Šovasar pie mums praksē darbojās RTU Inženierzinātņu vidusskolas, nu jau 12. klases skolniece, Aiga Andrijanova.
“Uzdot daudz, daudz jautājumu. Un veikt testu automatizāciju mūsu jaunajam VISMA HoP produktam,” – tā Aigas galveno uzdevumu prakses laikā raksturo VISMA Enterprise izstrādes direktore Valērija Makijenko.
“Ar Aigu iepazinos pagājušajā gadā, kad viņa pie mums bija īslaicīgā praksē. Jau toreiz mēs visi sapratām, ka nākotnē viņa būs ļoti labs inženieris, tāpēc, kad satikām pēc gada, un Aiga vaicāja par prakses iespēju, uzreiz piekritām. Un ieguvēji bija visi.
Mums ir patiess prieks, ka 12. klases skolniecei izdevās radīt veselīgu konkurenci jau esošiem praktiķiem ar pieredzi.
Iesaku skolēniem un studentiem aktīvi interesēties par notiekošo IT nozarē un meklēt iespējas sadarboties ar praktiķiem. Savukārt jau izvēloties prakses vietu, pievērst uzmanību darba devējiem, kuri ir tiešām ieinteresēti jūsu attīstībā,” dalās Valērija.
Šobrīd Aiga jau ir atgriezusies skolas solā, tomēr paspējām viņu vēl noķert uz nelielu sarunu, kas cerams iedvesmos arī citus jauniešus nebaidīties un sekot saviem sapņiem.
Pastāsti, kā tu nokļuvi līdz programmēšanai?
Viss sākās jau pamatskolā – man patika un padevās matemātika, piedalījos (joprojām to daru) arī olimpiādēs. Tētis, redzēdams manu aizraušanos, mudināja izpētīt programmēšanu.
Kad 8. klasē mums piedāvāja sākt mācīties programmēšanu StartIT programmā, es nolēmu pamēģināt. Pēc pirmajām divām nodarbībām man palika mazliet garlaicīgi, tādēļ sazinājos ar Latvijas Universitāti un ieguvu viņu materiālus. Pēc tiem pašmācības ceļā sāku apgūt C++ programmēšanas valodu.
Kāds bija tavs mērķis, piesakoties praksei?
Ņemot vērā, ka man ir vēl daudz citu interešu bez programmēšanas, piemēram, bioloģija un matemātika – vēlējos noskaidrot, vai vēlos ne tikai studēt šajā jomā, bet arī spēju strādāt. Vai varu izturēt 8 stundas un visus ar darbu saistītos ikdienas sīkumus? Saprast – vai tas ir man?
Papildus vēlējos attīstīt savas programmēšanas spējas, iepazīties ar rīkiem un metodēm, kuras reāli izmanto produkta radīšanā.
Vai tev ir arī tāds LIELAIS mērķis, ko vēlies darīt nākotnē?
Šobrīd šķiet, ka vēlos programmēt aplikācijas vai programmas, kas ir veltītas medicīnai. Man ir svarīga apziņa, ka ar savu darbu palīdzu cilvēkiem.
Ņemot vērā tavu lielo mērķi – kādēļ kā savu prakses vietu izvēlējies tieši VISMA?
Sākšu ar to, kā vispār šeit nonācu. 10. klasē, kad tika organizēta ikgadējā Ēnu diena, skola bija atlasījusi un piedāvāja vēlamās vakances. Tā es pirmo reizi iepazinos ar VISMA. Atnākot uz šejieni, man ļoti iepatikās, ka uzņēmumā izmanto Agile metodoloģiju, kā arī tas, kā tiek organizēti darbi. Darba organizācija šeit ir tiešām augstā līmenī.
Pēc Ēnu dienas es vēlējos uzzināt vairāk par uzņēmumu un tā radītajiem produktiem. Līdz ar to, kad skolā bija jāiet 2 nedēļu prakse – izvēlējos šeit atgriezties. Tā bija kā ekskursija par produkta tapšanas ciklu – no izstrādes līdz pārdošanai.
Tā tas kamoliņā attīstījās līdz prakses piedāvājumam.
Atbildot uz pašu jautājumu – jā, mans lielais mērķis ir ar medicīnu saistīts, tomēr vēl gribu izpētīt apkārtni. Man ļoti patīk un interesē bioloģija, bet vēl neesmu sapratusi, kur tā atrodas manā dzīvē – vai man tiešām vajag to sasaistīt ar savu darbu.
Par vienu gan esmu droša – man noteikti ir svarīgs morālais aspekts, kur produkts nonāk. Apziņa, ka es strādāju ne tikai algas dēļ, bet arī attīstu sevi iekšēji un gūstu gandarījumu.
Kādi bija tavi pienākumi prakses laikā?
Pirmās nedēļas pagāja apgūstot rīkus, ar kuriem strādā izstrādes komanda.
Pēc tam sāku rakstīt programmu testus Raimonda Mališeva (piebilde: Aigas mentors prakses laikā, infrastruktūras inženieris) pavadībā. Palēnām tas viss nonāca manā pārziņā – rakstīju testus, iedarbināju, uzturēju, kā arī ziņoju komandai par kļūdām. Tādējādi Raimonds varēja vairāk fokusēties uz produkta pilnveidošanu.
