Nemateriālo ieguldījumu lietderīgā lietošanas laika pārskatīšana un vērtības samazinājuma pazīmju izvērtēšana inventarizācijas laikā

AUTORE: Laila Kelmere

Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, LLU vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

Inventarizācija – vārds, kas izskan daudz, sākoties rudens laikam. Un kā nu ne – likums “Par grāmatvedību” nosaka, ka katra pārskata beigās jāveic inventarizācija, jāpārskata dabā visa uzņēmuma vai iestādes manta, jānovērtē, cik tā pilnvērtīga, cik ilgi vēl kalpos, kā arī jāsalīdzinās ar debitoriem un kreditoriem. Inventarizāciju šajā periodā veic privātais sektors un budžeta iestādes.

Šoreiz par lietām, kuras budžeta iestādēm būtu lietderīgi atcerēties paveikt vēl inventarizācijas laikā attiecībā par nemateriālajiem ieguldījumiem. Ikgadējā inventarizācija ir plānots pasākums. Bieži tiek sastādīti plāni, kādos termiņos tā veicama, noteiktas komisijas un inventarizācijas dokumentācijas sagatavošanas termiņš. Grāmatveži var izmantot šo procesu un ierosināt veikt vēl papildus darbības, kuru rezultātā tiks iegūta noderīga informācija gada pārskata sagatavošanai.

Nemateriālo ieguldījumu amortizācija

2019. gada 31. decembrī uzskaitē esošajiem nemateriālajiem ieguldījumiem pirmo reizi vērtējām, vai to lietderīgās lietošanas laiks ir

noteikts vai nenoteikts. Šī bija jauna norma, kas stājās spēkā 2019. gadā un noteica, ka turpmāk katra pārskata gada beigās jāpārskata un jānovērtē, vai ir noteikts vai nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks nemateriālajam ieguldījumam.

Nemateriālajam ieguldījumam ar:

• noteiktu lietderīgās lietošanas laiku – aprēķina amortizāciju atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam, ko nosaka un apstiprina katras budžeta iestādes vadība budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā;
• nenoteiktu lietderīgās lietošanu laiku – amortizāciju neaprēķina.

Tā kā šāda darbība jāveic katra pārskata gada beigās, tad to ir lietderīgi apvienot ar inventarizācijas procesu un noteikt kā uzdevumu inventarizācijas komisijai.

Ministru kabineta 13.02.2018. noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk – MK noteikumi Nr.87) ir noteikti minimālie izvērtējamie kritēriji, lai speciālists varētu noteikt, vai attiecīgajam nemateriālajam ieguldījumam ir noteikts vai nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks. Šos kritērijus var iekļaut inventarizācijas dokumentācijā, piemēram, izveidot kā novērtējuma lapu.

Faktori, lai noteiktu lietderīgās lietošanas laiku

Lai nemateriālajam ieguldījumam noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, izvērtē šādus faktorus:

1. veidu, kā budžeta iestāde paredzējusi aktīvu lietot, un kā to varētu lietot cita persona;
2. aktīva tipiskos produkta dzīves ciklus un publisku informāciju par līdzīgā veidā lietotu līdzīgu aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēsēm;
3. tehnisko, tehnoloģisko, komerciālo vai cita veida novecošanos;
4. tās nozares stabilitāti, kurā darbojas attiecīgais aktīvs, un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc precēm vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā aktīva;
5. uzturēšanas izdevumu apmēru, kas nepieciešams, lai no aktīva iegūtu paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus vai, lai aktīvu varētu izmantot funkciju izpildei, un budžeta iestādes spēju un nodomu sasniegt šādu apmēru;
6. periodu, kurā aktīvs tiek kontrolēts, un juridiskus vai līdzīgus ierobežojumus aktīva lietošanai, piemēram, ar to saistītās nomas termiņa beigas;
7. vai aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no citu budžeta iestādes aktīvu lietderīgās lietošanas laika.

