AUTORS: Iveta Zelča
Zvērināta advokāte
Katrs uzņēmums vai fiziskā persona var saskarties ar situāciju, kurā saistību neizpildes rezultātā ir izveidojies parāds. Šajā rakstā aplūkosim iespējamos tiesiskos risinājumus parāda atgūšanai, priekšnoteikumus un kārtību, lai parādu nodotu piespiedu izpildei valsts amatpersonai – Latvijas Zvērinātam tiesu izpildītajam.
Izvēloties parāda atgūšanas risinājumu, uzņēmumam ir jāizvērtē iespējamie uzņēmuma reputācijas riski, un to ietekme uz komercdarbību. Tāpēc rakstā tiks aplūkotas arī situācijas, kurās parādu atgūšana tiesvedības vai ārpustiesas procesā, tās nodošana pakalpojumu sniedzējiem var radīt ieguvumus vai riskus.
Apjoma dēļ raksts ir sadalīts trijās daļās, kuras tiks publicētas attiecīgi trijos turpmākajos izdevumos. Pirmā daļa ir veltīta tiesvedībai civilprasībā par parādiem, kuru galvenā parāda summa prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 euro.
Tiesvedība civilprasībā
Tiesvedības procesu civiltiesību tiesvedībā nosaka likums “Par tiesu varu”, Civilprocesa likuma noteikumi, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumi Nr. 305 Noteikumi par vienkāršotajā procedūrā izmantojamām veidlapām, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvārī noteikumi Nr. 20 Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība, Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumi Nr. 346 Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā u.c.
Vienkāršotās procedūras lieta
Šobrīd spēkā esošā Civilprocesa likuma 250.19panta otrās daļas redakcija noteic, ja galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 euro (aut. piez. – tikai prasībās par naudas piedziņu vai uzturlīdzekļu piedziņu), tad iespējams lietas izskatīšanai, izmantot, tā saukto, vienkāršoto procedūru. Vienkāršotā procedūra ir prasības celšana Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības (sk. Civilprocesa likuma 24. – 32.1 pants), bet tiesa lietu var izskatīt rakstveida procesā, t.i., nerīkojot tiesas sēdi, ja neviena no pusēm nelūdz lietu skatīt mutvārdu procesā, vai tiesa pēc savas iniciatīvas neuzskata, ka lieta ir skatāma mutvārdu procesā.
Vienkāršotajā procedūrā lieta var tikt skatīta tikai divu instanču tiesās (pirmās instances un apelācijas instances). Līdz ar to, lieta tiek izskatīta ātrāk, nekā lietas, kuras skata prasības tiesvedības kārtībā (trīs instancēs).
Vienkāršotās procedūras lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata. Civilprocesa likuma noteikumi un īpašie 30.3 nodaļas Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšana rakstveida procesā kārtības noteikumi (Civilprocesa likuma 250.18– 250.27 pants) nosaka visu kārtību, kādā tiesā tiek izskatītas vienkāršotās procedūras lietas, pieņemts spriedums un izdots izpildu raksts, ja parādnieks sprieduma noteiktajā laikā neizpilda spriedumā noteikto.
Pirmkārt, lai tiesnesim būtu pamats lemt par lietas ierosināšanu, ir nepieciešams aizpildīt veidlapu, kuras forma ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumu Nr. 305 Noteikumi par vienkāršotajā procedūrā izmantojamām veidlapām (pieejama šeit), valsts noteiktā valsts kases kontā (sk. konti valsts nodevu un drošības nauda jāsamaksā valsts nodeva (sk. nodevas apmēru nodevu kalkulatorā)
Aizpildot veidlapu būs jānorāda apstākļi, kas pamato prasību par naudas piedziņu, jānorāda pierādījumi. Piemēram, Prasītāja un Atbildētāja starpā tika noslēgts Aizdevuma līgums par naudas summas x EUR apmērā aizdevumu (turpmāk – Aizdevums) (Pielikums Nr.1 – Aizdevuma līgums). Izpildot noslēgto līgumu, Prasītājs aizdeva Atbildētājam naudas summu x EUR, saskaņā ar Aizdevuma līguma x.punktu, pārskaitot Aizdevumu uz Atbildētāja norēķina kontu (Pielikums Nr.1 – maksājuma uzdevums). Puses vienojušās par visa Aizdevuma:
1) atmaksas termiņu 2023.gada 1.jūlijam;
2) atmaksa notiek pārskaitot aizdevuma summu Aizdevēja Aizdevēja norēķinu kontā.