Ko jaunu tu iemācījies?
Strādāt komandā, rakstot kodu. Nekad to nebiju darījusi – viss ko iepriekš programmēju, bija vienatnē. Ir pilnīgi citādāk, kad pie viena koda strādā vairāki cilvēki. Tev ir jārakstā tā, lai citi arī saprastu, un jāmāk paskaidrot, ko un kāpēc esi izdarījis. Kāpēc tas strādā vai nestrādā?
Kas vislabāk patika prakses laikā?
Galvenais pluss – darba organizācija, kā darbs tiek dalīts komandās. Tās ir granulētas, bet tajā pašā laikā nav atsvešinātas.
Uzņēmumā ir patīkama atmosfēra. Cilvēki ir nopietni, bet nezaudē humora izjūtu. Nav stereotipiskais ofisa skats, nav pelēkuma.
Man ļoti patika arī pasākumi, kas tika rīkoti, piemēram, mēneša pēdējās piektdienas (piebilde: VISMA mēneša pēdējā piektdienās notiek “Kārumošanas” pasākums visiem darbiniekiem)). Novērtēju, ka uzņēmums domā par to, lai darbinieki savstarpēji komunicētu ne tikai darba jautājumos.
Vai prakses mērķi, saprast, vai programmēšana ir “tev”, izdevās sasniegt?
Šobrīd jau skatos studiju programmas, kas saistītas ar Software engineering, līdz ar to – mērķis ir sasniegts. 🙂
Kāds, tavuprāt, ir galvenais ieguvums praktikantam?
Izpratne, ka nevajag baidīties mēģināt to, ko vēlies. Patiesībā ir ļoti svarīgi, ja tu uzdod sev kādu jautājumu, tad centies arī rast atbildi. Es sev uzdevumu jautājumu par programmēšanu un saņēmu atbildi.
Tā ir vērtīga pieredze, jo gūsti praktiskas zināšanas. Galu galā, ja tu vēlies strādāt kādā industrijā – kā to iespējams darīt bez šīm zināšanām?
Augstskolā un vidusskolā māca teoriju un praktiskajai pusei tik daudz nepievēršas. Tādēļ, lai izdarītu pareizo izvēli, kur mācīties un veltīt enerģiju turpmākos 4 gadus, ir svarīgi vispirms izmēģināt to praksē. Saprast, vai tas vispār no sirds patīk. Ne tik ļoti padodas, cik patīk, jo ar pietiekami lielu gribasspēku var atrisināt prasmju trūkumu.
Kā izvēlēties prakses vietu?
Pirmkārt, aplūkot, kādu produktu rada uzņēmums un jau savlaicīgi izvēlēties to virzienu, uz kuru lūkojies nākotnē.
Vajadzētu izvērtēt arī to, vai tas ir mazs vai liels uzņēmums, Tas ietekmēs to, cik specifiski būs darba uzdevumi. Jo lielāks uzņēmums, jo specifiskāki uzdevumi. Ieteiktu arī jau iepriekš izrunāt, kas tieši būs jādara.
Nevajag prakses vietu meklēt, ierakstot google “prakses vietas”, bet gan meklēt uzņēmumus, kuri interesē, un rakstīt uz norādīto e-pastu.
Iesaku arī interesēties par jomu kā tādu, piemēram, iesaistīties pasākumos un forumos, kas tiek rīkoti (piebilde: starp citu, savu prakses uzaicinājumu no VISMA Aiga saņēma tieši tehnoloģiju pasākumā).
Kas, tavuprāt, ir svarīgi, lai prakses laiks būtu izdevies?
Būtiski, lai praktikantu iepazīstina ar mentoru, ar kuru ir viegli komunicēt. Šis cilvēks tālāk iepazīstina ar visu komandu. Tas nodrošina, ka komunikācijas barjera nav tik liela.
Praktikantam ir bail, ka kaut ko nespēs izdarīt. Un šīs bailes ir ļoti spēcīgas. Tāpat kā bailes, ka nenesīs nekādu labumu uzņēmumam. Ja uzņēmums ir piedāvājis šo vietu, negribas tikai ņemt, bet arī dot.Tas rada gandarījuma sajūtu.
Arī pašam praktikantam iesaku pārvarēt kauna sajūtu un jautāt, jautāt un vēlreiz jautāt. Prasmju trūkums tiks atsvērts ar komunikāciju.
Tagad, atskatoties uz prakses laiku, saprotu, ka visas šīs bailes un problēmas mani skāra, bet ļoti palīdzēja tieši tas, ka man bija piesaistīts pareizais mentors, ar kuru bija viegli rast kontaktu.
Ko tu ieteiktu uzņēmumiem, lai piesaistītu praktikantu uzmanību?
Ja vairāk šo jautājumu paanalizēju, tad saprotu, cik svarīga ir reklāma – tieši tas, kā uzņēmums piesaista jauniešu uzmanību, īpaši Facebook. Spēja ļoti īsā brīdī parādīt, iespējams video rullītī, ka uzņēmums ir atvērts jauniešiem, kas ir gatavi mācīties un attīstīties.
Radīt tādu atmosfēru, ka jaunietis uzreiz var iztēloties, ka varētu un vēlētos būt šajā vietā.