Paaudžu atšķirības darba vietā: komunikācijas izaicinājumi un to risinājumi

Autors: Ilze Rassa

Komunikācijas arhitekte un personīgā zīmola meistare

Iespējams, tavā darba komandā ir pārstāvēti dažādu paaudžu pārstāvji. Pieaugot pensionēšanās vecumam, komanda var pārstāvēt jau četras paaudzes. Katrai no tām ir sava pieredze, vērtības un uzskati, t. sk., attieksme pret darbu, kā arī redzējums par komunikāciju. Tas komandu bagātina, bet arī rada jaunus izaicinājumus produktīvam kopdarbam.2024. gada Adaptavist Group pētījums Austrālijā, ASV, Lielbritānijā, Kanādā un Vācijā atklāja, ka 90% komandu darba vidē ziņo par konfliktiem saistībā ar digitālo rīku izmantošanu. 60% respondentu atzīst, ka šīs nesaskaņas iespaido sadarbību un produktivitāti. 43% uzskata, ka digitālā komunikācija veicina ziņas konteksta un toņa pārpratumus, 33% ir neapmierināti ar atbildes ātrumu un digitālajām izteiksmes formām jeb emocījzīmēm¹.

Avots: EY

Šīs četras paaudzes ir ietekmējuši vēsturiskie notikumi, tehnoloģiju pieejamība un attīstība, kas veidojusi paradumus, komunikācijas stilu un formu, kā arī etiķetes normas, kas ir ar mainīgu raksturu. Apskatīsim tās sīkāk: 

Pēckara paaudze (Baby Boomers – 1946-1964) – komunikācijā izvēlas tiešas komunikācijas metodes: telefona zvanus, klātienes sarunu. Digitālā saziņa šķiet mazāk personīga. Tik labi nepārzina dažādos digitālos rīkus, lai tos izmantotu darba komunikācijā. 

X paaudze (1965-1980) – jūtas ērti gan tradicionālajā, gan digitālajā komunikācijā. Bieži ieņem starpnieka lomu saziņā starp jaunākiem un vecākiem kolēģiem. Tomēr ir iespējams, ka ātro ziņapmaiņu un sociālo mediju platformu vietā dod priekšroku e-pastu saziņai. 

Mileniāļi jeb Y paaudze (1981-1996) – dzimuši digitālajā laikā, līdz ar to ir viegli pieņemt dažādus digitālās komunikācijas līdzekļus un bieži izmanto neformālu valodu, emocijzīmes un saīsinājumus. 

Digitālie bērni jeb Z paaudze jeb zūmeri (1997-2012) – ļoti labi pārzina digitālo komunikāciju, tāpēc izvēlas ātru, īsu saziņu, neformālu komunikācijas stilu, izmantojot memes, GIFs un attīstot savu slengu. Viņu komunikācijas stils ir dinamisks, kas atspoguļo straujo digitālo komunikācijas platformu attīstību. 

Starp pēckara un digitālajiem bērniem ir lielākā saziņas plaisa un līdz ar to – visgrūtāk sadarboties². Ja pusi no piecdesmitgadniekiem tracina, ka jaunie ierodas uz sapulcēm bez pildspalvas, tad 47% zūmeru ir pārliecināti, ka vecāki darbinieki palēnina darbu, izmantojot vecmodīgas tehnikas, un 65% uzskata, ka gados vecie kolēģi nespēj apgūt tehnoloģijas³. Ja vecākās paaudzes pārstāvji vēlas formālāku (cieņpilnu) komunikāciju, klātienē sarunājoties vai zvanot, tad jaunākās paaudzes dod priekšroku ātrai, neformālai digitālajai komunikācijai.

Vai Latvijas digitālo bērnu pārstāvis saprotas ar pēckara paaudzes pārstāvi? 

