MĒNEŠA AUTORS:
Inga Zāle
Ārpakalpojuma grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, semināru lektore un kursu “Uzņēmuma finanšu grāmatvedības pamati” pasniedzēja.
Raksts paredzēts uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem, kuri plāno uzsākt vai mainīt darba laika organizāciju summētā darba laika uzskaitei un vēlas noskaidrot, kādu pārskata perioda ilgumu labāk izvēlēties. Salīdzināšu darba laika uzskaiti un darba samaksas aprēķinu darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, apskatot dažādus pārskata periodus. Kuros gadījumos vairāk saņems darbinieks un kuros mazāki izdevumi būs darba devējam?
Saskaņā ar Darba likuma (turpmāk tekstā – DL) 40. panta 2. daļas 7. punktu, slēdzot darba līgumu, darba devējs ar darbinieku vienojas par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Šo informāciju darba līgumā var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos. Ja darbiniekam jāstrādā pēc grafika, kas neatbilst normālajam dienas vai nedēļas darba laikam, tad darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku. Ar grozījumiem DL, kas stājās spēkā 2010. gada 25. martā, parādījās jēdziens “pārskata periods”. Saskaņā ar DL 140. panta 3. daļu summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Ilgāku pārskata periodu darba devējam nav tiesības noteikt vienpersoniski, to nevar ierakstīt darba kārtības noteikumos vai rīkojumā. Par ilgāku pārskata periodu darba devējs ar darbinieku vienojas darba līgumā, taču ne ilgāku par trim mēnešiem. Ja uzņēmumā ir noslēgts darba koplīgums, tad pārskata perioda ilgums var būt 12 mēneši.
Pārskata periodi viens ar otru nepārklājas. Nākošais pārskata periods sākas tad, kad iepriekšējais beidzies. Ja pārskata periods ir 2 mēneši, tad parasti tie ir janvāris-februāris, marts-aprīlis, maijs-jūnijs, utt. Ja pārskata periods ir 3 mēneši, tad parasti tie ir janvāris-marts, aprīlis-jūnijs, utt. Ja uzņēmums maina pārskata periodu no 1 mēneša uz 3 mēnešiem un jaunā pārskata perioda sākums ir 1. marts, tad pārskata perioda mēneši būs marts-maijs, jūnijs-augusts, septembris-novembris, decembris-februāris. Ja uzņēmumā ir noteikts 2 mēnešu pārskata periods sākot ar 1. aprīli, tad pārskata perioda mēneši būs aprīlis-maijs, jūnijs-jūlijs, augusts-septembris, utt.
Saskaņā ar DL 140. panta 5. daļu darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Ja pārskata periods ir 1 mēnesis, tad katru mēnesi darbiniekam nosaka virsstundas un atspoguļo tās “Darba laika uzskaites tabulā”. Ja pārskata periods ir ilgāks par 1 mēnesi, tad virsstundas aprēķina un atspoguļo “Darba laika uzskaites tabulā” pārskata perioda pēdējā mēnesī.
Kā pareizi aprēķināt darba algu?
Bieži grāmatveži nepareizi aprēķina darba algu tajos mēnešos, kad faktiski nostrādāto stundu skaits ir mazāks nekā šajā mēnesī noteiktais normālais darba laiks. Svarīgs ir pārskata perioda ilgums!
Ja pārskata perioda ilgums ir 1 mēnesis un darbinieks pēc grafika nostrādāja mazāk nekā normālais darba laiks, tad nenostrādātās stundas ir uzskatāmas par dīkstāvi un darba devējam par tām jāsamaksā atbilstoši DL 74. panta 2. un 3. daļai – ja darbiniekam noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja noteikta akorda alga – izmaksā vidējo izpeļņu.
