, bet balvas par dalību starptautiskos konkursos vai sacensībās – 1423 eiro gadā.
Grozījumi nosaka arī citus nodokļa atvieglojumus, tostarp līdz 2029.gadam pagarināts termiņš, kurā ar nodokli neapliek valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Atvieglo PVN piemērošanu pakalpojumiem ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, 2024.gada 12.decembrī pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums.
Līdz šim uzņēmējam, kurš vēlējās periodiski piedāvāt viesu izmitināšanas pakalpojumu, bija ierobežota iespēja šāda pakalpojuma piedāvājumam izmantot, piemēram, ārvalstu platformas. Uzņēmējam tad bija jāreģistrējas kā PVN maksātājam, kā arī jāveic virkne citu administratīvu procedūru. Šāda kārtība mazam uzņēmumam bija liels administratīvais slogs, tostarp gada apgrozījums tam pārsvarā nesasniedza 50 000 eiro slieksni, kad jāreģistrējas kā PVN maksātājam.
Mazo uzņēmēju atbalstam Saeima ar likuma grozījumiem noteikusi īpašu kārtību reģistrācijai VID kā PVN maksātājam tiem komersantiem, kuri vēlēsies saņemt pakalpojumu ārvalstī, tostarp Booking.com, bet nereģistrēsies kā PVN maksātāji vispārējā kārtībā. Uzņēmumam piešķirs PVN reģistrācijas numuru ar īpašu pazīmi, ko varēs izmantot tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu un teritoriju PVN maksātājiem.
Noteikts, ka šiem uzņēmumiem nodoklis par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem nebūs jāmaksā līdz brīdim, kad tie reģistrēsies VID PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā. Grozījumi arī nosaka, ka īpašajā kārtībā reģistrētie PVN maksātāji nevarēs atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Tāpat noteikts, ka īpašajā kārtībā reģistrētiem PVN maksātājiem nevajadzēs iesniegt PVN deklarāciju par taksācijas periodu. PVN par citā ES dalībvalstī, trešajā valstī vai teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī par preču iegādi būs jānomaksā, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu. Īpašajā kārtībā reģistrētajiem PVN maksātājiem nevajadzēs izsniegt PVN rēķinu par veiktajiem darījumiem.
Noteikts, ka īpašā kārtība būs spēkā no 2025.gada 1.jūlija.
PVN likumā arī veikti grozījumi, lai pārņemtu ES direktīvas prasības attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu PVN piemērošanas procesa vienkāršošanu, 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām.
Vienkāršo MUN režīmu
Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarītu to uzņēmējiem draudzīgāku, 2024.gada 4.decembrī pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Grozījumi dod tiesības uzņēmējam atkārtoti reģistrēties MUN režīmā, ja taksācijas periodā viņš pārtrauks saimniecisko darbību un nodokļa maksāšanu un tajā pašā taksācijas gadā atkārtoti nereģistrēsies citā nodokļu režīmā.
Persona MUN statusu zaudēs, ja divus taksācijas periodus pēc kārtas tam nav bijis apgrozījuma, nosaka grozījumi. Iepriekš persona šo statusu zaudēja, ja saimnieciskā darbība nebija veikta vienu taksācijas gadu.
Savukārt no 2026.gada saimnieciskās darbības veicēji, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, varēs izvēlēties reģistrēties VID un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem kalendāra gada ietvaros.
Iepriekš saimnieciskā darba veicējs MUN maksātāja statusu ieguva uz nenoteiktu laiku. Tas nereti sagādāja neērtības, ja saimniecisko darbību kādu laiku nevarēja veikt, piemēram, slimības dēļ vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Šajā periodā MUN maksātājs savu statusu zaudēja apgrozījuma trūkuma dēļ un tam bija ierobežota iespēja atkārtoti reģistrēties kā MUN maksātājam.
Grozījumi stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Bankām uz trim gadiem nosaka solidaritātes iemaksas
Lai noteiktu pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu dalībvalstu vai ārvalstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksas valsts budžetā, 2024.gada 4.decembrī galīgajā lasījumā pieņemts Solidaritātes iemaksu likums.
Likums nosaka kredītiestādēm obligātu maksājumu valsts budžetā. Solidaritātes iemaksas likme ir noteikta 60% apmērā no iemaksas bāzes. Tā noteikta kā maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, ko aprēķina par 5 gadiem – no 2018. līdz 2022.gadam.
Tāpat likums nosaka kredītiestādēm būtiski palielināt kreditēšanas apjomu. Tas ļaus palielināt ekonomisko aktivitāti, līdz ar to arī budžeta ieņēmumus.
Likums solidaritātes iemaksas nosaka kā avansa ceturkšņa maksājumus, un kredītiestādēm tās būs jāveic par 2025., 2026. un 2027.gadu. Ņemot vērā solidaritātes iemaksas, budžeta ieņēmumus 2025.gadā plānots palielināt par 93 milj., 2026.gadā par 106,3 milj., 2027.gadā par 106,7 milj., bet 2028.gadā par 27,2 milj. eiro.
Vienlaikus likums paredz atlaidi līdz pat 100%, ja kredītiestāde maksāšanas periodā vai kalendārā gada ceturksnī, par kuru veicams iemaksas avansa maksājums, sasniedz noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju. Solidaritātes iemaksas maksātājs par aprēķinātās atlaides summu iemaksu varēs samazināt.
