Nodokļu un grāmatvedības izmaiņas 2022.gada 4.ceturksnī

AUTORS: Žurnāls “iFinanses”

iFinanses ir Latvijas lielākais interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.

GRĀMATVEDĪBA

Izmaiņas grāmatvedības jomā no 2023. gada

Ar 2023. gada 1. janvāri ir stājušās spēkā izmaiņas grāmatvedības noteikumos biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām.

Biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” noslēguma jautājumu 112. un 113. punktu savā grāmatvedības uzskaitē, sākot ar 2023. pārskata gadu, būs jānodrošina noteikumos noteiktā prasība atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā, pārskata gada sākumā un beigās jānorāda skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumi. Tām biedrībām un nodibinājumiem, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, būs  jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits sadalījumā pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija.

Reliģiskām organizācijām un to iestādēm saskaņā ar MK noteikumu Nr.380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” noslēguma jautājumu 98. un 100.punktu savā grāmatvedības uzskaitē, sākot ar 2023. pārskata gadu, būs jānodrošina noteikumos noteiktā prasība atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā, pārskata gada sākumā un beigās jāuzrāda skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikums, kā arī atsevišķi jānodala ziedojumu un dāvinājumu izlietojums statūtos paredzētajiem mērķiem. Tām reliģiskajām organizācijām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, būs jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits sadalījumā pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija.

MUN maksātājiem pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konts

Sākot 2022. gada 6. oktobri saimnieciskās darbības veicējiem – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts.

Kā pirmā šo kontu piedāvā AS “Industra Bank”. SDI konts ir paredzēts kā vienkāršots nodokļu samaksas risinājums mazajiem uzņēmējiem – fiziskajām personām jeb pašnodarbinātajiem MUN maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, lai atvieglotu to nodokļu norēķinus.

SDI konta ieviešanas mērķis ir palīdzēt pašnodarbinātajiem būt sociāli nodrošinātiem, sakārtot savas attiecības ar valsti nodokļu nomaksas jomā, vienlaikus atvieglojot viņu dzīvi. SDI konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā.

Izmantojot šo risinājumu, tiem MUN maksātājiem, kas izvēlēsies izmantot SDI kontu, vairs nebūs jāiesniedz MUN deklarācija, kā arī pašiem vairs nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. To aprēķinās Valsts ieņēmumu dienests (VID) un kredītiestāde automātiski ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā.

Ja vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – SDI konta piemērošana MUN maksātājiem izrādīsies efektīva un pieprasīta, varētu tikt izvērtēta iespēja minēto nodokļa samaksas risinājumu attiecināt arī uz citiem vienkāršotajiem nodokļu režīmiem.

NODOKĻI

Svarīgas izmaiņas nodokļos no 2023.gada

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Līdz 2023. gada 31. decembrim tiek saglabāts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Attiecīgi līdz 2023.gada 31.decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs, ieņēmumiem līdz 25 000 eiro piemērojot IIN likmi 25% apmērā, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro – IIN likmi 40% apmērā. Ieturētie IIN ieņēmumi tiek sadalīti šādi: VSAOI – 80% un IIN – 20%.

Akcīzes nodoklis

Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto ar 2023. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem:

• cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 128,40 eiro uz 135,90 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 98 eiro uz 104 eiro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) ir 15%;
• cigāriem un cigarillām no 115,20 eiro uz 126,70 eiro par 1000 gab.;
• smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 85,90 eiro uz 91,90 eiro par 1000 gramiem;
• karsējamai tabakai no 207 eiro uz 218 eiro par 1000 gramiem;
• elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām no 0,16 eiro uz 0,20 eiro par 1 mililitru šķidruma;
• tabakas aizstājējproduktiem no 100 eiro uz 120 eiro par 1000 gramiem.

Pievienotās vērtības nodoklis

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumu ar 2023. gada 1. janvāri spēku zaudē  normas par pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanu Covid-19 vakcīnas un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī ar šīm vakcīnām un ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai.

Elektroenerģijas nodoklis

Saskaņā ar Elektroenerģijas nodokļa likumā noteikto ar 2023. gada 1. janvāri no elektroenerģijas nodokļa tiek atbrīvota elektroenerģija, kuru tiešā veidā izmanto elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Minētais elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums ir attiecināms uz tādām elektroenerģijas ražošanas stacijām, kurās ražo elektroenerģiju, un koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus ražo gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju. Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums ir piemērojams, piemēram, elektroenerģijai, kas tiek izmantota ražošanas iekārtu (sūkņu, turbīnu) darbināšanai. Turklāt elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai būs iespējams piemērot, ja elektroenerģijas ražotājs nodrošinās minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti.