Ja pārskata perioda ilgums ir garāks par 1 mēnesi, tad darba algu aprēķina atkarībā no faktiski nostrādātajām stundām, ja darbiniekam noteikta stundas tarifa likme, vai izmaksā darba līgumā noteikto mēnešalgu. Beidzoties pārskata periodam, salīdzina šajā laikā faktiski nostrādātās stundas pēc darba grafika ar normālajām darba stundām:
- Ja faktiski nostrādātās stundas ir vairāk nekā normālās darba stundas – veidojas virsstundas par kurām darba devējam jāpiemaksā atbilstoši DL 68. panta 1. daļai.
- Ja faktiski nostrādātās stundas ir mazāk nekā normālās darba stundas – veidojas dīkstāve par kuru darba devējam jāsamaksā atbilstoši DL 74. panta 2. un 3. daļai.
Piemērs Nr.1:
Andris strādā uzņēmumā “A”, Pēteris strādā uzņēmumā “B”, Abiem noteikts summētais darba laiks, stundas tarifa likme 5,00 EUR/stundā. Uzņēmumā “A” pārskata periods ir 1 mēnesis, bet uzņēmumā “B” – 3 mēneši.
| Mēnesis | Faktiski nostr. stundas |
Normālās darba stundas |
Darba samaksa Andrim |
Darba samaksa Pēterim |
| Janvāris | 176 | 176 | 5*176=880eur | 5*176=880eur |
| Februāris | 154 | 160 | 5*154=770 5*6=30 (DL 74.p.) Kopā = 800eur |
5*154=770eur |
| Marts | 176 | 167 | 5*176=880 5*9=45 (DL 68.p.) Kopā = 925eur |
5*176=880 5*3=15 (DL 68.p.) Kopā=895eur |
| Kopā | 506 | 503 | 2605eur (880+800+925) |
2545eur (880+770+895) |
Andrim uzņēmumā “A”, kurā pārskata perioda ilgums ir 1 mēnesi, februārī jāpiemaksā par 6 dīkstāves stundām, bet martā – par 9 virsstundām.
Pēterim uzņēmumā “B”, kurā pārskata perioda ilgums ir 3 mēneši, dīkstāves nav, bet martā jāpiemaksā par 3 virsstundām.
Kopējie ienākumi laika periodā janvāris-marts: Andrim – 2605,00 EUR, Pēterim – 2545,00 EUR.
Secinājums: Darbinieks saņems lielāku darba samaksu, ja pārskata periods ir 1 mēnesis, bet darba devējam būs mazāki izdevumi, ja noteiks garāku pārskata periodu.
Piemērs Nr.2:
Andris strādā uzņēmumā “A”, Pēteris strādā uzņēmumā “B” un Ilze strādā uzņēmumā “C”. Visiem noteikts summētais darba laiks, jo jāstrādā no 8 rītā līdz 8 vakarā. Vienā maiņā nostrādātas 11 darba stundas, jo pārtraukumos ir tiesības atstāt savu darba vietu un pārtraukumus neieskaita darba laikā. Jāstrādā 2 maiņas pēc kārtas un tad 2 dienas ir brīvas. Uzņēmumā “A” noteikts pārskata periods 1 mēnesis, uzņēmumā “B” – 2 mēneši un uzņēmumā “C” – 3 mēneši. Visiem piemērā minētajiem darbiniekiem noteikta mēnešalga 800,00 EUR. Cik lielu darba samaksu saņems katrs darbinieks laika periodā janvāris – jūnijs, pieņemot, ka 1. un 2. janvārī jāstrādā, 3. un 4. janvāris – brīvs, utt.
DL 75.3. pants: Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.