“Pieņemot darbā jaunu darbinieci (gados ne gluži Z paaudze) un jautājot, vai Jums ir e-pasts, potenciālā darbiniece atbild: “jā, ir, bet mājās””. 2024. gada rudenī pēc lekcijas valsts pārvaldes dalībniekiem ar šādu anekdotisku situāciju dalījās kāda no dalībniecēm. Šajā pasākumā lūdzu padalīties ar interesantām situācijām saskarsmē ar citu paaudžu pārstāvjiem digitālajā vidē. Sešdesmit dalībnieki ieskicēja, kas ir nepieņemams, pārsteidzošs vai vienkārši atšķirīgs no viņu pieņemtās prakses. Šīs atbildes labi atspoguļo komunikācijas aizu arī Latvijas paaudžu vidū. 

Vislielākie dalībnieku iebildumi bija par latviešu valodas lietošanu. Aptaujā atklājās, ka liela daļa jauniešu sarakstē nelieto pieturzīmes, mīkstinājuma un garumzīmes. Bieži jāsaskaras ar vārdu saīsinājumiem – tajos izlaistiem burtiem vai ciparu izmantošanu burtu vietā, kā arī svešvārdiem (anglicismiem) vai arī slengu, kas ir raksturīgs zūmeru pārstāvjiem. Latvijas profesionāļu vecākās paaudzes vidū ir neizpratne par pārlieku lielo emocijzīmu lietošanu, daudzskaitlīgu ziņu sūtīšanu – netiek nosūtīta viena gara “vēstule”, bet tās saturu nosūta daudzās daļās, ko beigās ir grūti uztvert, un tas piemēslo ziņapmaiņas vidi. 

Tāpat vecāko paaudzi pārsteidz, ka jaunākās paaudzes pārstāvji neceļ telefona zvanus. Tiek norādīts, ka jaunie uzrunā uz “Tu”, nevis “Jūs”, un nesveicinās, uzsākot saraksti. 

Savukārt jaunākās paaudzes pārstāvjiem nepatīk, ka vecākās paaudzes pārstāvji nespēj pieņemt digitālās komunikācijas noteikumus, piemēram, pārsūta ziņas, apsveikumus, neizdzēšot iepriekšējā lietotāja vārdu, neizmanto plānošanas rīkus, pieņem digitālos jauninājumus ar grūtībām (piemēram, programmu MS Teams). Par to liecina šis komentārs: “ieslēdzot videokameru, kolēģe tur telefonu pie auss”. Jaunie norāda, ka vecāka gājuma kolēģi lēni spēj reaģēt un ir tikai telefoniski sasniedzami. Bet te arī jauniešu digitālo iemaņu dārziņā tiek iemests pa akmenim – aptaujas dalībnieki norāda, ka jaunie nepārzina tehnoloģijas, jo “tikai māk rullēt 5 sekunžu video”, “nespēj iesniegt digitālos dokumentus”. Arī mana pieredze darbā ar jauniešiem apliecina, ka digitālās prasmes ir izklaides digitālo programmu jomā, bet interese par citiem praktiskiem rīkiem ir ierobežota. 

Tāpat ļoti izplatītā balss ziņu sūtīšana (rakstīta teksta vietā) kaitina daudzus, bet izrādās, tā nav tikai jaunās paaudzes prakse – šo praktizē arī 55+ gadus veci kolēģi. 

Kā sašaurināt komunikācijas plaisu? 

Tiek lēsts, ka jau šogad Lielbritānijā Z paaudzes pārstāvji – nākotnes darbaspēks – sastādīs 27% no visiem darbiniekiem⁴. Z paaudzes pārstāvji ir tie, kas izaicina daudzus iedibinātos etiķetes standartus. Iespējams, ka tos arī nākotnē pārrakstīs. Tomēr šobrīd ar četru paaudžu pārstāvjiem birojā ir jārēķinās ar citiem un jāsadarbojas, tādējādi pilnveidojot savas profesionālās prasmes. To, ka šāda sadarbība var būt auglīga, norāda manas lekcijas dalībniece: “Saskarsmē ar jauno paaudzi esmu tikai ieguvusi prasmes digitālajā jomā”.