Savukārt, ja elektroenerģija tiek izmantota ražošanas procesā, kura rezultātā tiek saražota tikai siltuma enerģija, kuru izmanto ūdens uzsildīšanai, telpu apsildīšanai vai gaisa dzesēšanai, elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums nav piemērojams.

Finanšu stabilitātes nodeva

Ņemot vērā, ka ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, finanšu stabilitātes nodevas administrēšana tiek nodota VID. Līdz ar to no 2023.gada 1.janvāra nodevas maksātāju (Latvijā reģistrētas kredītiestādes un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā) jautājumi par nodevas nomaksu, nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un citi ar nodevas administrēšanu saistītie jautājumi jāadresē VID.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs nemainās

20. decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2023. gadā”, kuros paredēts uzņēmējdarbības riska valsts nodevas 2023. gadā saglabāt līdzšinējā apmērā –0,36 eiro par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.

Arī turpmāk nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam. Aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem.

Tāpat pieņemtie noteikumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša pēdējam datumam sniedz Maksātnespējas kontroles dienestam šādu informāciju:

• darba devēju skaitu, kuri aprēķina un maksā valsts nodevu;
• darba ņēmēju skaitu, par kuriem ir aprēķināta valsts nodeva;
• aprēķinātos ieņēmumus no valsts nodevas par attiecīgo periodu;
• faktiskos ieņēmumus no valsts nodevas par attiecīgo periodu.

Muitas maksājumi – vienotajā kontā

13. decembrī likumā “Par nodokļiem un nodevām” stājās spēkā grozījumi, ar kuriem paredz atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim.

Saskaņā ar 2017. gada 23. novembra grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021. gada 1. janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1.panta 4. punktā minētajiem muitas maksājumiem likuma pārejas noteikumu 208. punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā jāuzsāk ar 2023. gada 1. janvāri.

Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.

Piemērojot praksē vienotā nodokļu konta regulējumu, ir konstatēts, ka maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas tehnisko risinājumu nav iespējams ieviest/attiecināt līdz 2023. gada 1. janvārim.

Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī

2022. gada 20. oktobrī pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem.

Grozījumi stājas spēkā 2022. gada 14. novembrī, un atsevišķām normām noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Ar grozījumiem veiktas šādas izmaiņas:

• izslēgts regulējums, kas ierobežoja saimnieciskās darbības izdevumu piemērošanu;
• noteikti jauni ar ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi;
• precizēta kārtība, kā sniedzama VID informācija par ieguldījuma kontu;
• noteikta samazinātas (5 %) likmes piemērošana procentu ienākumam, ja tas izmaksātas nerezidentam – Eiropas savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis (EEZ) rezidentam – par tādiem finanšu instrumentiem, kuru emisijas ir organizējis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs;
• citi grozījumi.

No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir izslēgtas normas, kas noteica ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumiem. No 2022. gada 1. janvāra, nosakot saimnieciskās darbības ar nodokli apliekamo ienākumu, no ieņēmumiem pilnā apmērā atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.

DARBINIEKI

Pagarina atbalstu Ukrainas bēgļiem

Atbalsts no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem būs pieejams līdz 2023. gada 30. jūnijam. To paredz ceturtdien, 8. decembrī, Saeimā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Ar grozījumiem noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuriem šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk uz diviem gadiem izsniegs termiņuzturēšanās atļauju – trešās valsts pilsoņa personas apliecību.

Tāpat līdz 2024. gada 28. februārim pagarināts termiņš, kurā Latvijā par derīgu uzskatāms Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš beidzies. Līdz šim likums paredzēja, ka tas uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.

Likums arī paredz, ka no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem no 2023. gada 1. jūlija būs tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības, kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību.

Tāpat likumā veiktas izmaiņas, kas saistītas ar pašvaldību kapitālsabiedrību atkārtotiem dāvinājumiem vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vēl 2022. gadā. 