Atbildētājs līdz prasības celšanas brīdim, nav pildījis savas saistības, jo aizdevuma atmaksu x EUR apmērā līdz pat 2023.gada 1.augustam nav veicis.
Otrkārt, pierādījumi, kas pamato veidlapā norādītos apstākļus, ir jāpievieno prasībai. Tātad konkrētajā piemērā: Aizdevuma līgums un maksājuma uzdevums, kas apliecina aizdevuma pārskaitīšanu. Papildus prasītājam, ņemot vērā konkrētas lietas apstākļus, var būt vēl citi pierādījumi. Piemēram, prasītāja atgādinājums, Latvijas Pasta čeks, izdruka no VAS “Latvijas Pasts: sistēmas, kvīts par valsts nodevas samaksu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņa par valdi un pārstāvības tiesībām. Ja lietā ir pilnvarotā persona, tad pievieno pilnvaru, un arī advokāta orderis, ja pilnvarotā persona ir advokāts. Lai atgūtu izdevumus, tad pievienojams arī rēķins par advokāta izdevumiem u.c.
Aizpildot veidlapu ir jānorāda arī normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota (norādīt arī pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu). Piemēram, Civillikuma 1652.panta 3.punkts.
Civillikuma 1652. pants noteic, ka: “Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis:
1) kad viņš dabūjis lietas valdījumu noziedzīgā vai vispār prettiesīgā kārtā;
2) kad izpildīšanai noliktā laikā nav iespējams viņu sastapt un viņa prombūtnes attaisnošanai nav svarīgu iemeslu;
3) kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.”
Civillikuma 1653. pants noteic: “Citos gadījumos, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.” Civillikuma 1654. pants noteic: “Atgādinājums jādabū pašam parādniekam vai viņa vietniekam.” Lai varētu pierādīt, ka parādniekam ir sūtīts atgādinājums, ir jādodas uz VAS “Latvijas Pasts” jāsagatavo ierakstīta vēstule, kas jānosūta uz parādnieka norādīto pasta adresi. Šādai vēstulei tiek piešķirts numurs un tās piegādi ir iespējams izsekot Latvijas pasta sistēmā.
Papildus veidlapā ir jānorāda prasītāja prasījumi tiesai. Piemēram: piedzīt no (vārds uzvārds, personas kods vai juridiskas personas nosaukums, reģistrācijas Nr.) par labu (juridiskas personas nosaukums un reģ.Nr. vai fiziskas personas vārds un uzvārds, personas kods) naudas summu x euro.
Ja prasītājs vēlas piedzīt tiesāšanās izdevumus, tad prasījumā tiesai ir jānorāda šāds prasījums, lūdzot piedzīt no parādnieka prasītāja samaksāto valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītos advokāta izdevumus.
Vienkāršotās procedūras lietas tiesa skata rakstveida procesā, sazinoties ar pusēm pa pastu vai ar e-pasta starpniecību.
Lieta tiek skatīta mutvārdu procesā, rīkojot tiesas sēdi, tikai, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā (Civilprocesa likuma 250.26 pants). Nozīmējot vienkāršotās procedūras lietu iztiesāšanai tiesas sēdē, vienlaikus ar pavēsti tiesa paziņo, ka gadījumā, ja kāda no pusēm neieradīsies uz tiesas sēdi, tiesa pabeigs lietas izskatīšanu, tai klāt neesot, un noteiks datumu pēc paziņotā tiesas sēdes datuma tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, kā arī izskaidro pušu tiesības iesniegt sprieduma sastādīšanas lūgumu. Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.
Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņojo pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.
Būtiski, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa sākumā sagatavo saīsinātu tiesas spriedumu, kurā nebūs redzami tiesas motīvi. Šādu spriedumu, nevarēs pārsūdzēt, tāpēc puse, kas vēlas spriedumu pārsūdzēt, lūdz tiesai sagatavot pilno spriedumu, t.i., Civilprocesa likuma likuma 193. pantā noteiktā satura spriedumu.
Svarīgi, atcerēties, ka saīsinātais spriedums vienkāršotās procedūras lietā stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Tādējādi, šādā situācijā lieta tiks skatīta tikai vienā instancē, kas prasības apmierināšanas gadījumā, prasītājam nodrošina iespējas ļoti īsā laikā panākt parāda samaksu labprātīgi vai sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā, lūgt tiesai izsniegt izpildu raksta numuru (sk. turpmākajā publikācijas daļā par parāda nodošanu valsts amatpersonai – Zvērinātam tiesu izpildītājam).
Ja puse tiesai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, t.i., sagatavojot pilnu tiesas spriedumu, par kuru puse attiecīgi var iesniegt apelācijas sūdzību. Lūgumu, sagatavot pilnu tiesas spriedumu, iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas. Svarīgi atcerēties, ka uz šo termiņu (10 dienas) neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais (aut. piez. – tas nozīmē, ka lūgums ir jāpagūst iesniegt tiesā līdz tiesas darba laika beigām, nevis sakaru iestādē līdz dienas beigām). Sprieduma sastādīšanas lūgumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam.
Neparakstītu sprieduma sastādīšanas lūgumu vienkāršotās procedūras lietā uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams.
Tiesa arī pēc savas iniciatīvas var sastādīt spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, t.i, pilnu tiesas spriedumu.
Tiesa pilnu spriedumu sastāda 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Pēc puses rakstveida lūguma atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.
Ja pēc sprieduma sastādīšanas lūguma tiesa sastāda pilnu spriedumu, tas stājas spēkā, ja neviens no lietas dalībniekiem nav spriedumu pārsūdzējis apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, proti, ja:
- pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
- pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
- pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.
Judikatūrā ir atzīts, ka pirmās instances tiesas kļūda valsts nodevas aprēķinā, kuras pieļaušanā lietas dalībnieks nav vainojams, nedrīkst radīt viņam tik nelabvēlīgas sekas kā tiesību liegšana uz Civilprocesa likuma 440.2 pantā minēto apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu esības pārbaudi apelācijas instances tiesā. (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 17.07.2019. lēmums Nr. SKC-1037/2019 (C30558918))
Ja Atbildētājs izvairās no tiesas, tad tiesai ir tiesības taisīt aizmugurisku spriedumu. Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.
Tādējādi, parādus līdz 2500 euro, aizpildot veidlapu, samaksājot valsts nodevu, pievienojot pierādījumus un Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra izziņu par juridiskās personas pārstāvjiem, var iesniegt tiesā. Arī turpmākais tiesvedības process nav ilgs un sarežģīts. Prasītājam ieteicams norādīt saziņai savu e-pasta adresi, kuru regulāri pārbaudiet. Tāpat Prasītājam vajadzētu lūgt tiesai sagatavot pilnu spriedumu un to nosūtīt uz Prasītāja norādīto e-pasta adresi. Izmantojot lietas numuru, sekojiet lietas virzībai e-lieta.lv vai sazinieties ar tiesu, lai painteresētos par savas lietas virzību.
Lietas vešanu var nodot pilnvarotam pārstāvim, izdodot pilnvaru, bet ja pārstāvis ir zvērināts advokāts, tad advokātam ir jāizdod orderis, kas iesniedzams lietā.
Turpinājums sekos
Vērtīgs raksts?
Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā?
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.