Summētais darba laiks un nepilns pārskata periods

AUTORS:

Inga Zāle

Ārpakalpojuma grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, semināru lektore un kursu “Uzņēmuma finanšu grāmatvedības pamati” pasniedzēja.

Iepriekšējā rakstā, kas Grāmatvežu ekspresī tika publicēts 18.05.2018., es salīdzināju darba laika uzskaiti un darba samaksas aprēķinu darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, apskatot dažādus pārskata periodus. Šajā rakstā analizēšu gadījumus, kad darbinieks nav nostrādājis pilnu pārskata periodu: uzsācis vai pārtraucis darba attiecības perioda vidū, slimojis, bijis atvaļinājumā vai kāda cita iemesla dēļ atradies prombūtnē.

Kā jau iepriekš rakstīju, pārskata periodi viens ar otru nepārklājas, nākošais pārskata periods sākas tad, kad iepriekšējais beidzies.

Piemērs Nr. 1

Uzņēmumā visiem darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, pārskata perioda ilgums ir 3 mēneši. Pārskata periodi ir: 1. janvāris – 31. marts, 1. aprīlis – 30. jūnijs, 1. jūlijs – 30. septembris,
1. oktobris – 31. decembris.

a) Andris uzsāka darba attiecības 22. janvārī. Viņa pārskata periodi ir: 22. janvāris – 31. marts,
1. aprīlis – 30. jūnijs, utt.

b) Pēteris uzsāka darba attiecības 5. martā un pārtrauca darba attiecības 31. maijā. Viņa pārskata periodi ir: 5. marts – 31. marts, 1. aprīlis – 31. maijs.

c) Ilze uzsāka darba attiecības 14. maijā un pārtrauca darba attiecības 15. jūnijā. Viņas pārskata periods ir 14. maijs – 15. jūnijs.

Kā darba devējam pareizi plānot darba stundas nepilnam pārskata periodam?

Atbilde atrodama Augstākās tiesas 2015. gada 4. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-2735/2015 (C28490012) 8.1. punktā, kur Senāts norādīja, ka Darba likuma (turpmāk tekstā – DL) 140. panta 1. daļas saturs attiecas uz pilna darba laika darbiniekiem un uzliek pienākumu darba devējam attiecīgajā pārskata periodā darbiniekam noteikto darba laiku sabalansēt ar minētā likuma 131. pantā noteikto normālo darba laiku.

Secinājumi:

1. Darbiniekam, kurš būs nostrādājis pilnu pārskata periodu
   1. janvāris – 31. marts, normālās darba stundas ir 503, bet pārskata periodā 1. aprīlis – 30. jūnijs normālās darba stundas ir 493.
2. Andrim (piemērs 1. a), kurš uzsāka darba attiecības
   22. janvārī, pārskata periodā 22. janvāris – 31. marts normālās darba stundas ir 391.
3. Pēterim (piemērs 1. b) pārskata periodā
   5. marts – 31. marts normālās darba stundas ir 151, bet pārskata periodā 1. aprīlis – 31. maijs normālās darba stundas ir 326.
4. Ilzei (piemērs 1. c) pārskata periodā 14. maijs – 15. jūnijs normālās darba stundas ir 200.

Atgādināšu, ka beidzoties pārskata periodam, jāsalīdzina šajā laikā faktiski nostrādātās stundas ar normālajām darba stundām:

1. Ja faktiski nostrādātās stundas ir vairāk nekā normālās darba stundas – veidojas virsstundas par kurām darba devējam jāpiemaksā atbilstoši DL 68. panta
   1. daļai. 
2. Ja faktiski nostrādātās stundas ir mazāk nekā normālās darba stundas – veidojas dīkstāve par kuru darba devējam jāsamaksā atbilstoši DL 74. panta 2. un 3. daļai.

Piemērs Nr. 2

Andrim noteikts summētais darba laiks. Pārskata perioda ilgums ir 3 mēneši, darba attiecības uzsāka
22. janvārī, stundas tarifa likme 5,00 EUR/stundā.

Mēnesis	Normālās darba stundas	Faktiski nostr. stundas	Darba samaksas aprēķins
Janvāris	64	55	5*55=275,00 EUR
Februāris	160	154	5*154=770,00 EUR
Marts	167	176	5*176=880,00 EUR 5*6=30,00 EUR (DL 74.p.) Kopā = 910,00 EUR
Kopā	391	385

Beidzoties pārskata periodam, faktiski nostrādātās stundas ir par 6 mazāk, nekā normālās darba stundas. Ja darbinieks nostrādāja visas darba devēja plānotās stundas, tad martā jāpiemaksā par 6 dīkstāves stundām.

Piemērs Nr. 3

Ilzei noteikts summētais darba laiks. Pārskata perioda ilgums ir 3 mēneši, darba attiecības uzsāka 14. maijā, pārtrauca darba attiecības 15. jūnijā, mēnešalga ir 800,00 EUR.

