AUTORS: Iveta Zelča

Zvērināta advokāte

Iedomāsimies situāciju, kurā uzņēmums ir piegādājis preci savam pircējam (juridiskai vai fiziskai personai), bet pircējs atsakās maksāt par piegādāto preci. Izpildoties visiem nosacījumiem, lai, saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, varētu celt prasību Latvijas Republikas tiesā, uzņēmumam radīsies tādi izdevumi, kā valsts nodeva, ar pierādījumu iegūšanu saistītie izdevumi, izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm un citi.

Šajā rakstā tiek aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar praktiskas darbības, lai atgūtu tiesvedības izdevumus, t.i., tiesāšanās izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Šajā rakstā otrajā daļā tiek stāstīts par lietas vešanu saistītajiem izdevumiem, tomēr raksta apjoma dēļ tas publicēts divās daļās un pirmā daļa ir atrodama šeit. (1).

Judikatūrā ir atzīts: “ar lietas vešanu saistītos izdevumus var piedzīt tikai no otras puses, bet nevis no valsts. Izņemot Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktos izņēmuma gadījumus (…), valsts negarantē finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai)(2).” Turpmāk rakstā analizēti izdevumu veidi un nosacījumi to atgūšanai no zaudējušās puses.

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi

Civilprocesa likuma 33.panta trešā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumos ietilpst:

1) izdevumi par advokāta palīdzību;

2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;

3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;

4) izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību;

5) izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē.

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to apmērs ir noteikti Civilprocesa likuma 44.pantā. Būtiski uzsvērt, ka citi pušu izdevumi, kuri nav norādīti minētajā pantā netiek atlīdzināti.

Izdevumi par advokāta palīdzību

Izdevumi par advokāta palīdzību, t.i., ir konkrētā tiesas procesā radušies izdevumi par advokāta veikto juridisko pārstāvību vai/un juridisko palīdzību. Kā atzinusi Satversmes tiesa, „tiesības uz kvalificētu juridisko pārstāvību ir personas pamattiesības, kas nodrošina citu tiesību īstenošanu”(3).

Advokāta palīdzības samaksai izlietotās naudas summas atlīdzība ir ierobežota ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem limitiem. 

Piemēram, faktiskie izdevumi par advokāta veikto juridisko pārstāvību vai/un juridisko palīdzību prasītājam ir 2000 eiro, ja tiesa apmierinās prasību par naudas summas 5000 eiro apmērā piedziņu (preces cena), tad prasītājs varēs atgūt maksimāli 1500 eiro (30 procenti no prasījumu apmierinātās daļas)(4), ja spriedums ir stājies spēkā un lieta ir izskatīta pirmajā un apelācijas instancē. 

Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra(5). 

Piemēram, faktiskie izdevumi par advokāta veikto juridisko pārstāvību vai/un juridisko palīdzību prasītājam ir 2000 eiro, ja tiesa apmierinās prasību par naudas summas 5000 eiro apmērā piedziņu (preces cena), spriedums ir stājies spēkā un lieta ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, tad prasītājs varēs atgūt maksimāli 750 eiro (1500 eiro/2=750 eiro). 

Otrs gadījums, kad tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ir noteikts Civilprocesa likuma 44.panta piektajā daļā. Svarīgi ievērot, ka “tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta piektajai daļai lemj par nepieciešamību noteikt mazāku apmēru, kādā atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai, pēc lietas dalībnieka iniciatīvas. Tiesa pēc savas iniciatīvas minēto jautājumu var izlemt vienīgi tad, ja pastāv īpašs izņēmuma gadījums no dispozitivitātes un sacīkstes principiem, kas tiesai jāmotivē.(6)” Tiesa mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai var noteikt, ievērojot likumā noteiktos kritērijus,:

• taisnīguma un samērīguma principu, 
• kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši:

1. lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, 
2. tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Nosakot atlīdzināmās summas apmēru ir svarīgi saprast, kāda veida prasība ir celta. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie limiti atlīdzināmiem izdevumiem advokāta palīdzības samaksai ir attiecināmi uz:

• prasībām, kurām ir mantisks raksturs (sk. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a-c apakšpunkts un e apakšpunkts);
• prasībām, kurām nav mantiska rakstura (sk. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d apakšpunkts un e apakšpunkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta e apakšpunktu atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, limits ir noteikts ne vairāk par 4275 euro. Pusei vajadzētu vērst tiesas uzmanību uz faktiem, kas liecina par lietas sarežģītību, ja tā vēlas, lai tiesa piemēro Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta e apakšpunktu.