Normālās darba stundas 2018. g.: 176+160+167+159+167+167+168+184+160+184+168+136= 1996
Vidējais darba stundu skaits mēnesī 2018. g.: 1996/12 mēn. = 166
Stundas algas likme (DL 75.3. pants): 800 EUR/166=4.8193 EUR
Piemaksa par darbu svētkos 1. janvārī: 11 stundas * 4.8193 = 53.01 EUR
Andra ienākumi uzņēmumā “A”, pārskata perioda ilgums 1 mēnesis:
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | |
| Faktiski nostr.stundas |
176 | 154 | 176 | 154 | 176 | 165 |
| Normālās darba stundas |
176 | 160 | 167 | 159 | 167 | 167 |
| Virsstundas | 0 | 0 | 9 | 0 | 9 | 0 |
| Darba alga | 800.00 | 800.00 | 843.37 | 800.00 | 843.37 | 800.00 |
| Piemaksa par virsstundām |
0 | 0 | 43.37 | 0 | 43.37 | 0 |
| Piemaksa par darbu svētkos |
53.01 | – | 53.01 | – | 106.02 | 53.01 |
| Darba samaksa | 853.01 | 800.00 | 939.75 | 800.00 | 992.76 | 853.01 |
Pētera ienākumi uzņēmumā “B”, pārskata perioda ilgums 2 mēneši:
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | |
| Faktiski nostr.stundas |
176 | 154 | 176 | 154 | 176 | 165 |
| Normālās darba stundas |
176 | 160 | 167 | 159 | 167 | 167 |
| Virsstundas | 0 | 4 | 7 | |||
| Darba alga | 800.00 | 800.00 | 800.00 | 819.28 | 800.00 | 833.74 |
| Piemaksa par virsstundām |
0 | 19.28 | 33.74 | |||
| Piemaksa par darbu svētkos |
53.01 | – | 53.01 | – | 106.02 | 53.01 |
| Darba samaksa | 853.01 | 800.00 | 853.01 | 838.56 | 906.02 | 920.49 |
Faktiski nostrādātās stundas pārskata periodos: 176+154=330, 176+154=330, 176+165=341
Normālās darba stundas pārskata periodos: 176+160=336, 167+159=326, 167+167=334
Ilzes ienākumi uzņēmumā “C”, pārskata perioda ilgums 3 mēneši:
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | |
| Faktiski nostr.stundas |
176 | 154 | 176 | 154 | 176 | 165 |
| Normālās darba stundas |
176 | 160 | 167 | 159 | 167 | 167 |
| Virsstundas | 3 | 2 | ||||
| Darba alga | 800.00 | 800.00 | 814.46 | 800.00 | 800.00 | 809.64 |
| Piemaksa par virsstundām |
14.46 | 9.64 | ||||
| Piemaksa par darbu svētkos |
53.01 | – | 53.01 | – | 106.02 | 53.01 |
| Darba samaksa | 853.01 | 800.00 | 881.93 | 800.00 | 906.02 | 872.29 |
Faktiski nostrādātās stundas pārskata periodos: 176+154+176=506, 154+176+165=495
Normālās darba stundas pārskata periodos: 176+160+167=503, 159+167+167=493
Kopējie ienākumi laika periodā janvāris-jūnijs:
Andrim – 5238.53 EUR, Pēterim – 5171.09 EUR, Ilzei – 5113.25 EUR.
Secinājums: Arī tad, ja darbiniekam noteikta mēnešalga, viņš saņems lielāku darba samaksu, ja pārskata periods 1 mēnesis, bet darba devējam būs mazāki izdevumi, ja noteiks garāku pārskata periodu.
Nobeigumā gribu atgādināt, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Vienošanās par virsstundu darbu veikšanu nedrīkst būt ietverta darba līgumā. Šāda vienošanās ir jāslēdz katru reizi, kad paredzēts virsstundu darbs.
Nākamajā rakstā apskatīšu darba algas aprēķinu un piemaksu par virsstundām vai atlīdzību par dīkstāvi, ja nav nostrādāts pilns pārskata periods: darbinieks uzsācis vai pārtraucis darba attiecības perioda vidū, slimojis, bijis atvaļinājumā vai kāda cita iemesla dēļ atradies prombūtnē.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.