Minimālā alga nākamgad – 620 eiro

2022. gada 11. novembrī Darba likumā (DL) izsludināti grozījumi par minimālās mēnešalgas celšanu, no nākamā gada nosakot to 620 eiro apmērā, bet no 2024. gada – 700 eiro apmērā.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmēts, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, var radīt lielāku iesaisti darba tirgū, mazinot strādājošo nabadzības līmeni.

Atgādinām, ka no 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.

Palielina atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem

2022. gada 20. oktobrī pieņemti par steidzamiem atzītie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra nolemts palielināt valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem, informē Saeima.

Vecāku pabalsts līdzšinējo 30% vietā tiks palielināts līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra. Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.

VADĪBA

No 1.janvāra e-adrese uzņēmumiem ir obligāta

No 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana uzņēmumiem, pārstāvniecībām, filiālēm, biedrībām, nodibinājumiem u.c. subjektiem ir obligāta, informē SIA “Sorainen ZAB”. 

E-adrese ir elektroniskā pasta adrese privātpersonu saziņai un dokumentu apritei ar valsts iestādēm (tostarp tiesu iestādēm, prokuratūru, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un maksātnespējas procesa administratoriem). Tās ieviešanas mērķis ir padarīt šo saziņu ātrāku, drošāku, kā arī atbrīvoties no papīra dokumentu aprites un ar to saistītajām izmaksām.

Dokumentu aprite, izmantojot e-adresi kriminālprocesā, civilprocesā, administratīvajā procesā tiesā, administratīvo pārkāpumu procesā un Satversmes tiesas procesā, piemērojama tikai tādā apmērā, ciktāl attiecīgajos procesuālajos likumos nav noteikta cita dokumentu sūtīšanas kārtība.

E-adresi var izveidot tās personas, kas reģistrētas kā pārstāvji kādam no Uzņēmumu reģistra turētajos reģistros reģistrētajiem subjektiem (pārstāvēttiesīgās personas). Piemēram, sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību valdes locekļi vai prokūristi, biedrību un nodibinājumu valdes locekļi, pārstāvniecību un filiāļu pārstāvji utt. Persona, kurai izsniegta, piemēram, parastā komercpilnvara, e-adresi izveidot nevarēs, jo personas, kurām izsniegtas komercpilnvaras, netiek ierakstītas Uzņēmumu reģistra turētajos reģistros. Taču arī šādām un jebkurām citām personām (darbiniekiem, grāmatvežiem utt.), piekļuve var tikt izveidota pēc e-adreses pirmreizējās izveidošanas.

Šobrīd e-adresi var izveidot arī pārstāvēttiesīgās personas, kurām nav Latvijas personas koda un kuras nav saņēmušas ārzemnieka eID karti vai uzturēšanās atļauju, bet kurām ir Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Portugāles, Itālijas, Spānijas, Čehijas, Luksemburgas, Slovākijas, Horvātijas, Nīderlandes, Zviedrijas vai Maltas personas identifikācijas līdzekļi (ID karte vai cits konkrētajā valstī atbalstīts personas identifikācijas līdzeklis).

Par e-adreses neizveidošanu nav paredzēts sods. Taču tās neizveidošana var radīt praktiskas neērtības. Latvijas valsts iestādēm pārejot uz digitālo vidi, valsts un pašvaldību pakalpojumi uzņēmumiem ar laiku var būt pieejami tikai digitālajā vidē.

Līdzko tiek izveidota e-adrese, valsts iestāde un uzņēmums sazinās elektroniski un elektroniskos dokumentus nosūta, izmantojot e-adresi. Tā kā fiziskām personām e-adreses izveidošana nav obligāta, fiziskās personas, atšķirībā no uzņēmumiem, arī gadījumos, kad e-adrese ir izveidota, var lūgt valsts iestādi sazināties ar fizisko personu citos veidos. Ar obligātu e-adreses izveidošanas noteikšanu uzņēmumiem, līdz ko uzņēmums tādu ir izveidojis, valsts iestāde sazinās ar uzņēmumu tikai ar tās starpniecību.

(function() { var qs,j,q,s,d=document, gi=d.getElementById, ce=d.createElement, gt=d.getElementsByTagName, id=”calconic_”, b=”https://cdn.calconic.com/static/js/”; if(!gi.call(d,id)) { j=ce.call(d,”script”); j.id=id; j.type=”text/javascript”; j.async=true; j.dataset.calconic=true; j.src=b+”calconic.min.js”; q=gt.call(d,”script”)[0]; q.parentNode.insertBefore(j,q) } })();

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.