Kā kreditēšanas pieauguma rādītājs noteikts izsniegto aizdevumu neatmaksāto pamatsummu un uzkrāto procentu par aizdevumiem kopējā atlikuma pieauguma temps attiecīgajā kalendāra gadā pret iepriekšējā gada beigām.
Solidaritātes iemaksas administrēs VID.
Likums stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
DARBINIEKI
Valdes locekļi varēs doties bērnu aprūpes atvaļinājumā
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības valdes locekļiem doties atvaļinājumā, kas saistīts ar bērna aprūpi – grūtniecības un dzemdību atvaļinājums; atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājam un citai personai; bērna kopšanas atvaļinājums; bērna aprūpētāja atvaļinājums; atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja ir jāaprūpē adoptējamais bērns, audžubērns vai aizbilstamais.
Jaunie grozījumi nodrošina visiem vienlīdzīgas tiesības izmantot atvaļinājumus, jo līdz šim praksē bijuši dažādi gadījumi – valdes loceklis, dodoties ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, atstājis amatu un pēc atgriešanās atkal ticis ievēlēts valdē, vai notikusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības apturēšana, ja valdē un dalībniekos ir viena persona.
Pirms došanās atvaļinājumā valdes loceklim saprātīgā termiņā jāiesniedz kapitālsabiedrībai paziņojums par atvaļinājuma izmantošanu. Paziņojumā jānorāda atvaļinājuma veids, ilgums un tā sākuma un beigu datums. Kā arī paziņojumam pievienojami dokumenti, kas apliecina tiesības uz attiecīgā atvaļinājuma izmantošanu. Paziņojums par bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pirms atvaļinājuma sākuma dienas.
Atvaļinājuma laikā valdes locekļa pilnvaras tiek apturētas. Pilnvaru apturēšana nozīmē, ka persona nav tiesīga pildīt valdes locekļa pienākumus un neietilpst valdes sastāvā. Uzņēmumu reģistram iesniedzams pieteikums par izmaiņām valdes sastāvā 3 darba dienu laikā pēc valdes locekļa atvaļinājuma sākuma dienas. Valdes locekļa atvaļinājuma laikā komercreģistrā tiek izdarīts ieraksts par valdes locekļa izslēgšanu no komercreģistra, norādot izslēgšanas iemeslu.
Ne vēlāk ka 14 dienas pirms atgriešanās no atvaļinājuma valdes loceklim jāiesniedz kapitālsabiedrībai paziņojums par atgriešanos no atvaļinājuma. Pamatojoties uz valdes locekļa paziņojumu, viņa pilnvaras tiek atjaunotas nākamajā dienā pēc atvaļinājuma beigām.
Nosaka stingrākas prasības ārvalstu darbaspēka piesaistei
Lai mazinātu darbaspēka imigrācijas sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus, apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”.
Pašreizējā situācijā arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā ES valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām ES valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu.
Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Turpmāk darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA – jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam.
Vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem tiek noteikti gadījumi, kuros NVA pieņem lēmumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti, tāpat noteiktas arī darba devēja tiesības pēc atzinuma saņemšanas. Mēneša laikā no atzinuma saņemšanas dienas darba devējs varēs iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Noteikti arī gadījumi, kuros NVA sniedz atzinumu ar atteikumu atļaut ārzemnieka piesaisti, vienlaikus paredzot darba devējam tiesības atkārtoti vērsties PMLP, nepiesakot brīvu darba vietu 12 mēnešus no NVA sniegtā atzinuma atļaut ārzemnieka piesaisti saņemšanas dienas.
MK noteikumos noteikts, ka NVA atzinumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti sniedz 10 darbdienu laikā no brīža, kad brīvā darba vieta publicēta. NVA atzinums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. NVA pieņemto lēmumu varēs apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu NVA direktoram, NVA direktora pieņemto lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā.
VADĪBA
Pamatkapitāla apmaksai drīkstēs izmantot kriptoaktīvus
Lai sagatavotos ES regulas 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA regula) ieviešanai, Saeima 2024.gada 14.novembrī apstiprināja grozījumus Komerclikumā. Grozījumos noteikts, ka turpmāk uzņēmumi pamatkapitāla apmaksai drīkstēs izmantot kriptoaktīvus.
Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību paredzēta arī atvieglota kriptoaktīvu ieguldīšanas kārtība, tādā veidā padarot Latviju investoriem pievilcīgāku. Līdzīgi kā ieguldot vērtspapīrus, arī ieguldot kriptoaktīvus nebūs nepieciešams vērtētāja atzinums, to varēs sniegt dibinātāji vai dalībnieki, kuri veikuši šo mantisko ieguldījumu. Šo vērtību noteiks pēc vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā (tai gan jābūt uzturētai atbilstoši regulai).
Ir paredzēts arī noteikt prasību kriptoaktīvus ieguldīt virsgrāmatas adresē vai kontā, kas atvērts pie MiCA regulā noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja. Tas palīdzēs mazināt potenciālos naudas atmazgāšanas un patieso labuma guvēju identificēšanas riskus, kā arī ļaus vērst piedziņu uz kriptoaktīviem. Prasība attieksies uz visām kapitālsabiedrībām, kas pamatkapitāla apmaksu veiks ar kriptoaktīviem.
Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.