Nemateriālajam ieguldījumam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks, ja, pamatojoties uz visu atbilstošo faktoru analīzi, vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

1. periods, kurā budžeta iestāde plāno saņemt aktīva radītos saimnieciskos labumus vai nodrošināt funkciju izpildi ir neierobežots (piemēram, patentam);
2. nemateriālā ieguldījuma patiesā vērtība laika gaitā pieaug (piemēram, nemateriālajam kultūras un vēstures piemineklim – kinodokumentam, fotodokumentam, videodokumentam vai skaņu ierakstam) vai paliek nemainīga, neveicot papildu kapitālieguldījumus.

Tātad, nemateriālajam ieguldījumam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks un nav jārēķina amortizācija vai ir jāpārtrauc rēķināt amortizācija ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc izvērtējuma, ja pamatojoties uz visu iepriekš minēto faktu analīzi nav nosakāms ierobežojums periodam, kurā paredzēts, ka nemateriālais ieguldījums radīs iestādei ienākošās naudas plūsmas un nākotnes saimnieciskos labumus.

Paredzamo lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši tiesībās, līgumos vai citos tiesību saņemšanas apliecinošos dokumentos noteiktajiem laika periodiem. Ja paredzamais lietderīgās lietošanas laiks līgumos vai citos tiesību saņemšanas apliecinošos dokumentos nav norādīts, budžeta iestādes vadītāja apstiprinātā komisija to izvērtē un nosaka.

Nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laiku var ietekmēt ekonomiskie, sociālie, politiskie un juridiskie faktori. Ekonomiskie, politiskie vai sociālie faktori nosaka periodu, kurā iestāde saņems nākotnes saimnieciskos labumus. Juridiskie faktori var noteikt periodu, kurā iestāde kontrolē piekļūšanu šiem labumiem. Lietderīgās lietošanas laiks ir īsākais no periodiem, ko nosaka, izvērtējot šos faktorus.

Uz saistošās vienošanās pamata iegūto nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiks nepārsniedz saistošās vienošanās termiņu, bet var būt īsāks par to. Ja saistošā vienošanās ir ar ierobežotu termiņu un termiņu var atjaunot, termiņa atjaunošanas periodu lietderīgās lietošanas laikā ietver tikai tad, ja ir pierādījumi, kas pamato termiņa atjaunošanu bez nozīmīgām izmaksām. Šie pierādījumi ietver budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi ar līdzīgas saistošās vienošanās termiņa atjaunošanu un plānoto vienošanās nosacījumu izpildi, lai to atjaunotu, piemēram:

• no pieredzes var pamatoti secināt, ka tiks atjaunotas saistošās

• vienošanās (tai skaitā līgumā noteiktās vai citas tiesības). Ja atjaunošanai ir nepieciešama trešās puses piekrišana, budžeta iestādes vadībai ir pietiekama pārliecība, ka trešā puse šo piekrišanu sniegs;
• ir pierādījumi, ka tiks izpildīti nepieciešamie nosacījumi, lai saistošās vienošanās tiktu atjaunota;
• atjaunošanas izmaksas budžeta iestādei nav nozīmīgas, ja salīdzina ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu ieplūdi budžeta iestādē pēc atjaunošanas.

Ja atjaunošanas izmaksas ir būtiskas, salīdzinot tās ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu ieplūdi budžeta iestādē pēc atjaunošanas, tās atzīst kā jaunu, atsevišķu nemateriālo ieguldījumu.

Komisija vai speciālists

Budžeta iestādes vadītājs aktīvu lietderīgās lietošanas laika noteikšanai, atbilstoši MK noteikumu Nr.87 14.punktam, var:

• izveidot komisiju, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus vai
• noteikt budžeta iestādes atbildīgo attiecīgās jomas speciālistu.

Visticamāk, ka nemateriālo ieguldījumu inventarizācijas procesā jau būs iesaistīti attiecīgās jomas speciālisti. Tāpēc ir lietderīgi izmantot viņu zināšanas un jau inventarizācijas procesā aicināt novērtēt arī lietderīgās lietošanas laika aspektu.