Paaudžu dažādība nodrošina daudzējādus skatpunktus, pieredzi, zināšanas, dažādu sociālu grupu un to interešu pārstāvniecību. Ja komanda ar starppaudžu pārstāvniecību to saprot, tad kā komanda produktīvāk un efektīvāk var likt lietā šo prasmju klāstu. 

Tāpēc, lai komanda labāk sadarbotos: 

1. Organizējiet “komandas dienu”, kur kopīgi iepazīt katras paaudzes pārstāvju spēka puses un kopīgi vienoties, kur viens vai otrs komandas pārstāvis var palīdzēt! Tas palīdzēs ne tikai vienot komandu, bet apzināties tās dažādības spēku. 
2. Ieviesiet paaudžu-mentoru programmas! Gados vecāki komandas pārstāvji var dalīties prasmēs, kā pārliecinoši runāt pa telefonu, kā veidot un vadīt klātienes sarunu, iepazīstināt ar organizācijas institucionālo atmiņu. Savukārt gados jaunākie var mācīt digitālos rīkus, programmas, inovatīvas prātošanas utt. metodes un prakses. 
3. Vienojieties par komandas ietvaros un ar ārējām ietekmes pusēm izmantojamajiem komunikācijas kanāliem, tajos lietoto valodu, stilu! Ja komandā ir pārstāvētas vairākas paaudzes, godīga diskusija par to, kas ir un nav pieņemami, ļautu saskatīt komunikācijas problēmu. Gan savas komandas, gan ārpus komandas komunikācijai noderēs digitālās etiķetes kursi komandas pārstāvjiem.  

Digitālās komunikācijas izmantošanas paradumi ir ietekmējuši Z paaudzi un ietekmē nākamo – A paaudzi (dzimuši no 2010. līdz 2024. gadam). Normas, kā labāk komunicēt profesionālajā vidē (kas ir pieņemami, kas nav) noteikti mainīsies ar šo paaudžu arvien lielāku pārstāvniecību darba tirgū. Viņi diktēs noteikumus. Tomēr, lai labas un vērtīgas prasmes neaizietu aizmirstībā līdz ar paaudžu maiņu, šībrīža iespēja pārņemt labāko no citām paaudzēm jaunāko paaudžu pārstāvjiem noteikti ir jāizmanto. Jo mērķis ir radīt darba vidi, kurā ikviens var mācīties un augt, nododot vērtīgas prasmes nākamajām paaudzēm un tādējādi veicinot gan individuālo, gan kolektīvo izaugsmi.

Atsauces

1. The Adaptavist Group. (n.d.). Digital etiquette: Mind the generational gap study. The Adaptavist Group. https://www.theadaptavistgroup.com/company/press/digital-etiquette-generational-gap-press-release
2. The Adaptavist Group. (n.d.). Digital etiquette: Mind the generational gap study press release. The Adaptavist Group. https://www.theadaptavistgroup.com/company/press/digital-etiquette-generational-gap-press-release
3. The Adaptavist Group. (n.d.). Generational gap in digital etiquette. The Adaptavist Group. https://www.theadaptavistgroup.com/resources/insights/digital-etiquette/generational-gap
4. MacDonnell, C. (2024, July 25). ‘Slay, serve, survive’: How Gen Z is rewriting the rules of work. The Guardian. https://www.theguardian.com/fashion/article/2024/jul/25/fashion-statement-how-gen-z-is-rewriting-workplace-communication

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar HRM Idea izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu pareizību atbild raksta autors. 

Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA risinājumiem personāla jomā, lūdzu apmeklējiet produktu lapas:

Visma Talent Solutions – talantu vadībai »
HoP – darbinieku pašapkalpošanās »
Appical – risinājums efektīvai darbinieku ievadīšanai (onboarding) darbā »
Numo – darba laika plānošana »
EasyCruit – personāla atlasei »