Mūsu organizētajā konferencē “The Future of Work” par tēmu ”Nākotnes vadītāju un darbinieku svarīgākās prasmes un iemaņas” dalījās Katrīna Ošleja, personāla atlases uzņēmuma Talentor Latvia partnere un augstākā vadības līmeņa atlases konsultante ar gandrīz 20 gadu pieredzi. Katrīnas viedoklis par personāla vadības un darba tirgus jautājumiem ir augstu novērtēts un bieži tiek atspoguļots sabiedriskajos medijos. Kādas ir vērtīgākās atziņas un ieteikumi par nākotnes darbu un mūsu kompetencēm?
Ikdienā aizvien vairāk nākas dzirdēt par automatizācijas procesiem, robotizāciju un mākslīgā intelekta neizbēgamu attīstību. Tehnoloģijas ir instruments, kas atvieglo mūsu ikdienu, ļauj piekļūt visdažādākajai informācijai, padara uzdevumu veikšanu ātrāku, vieglāku un precīzāku. Tehnoloģiju attīstība notiek ātrāk kā spējam iedomāties, tās kļūs aizvien lētākas un pieejamākas, tāpēc daudzos ražošanas uzņēmumos darbiniekus aizstāj roboti, kas organizācijai spēj ietaupīt gan naudas, gan laika resursus. Vai nākotnē roboti spēs pilnībā aizstāt cilvēku un kādām iemaņām un prasmēm ir jāpiemīt gan vadītājiem, gan darbiniekiem, lai tas nenotiktu?
Galvenais izaicinājums – pilnīga automatizācija
Attīstoties mākoņtehnoloģijām un mobilajam internetam, mākslīgajam intelektam, 3D printēšanas iekārtām un pat automašīnām, kas spēj pašas sevi vadīt, biotehnoloģijām un gēnu inžinierijai, robotikai, varam novērot tendenci, ka cilvēka loma darba tirgū mainās.
Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā par darbu nākotnē tiek lēsts, ka 65% bērnu, kuri šogad uzsāk mācības 1. klasē, nākotnē strādās pilnīgi jaunās profesijās, kas vēl šobrīd pat neeksistē. Lai sadzīvotu ar tehnoloģijām, darbiniekiem nāksies visu laiku attīstīties, apgūt aizvien jaunas kompetences un pat radīt pašiem sev jaunas profesijas. To apstiprina arī ziņojumā teiktais, ka piecu gadu laikā 35% no prasmēm, kuras šobrīt uzskatām par nozīmīgām, mainīsies.
Kā izskatīsies uzņēmumi tuvāko desmit gadu laikā?
Tehnoloģiju nepārtraukta attīstība jau sen ir mainījusi mūsu darba vietas, un tuvāko 10 gadu laikā šī tendence saglabāsies. Šodien vairs nevienu nepārsteidz iespēja strādāt no mājām vai sadarboties ar klientiem no dažādām valstīm. Tehnoloģiju attīstība ir paplašinājusi arī personāla atlases iespējas – lai savāktu komandu no dažādām valstīm, vairs nav nepieciešamības tikties klātienē, atliek vien noorganizēt Skype interviju. Ilgtermiņā tas nozīmē, ka mūsu darba vidē strādās dažādu kultūru pārstāvji, arī attālināti.
Arvien vairāk palielināsies darbinieku atbildību kopums – jābūt gataviem mainīt savu profilu, pielāgojoties aktuālajiem projektiem. Vērtīgākie būs tie darbinieki, kas būs elastīgi un ar specializāciju vairākās jomās. Attīstoties medicīnai, palielināsies dzīves ilgums, kas darba devējam nozīmēs iespēju un arī nepieciešamību nodarbināt dažādas paaudzes.
Dažādu profesiju, paaudžu un kultūras cilvēku sastrādāšanās vienotās komandās nozīmē, ka paātrināsies inovāciju rašanās un ieviešana organizācijās.
Nozīmīgākā nākotnes kompetence – personība
Kādām profesionālajām vai personības iezīmēm būtu jāpiemīt darbiniekiem un līderiem, lai būtu konkurentspējīgi darba tirgū tuvāko desmit gadu laikā? Tehnoloģijas atvieglo mūsu ikdienu un ļauj nedomāt par darbu, ko kāds (piemēram, IT programmatūra) paveic mūsu vietā. Aizvien vairāk tiek novērtēta darbinieku personība, rakstura īpašības. Pat, ja darbiniekam nav nepieciešamo iemaņu vai zināšanu, to visu var apgūt. Galvenais ir motīvi, vērtības, attieksme un personības iezīmes.
“Plakanāku” hierarhiju veidošanās, jaunās paaudzes jeb millenials nevēlēšanās pakļauties statusa varai, līdzvērtības un komandas darba kultūra, liks vadītājiem pielāgoties. Visaugstāk tiks novērtēta vadītāju spēja strādāt un mācīties vienlaikus jeb learning by doing. Šī kļūs par svarīgāko prasmi komandas vadīšanā, jo jaunās paaudzes darbinieki ieklausīsies zinošākajā un atvērtākajā vadītājā, kas spēs uzrunāt, novērtēt, sniegs iespēju attīstīties un nodrošinās inovācijām draudzīgu vidi.
Savukārt desmit gadu perspektīvā, aktuālās iezīmes, ko daba devēji meklēs potenciālajos kandidātos, būs stresa noturība un inovatīva domāšana, spēja identificēt un novērst problēmsituācijas, neapstādinot jau ritošos procesus, elastība un starpdisciplinaritāte.
Nākotnes kompetence bērnam – starpdisciplinaritāte
Bērni – tā ir mūsu nākotne. Šajā tehnoloģiju un pārmaiņu kontekstā tieši viņi ir tie, kas mainīs mums šobrīd pazīstamo darba tirgu.
Labākais veids, kā apgūt ko jaunu – darīt! Tieši prakse vislabāk attīsta kritisko domāšanu un problēmu risināšanas spējas. To var apgūt ar praktiski iesaistošām interaktīvām mācību metodēm. Pieejamāki kļūst arī tiešsaistes kursi, kas sniedz iespēju iegūt starptautiskus sertifikātus akreditētās skolās, neizejot no mājas. Tas nodrošina ātru mācīšanos un jaunāko zināšanu apgūšanu.
Vadoties pēc ekspertu prognozēm, tehnoloģiju attīstība nodrošinās visdažādāko barjeru izzušanu, tāpēc emocionālās inteliģences un valodu pārzināšana būs lielisks rīks efektīvas komunikācijas veidošanai. Arī informācijas filtrēšana, laika trūkuma dēļ, kļūs par nozīmīgu kvalitāti. Savukārt vecāku galvenais uzdevums būs darīt visu, lai attīstītos bērna zinātkāre un iztēle. Tas ir pamats inovatīvu ideju un pieeju ģenerēšanai.