Mēnesis	Normālās darba stundas	Faktiski nostr. stundas	Darba samaksas aprēķins
Aprīlis	0	0
Maijs	112	99	800/21*14=533.33 EUR
Jūnijs	88	88	800/21*11=419.05 EUR
Kopā	200	187

Beidzoties pārskata periodam, faktiski nostrādātās stundas ir par 13 mazāk, nekā normālās darba stundas. Ja darbinieks nostrādāja visas darba devēja plānotās stundas, viņš vienmēr saņem darba līgumā nolīgto mēnešalgu.

Piemērs Nr. 4

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks, uzsāka darba attiecības pirmdien, 16. jūlijā, un pārtrauca darba attiecības nākamajā pirmdienā, 23. jūlijā. Šajā periodā darbinieks faktiski nostrādāja 54 stundas. Normālais darba laiks ir 48 stundas. Darba devējam jāpiemaksā par 6 virsstundām.

Piemērs Nr. 5

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks. Darbinieks uzsāka darba attiecības ceturtdien, 19. jūlijā, un pārtrauca darba attiecības pirmdien, 23. jūlijā. Šajā periodā darbinieks faktiski nostrādāja 42 stundas. Tā kā darba attiecības nav pastāvējušas ilgāk par 5 kalendārām dienām, tad normālais darba laiks periodā
19. jūlijs – 23. jūlijs ir 40 stundas. Darba devējam jāpiemaksā par 2 virsstundām.

Līdzīgi jārīkojas gadījumos, ja darbinieks nenostrādā pilnu pārskata periodu, jo aiziet atvaļinājumā. Darba devēja pienākums ir attiecīgajā periodā darbinieka darba laiku sabalansēt ar normālo darba laiku.

Piemērs Nr. 6

Jānim noteikts summētais darba laiks. Pārskata perioda ilgums ir 3 mēneši, stundas tarifa likme 5,00 EUR/stundā. Jānim piešķīra ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 16. jūlija līdz 12. augustam.

Mēnesis	Normālās darba stundas	Faktiski nostr. stundas	Darba samaksas aprēķins
Jūlijs	72	77	5*77=385,00 EUR 5*11=55,00 EUR (piemaksa par darbu svētkos)
Augusts	120	110	5*110=550,00 EUR
Septembris	160	165	5*165=825,00 EUR
Kopā	352	352

Beidzoties pārskata periodam, faktiski nostrādātās stundas ir vienādas ar normālām darba stundām (nav ne dīkstāves stundas, ne virsstundas). 

Atvaļinājuma nauda ir dienas vai stundas vidējā izpeļņa reizināta ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. 

Cik stundas darba devējam plānot atvaļinājuma laikā, lai grāmatvedis varētu veikt atvaļinājuma naudas aprēķinu?

Atvaļinājums ir daļa no pārskata perioda, kurā darba stundām arī jābūt sabalansētām ar normālo darba laiku. Citiem vārdiem sakot, atvaļinājuma naudu darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, aprēķina dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar normālo darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Mūsu piemērā Jānim, kuram piešķirts atvaļinājums no
16. jūlija līdz 12. augustam, atvaļinājuma nauda ir:

Jūlijā = dienas vidējā izpeļņa * 12 darba dienas

Augustā = dienas vidējā izpeļņa * 8 darba dienas

vai

Jūlijā = stundas vidējā izpeļņa * 96 darba stundas

Augustā = stundas vidējā izpeļņa * 64 darba stundas

Atvaļinājuma laikā plānot mazāk darba stundas, nekā normālās, drīkst tikai tiem darbiniekiem, kuri ar darba devēju ir vienojušies par nepilnu darba laiku. Virs normālām darba stundām ir virsstundas, kuras pieļaujamas, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Šāda vienošanās ir jāslēdz katru reizi, kad paredzēts virsstundu darbs. Atvaļinājuma laikā nevar plānot virsstundas, jo darbinieks atpūšas, nevis strādā.

Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku (DL 140. panta 1. daļa). Bieži izveidojas situācija, ka darbinieks uzraksta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu tad, kad darba grafiks jau saplānots, apstiprināts un visi ar to ir iepazinušies. Darbinieks var saslimt (slimību arī neviens iepriekš neplāno). Saskaņā ar DL 140. panta 7. daļu, darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Šādā situācijā atvaļinājuma naudu rēķina dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba grafikā iepriekš ieplānotām darba dienām vai stundām attiecīgajā periodā. Ja darbiniekam saskaņā ar apstiprināto darba grafiku nav jāstrādā, tad darba devējam nav pienākums par šīm dienām aprēķināt un izmaksāt atvaļinājuma naudu vai slimības naudu.

 

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.