Viens no inventarizācijas norises kārtības nosacījumiem, kas ir atrunāts Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, nosaka, ka pēc attiecīgo objektu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija iestādes vadītājam iesniedz sagatavotos inventarizācijas sarakstus kopā ar attiecīgajiem skaidrojumiem, priekšlikumiem un citiem dokumentiem, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā.

Vērtības samazināšanās pazīmes

Vēl inventarizācijā var uzdot uzdevumu, novērtēt, vai nepastāv pazīmes,

kas norāda uz nemateriālo ieguldījumu vērtības būtisku samazinājumu. Vērtības samazinājums norāda uz aktīva nākotnes saimniecisko labumu zaudējumiem vai ierobežojumiem aktīva izmantošanai funkciju izpildei, kas pārsniedz sistemātiski atzīto amortizāciju. Vērtības samazinājuma pazīmes jāvērtē katra pārskata gada beigās.

MK noteikumu Nr.87 116.punktā ir noteiktas pazīmes, kuras ir jānovērtē, lai noteiktu vai pastāv vērtības samazinājums:

• vismaz par 90 procentiem samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu. Piemēram, ir pieņemts normatīvais akts, kas samazināja nepieciešamību pēc iestādes sniegtā pakalpojuma un datorprogrammas lietojums samazinājies par vairāk nekā 90%, un nav plānots, ka tuvākajā laikā šī datorprogramma tiks izmantota iepriekšējā apmērā;
• pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada negatīvas izmaiņas iestādes darbībā. Piemēram, normatīvos aktos stājušās spēkā normas, kas regulē, kādas datorprogrammas iestādē drīkst izmantot, lai neradītu kiberdrošības riskus;
• aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts;
• iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu. Šajās izmaiņās ietverta aktīva dīkstāve, plāni pārtraukt vai pārstrukturēt iestādes attiecīgu struktūrvienību vai funkciju darbību, vai pārtraukt aktīva lietošanu pirms iepriekš paredzētā lietošanas termiņa beigām;
• pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā);
• citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos.

Ja pastāv kāda no iepriekš minētajām pazīmēm, iestāde veic attiecīgā nemateriālā ieguldījuma atgūstamās vērtības aplēsi. Ja nav konstatējamas pazīmes, kas varētu liecināt par aktīva vērtības samazināšanos, iestādei nav nepieciešams novērtēt aktīva atgūstamo vērtību un veikt tālākos pasākumus nemateriālā ieguldījuma vērtības samazinājuma izvērtēšanai.

Pārskata perioda beigās veic vērtības samazināšanās pārbaudi visiem nemateriālajiem ieguldījumiem arī ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālajiem ieguldījumiem, kas nav nodoti lietošanā neatkarīgi no tā, vai pastāv jebkādas vērtības samazināšanās pazīmes, salīdzinot to uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību.

Savukārt, ja 2019. gada inventarizācijā kādam nemateriālajam ieguldījuma konstatēja vērtības samazinājumu un uz attaisnojuma dokumenta pamata veica grāmatojumus, tad šogad jāpārbauda un jānovērtē vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais aktīva vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies. Šajā gadījumā izvērtē vismaz šādas pazīmes, kuras ir noteiktas MK noteikumos Nr.87 (144.p.):

• vismaz par 90 procentiem palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu;
• pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas iestādes darbībā;
• pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību;
• iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;
• pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

Lūk, ja tehniski saliek izvērtējamās pazīmes blakus, tad varam ieraudzīt kopsakarības un uz to pamata izveidot pārbaudes lapu, ko iedot inventarizācijas komisijai darbam.

Šogad inventarizācijai atvēlētais laiks ir jāizmanto pēc iespējas gudrāk un daudz vairāk jāiegūst informācija, kas noderīga vairāku mērķu sasniegšanai, jo daudzi strādā attālināti, kas ietekmē objektu novērtēšanu dabā.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.