Šobrīd Sanktpēterburgā norisinās ACM ICPC pusfināla sacensības. Tā kā katras sacensības sev līdzi nes arī nopietnu sagatavošanās procesu, par saviem iespaidiem un sacensību aizkulisēm, gatavojot dalībniekus startam, lūdzām dalīties arī galveno sacensību entuziastu – komandu treneri un LU Datorikas profesoru Gunti Arnicānu.
Nereti man jautā, vai pašreizējie studenti ir labāki vai sliktāki par studentiem pirms 10 vai 20 gadiem. Parasti atbildu ar bērnībā izlasītu atziņu – ģēniju un muļķu procents uz pasaules ir konstants. Globāli pasaulē iedzīvotāju skaits palielinās un ģēniju/muļķu attiecīgi arī ir vairāk. Latvijā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē bija demogrāfiskā bedre, dzima ļoti maz bērnu To mēs pašlaik izjūtam ar mazāku vidusskolu beidzēju skaitu. Attiecīgi ir mazāks izcilo studentu skaits. Piedevām, daļa skolu beidzēju izvēlas studēt ārzemēs. Šādi vērtējot, pašreizējam vidējam studentam varētu būt zemākas potenciālās spējas nekā studentiem pirms gadiem divdesmit. Vēl jāņem vērā, ka pāris gadu desmitus atpakaļ tika uzņemti apmēram 50 labākie pretendenti uz studijām, tad tagad jau 260. Tas vēl vairāk palielina atšķirību starp “vidējiem studentiem” par labu tiem studentiem, kuri studēja tad, kad “zāle bija zaļāka un debesis bija zilākas”. Protams, ka es runāju par potenciālajām spējām datorikā nevis reālajām IT prasmēm, jo pašreizējie studenti ar IT tehnoloģijām ir saistīti jau no bērna autiņiem. IT zināšanu jomā šodienas studenti ir pārāki par agrākajiem.
Mazliet citādāka aina ir tad, ja mēs skatāmies tikai uz labākajiem 5-10 studentiem. Domāju, ka spēju ziņā labākie studenti ir aptuveni vienādā līmenī visus pēdējos gadus. Vienmēr ir bijuši studenti, kuri ir pamanāmi arī starptautiskā līmenī studiju laikā vai uzreiz pēc studijām Datorikas fakultātē (agrāk Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā).
Kā sagatavot studentus sacensībām?
Es studentiem jau vairāk kā divus gadu desmitus mācu priekšmetus, kas saistās ar datu struktūru un algoritmu veidošanu. Iespējams tāpēc es esmu iesaistīts arī studentu komandu programmēšanas sacensību aktivitātēs. Pats nekad neesmu startējis šādās sacensībās, jo manā laikā tādu nebija. Pašlaik varētu pamēģināt piedalīties individuālās sacensībās, bet tām brīva laika nav. Un programmēšanas ātrums man noteikti ir daudz zemāks kā agrāk, jo ikdienā programmēju retāk. Līdz ar to viens no lielākajiem izaicinājumiem ir palīdzēt studentiem sagatavoties sacensībām, kaut arī pašam sacensību pieredzes kā dalībniekam nav. Ir iegūtas zināšanas, gatavojot sacensību uzdevumus, sekojot līdzi sacensību vai treniņu gaitai, komunicējoties gan ar sacensību dalībniekiem, gan organizatoriem. Pašlaik ir milzīgas iespējas iegūt zināšanas un piedalīties sacensībās, izmantojot internetu. Pēdējos gados esmu vairāk koncentrējies uz to, lai izveidotu un nodrošinātu studentiem attīstīšanās vidi un palīdzētu veiksmīgi startēt sacensībās. Protams, ka vienam to nodrošināt nebūtu iespējams. Bez kolēģu, agrāko mūsu studentu, kas veiksmīgi startēja sacensībās, un industrijas atbalsta panākumu nebūtu.
Motivācija – studentu panākumi nozarē
Sākotnēji studenti paši mani ievilka sacensību apritē. Vēlējos un joprojām vēlos, lai mūsu studentiem būtu iespējas pilnveidoties programmēšanas jomā un iegūt pārliecību par saviem spēkiem. Daudzi ir spējuši parādīt, ka ir vieni no labākajiem sporta programmētājiem pasaulē. Tas varētu būt stimuls studentiem sasniegt lielus mērķus IT jomā – ja varu būt starp labākajiem sporta programmēšanā, kāpēc nevarētu radīt izcilus IT produktus vai atklājumus zinātnē? Ja es esmu kādam palīdzējis attīstīties par labu speciālistu, tad neesmu veltīgi veltījis savus resursus, darbojoties ar studentiem.
Pirms sacensībām vienmēr cilvēkiem ir interese, kādas ir prognozes attiecībā uz mūsu komandu startu. Ir bijuši gadi, kad cerības bija lielas, bet rezultāti radīja vilšanos. Bija reizes, kad galvenais, bija neizgāzties pavisam, bet sanāca ļoti labs rezultāts. Statistiski mēs ļoti bieži esam bijuši tuvu robežai, kas šķir fināla komandas no pārējām. Divas reizes esam bijuši pasaules fināla sacensībās. Vairākas reizes bijām pirmie vai otrie neveiksminieki, kuriem mazliet pietrūka, lai iekļūtu finālā. Atgādināšu, ka finālā iekļūst apmēram 100 pasaules spēcīgākās studentu komandas no vairāk kā 2700 universitātēm ar kopējo dalībnieku skaitu virs 40 tūkstošiem.
Būtisks veiksmes faktors ir arī labvēlīgs uzdevumu komplekts
Pagājušā gada septembrī mums bija būtiska paaudžu maiņa. Bija bažas, vai pēc ļoti veiksmīgo studentu komandu aiziešanas nebūs dziļa krīze. Ar Latvijas IT uzņēmumu atbalstu izdevās nosūtīt labākos jaunos studentus uz augsta līmeņa starptautiskajām treniņnometnēm. Jau pagājušajā gadā tas deva rezultātus. Mēs bijām pirmā komanda, kurai pietrūka dažas minūtes, lai iekļūtu finālā. Gada laikā mūsu studenti ir progresējuši un kļuvuši spēcīgāki. Varu droši teikt, ka vismaz vienai komandai vajadzētu būt tuvu iekļūšanai finālā arī šogad. Gala rezultātu noteiks tas, vai būs mūsu komandai labvēlīgs uzdevumu komplekts un vai konkrētā sacensību diena nav “melnā diena” komandai.
LU studentu dalību programmēšanas sacensībās finansiāli atbalsta arī VISMA grupas uzņēmumi Latvijā. “Investīcijas jauniešu izglītībā ir investīcijas mūsu pašu nākotnē. Galvenais priekšnoteikums gan uzņēmuma, gan valsts attīstībai ir izglītota sabiedrība. Tāpēc VISMA atbalsta dažādas ar izglītību saistītas aktivitātes – RTU Inženierzintāņu vidusskolu, Informātikas konkursu skolēniem Bebr[a]s, LU Programmēšanas sacensības un citus projektus.”