Attiecībā uz prasībām, kurām nav mantiska rakstura, judikatūrā ir atzīts, ka: “Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietas izskatīšanas kārtību regulē Civilprocesa likuma sestās sadaļas „Sevišķā tiesāšanas kārtība” 47. nodaļā ietvertās normas. Šā likuma 379. panta otrā daļa noteic: „ [..]tiesa izskata sūdzības par administratora rīcību [..]”. Līdz ar to secināms, ka sūdzību par administratora rīcību, kas izskatāma sevišķās tiesāšanās kārtībā, nav pamata pielīdzināt mantiska rakstura prasībai. Ņemot vērā, ka Civilprocesa likumā nav tieši norādīts, kādā kārtībā atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai lietās, kuras tiek skatītas sevišķās tiesāšanas kārtībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta piekto daļu pēc analoģijas piemērojami šā likuma 44.panta noteikumi(7).”  Prasība, kura nav mantisks raksturs būs, piemēram, darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu, juridiska fakta konstatācija u.c.

Tikai tiesa izlemj par atlīdzināmo izdevumu samaksas pienākumu, un to apmēru. “Pusei, ja tiesas nolēmums nav tai labvēlīgs, nav pienākuma pēc savas iniciatīvas atlīdzināt otrai pusei izdevumus advokāta palīdzības samaksai(8).” 

Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic prasītāja tiesības saņemt ar lietas vešanu saistītos izdevumus no atbildētāja, ja:

• prasītāja prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, 
• vai arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Piemēram, ja tiesa pilnībā vai daļā apmierinās prasību par naudas summas 5000 eiro apmērā piedziņu, nevis pilnībā, bet tikai 2000 eiro apmērā, tad prasītājs varēs atgūt 600 eiro (30 procenti no prasījumu apmierinātās daļas)(9). 

Savukārt, ja pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā un tiesas lēmuma par lietas ierosināšanu atbildētājs prasību apmierinās labprātīgi, tad atbildētājam var rasties pienākums atlīdzināt prasītājam radušos izdevumus par advokāta palīdzību, ja tie radušies saistībā ar izskatāmo lietu(10). Piemēram, ja puse cēlusi prasību par naudas summas 5000 eiro apmērā piedziņu (preces cena) un atbildētājs to apmierinājis labprātīgi, un lieta ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, tad prasītājs varēs atgūt maksimāli 750 eiro (1500 eiro/2=750 eiro), ja faktiskie izdevumi par advokāta veikto juridisko pārstāvību vai/un juridisko palīdzību prasītājam bija 2000 eiro.

Būtiski pieminēt, ka arī gadījumos, kad noraidīta pretprasība prasītājam ir tiesības uz izdevumu par advokāta palīdzību atlīdzību, jo “ņemot vērā pretprasības institūta būtību(11), Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteiktais par to, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam, tulkojams paplašināti un ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad noraidīta pretprasība(12).”

Piemēram, neatkarīgi no tā vai tiesa apmierinās prasību par naudas summas 5000 eiro apmērā (preces cena) piedziņu, ja lietā atbildētājs ir cēlis pretprasību (piemēram, par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu(13)) 5000 eiro apmērā, tad, ja pretprasību pilnībā noraidīs, prasītājs varēs atgūt 1500 eiro (30 procenti no pretprasības summas(14)) no izdevumiem advokāta palīdzībai par pretprasības daļu. 

Šeit būtiski, ka tiesai ir jāspēj pārliecināties, ka lietā iesniegtie advokāta rēķini un orderis ir attiecināmi uz lietas vešanu pretprasības daļā. Tādēļ advokātam rēķinā un orderī ir jānorāda, ka tie ir izrakstīti par pretprasību.  

Savukārt, atbildētājam ir tiesības saņemt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ja prasītāja prasība ir noraidīta(15). “Atbildētājs nevar, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 44. pantu, prasīt pārnest izdevumus advokāta palīdzības samaksai uz prasītāju gadījumos, ja tiesa daļēji apmierinājusi prasību un piedzinusi kaut vai naudas izteiksmē pavisam niecīgu summu. Prasības daļēja apmierināšana apstiprina to, ka atbildētājs ir aizskāris prasītāja civilās tiesības un viņa vēršanās tiesā bijusi pamatota. Tas nozīmē, ka atbildētājs var lūgt atlīdzināt prasītājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus tikai tad, ja prasība noraidīta(16).”

Būtiski pieminēt, ka atbildētājam savukārt ir tiesības saņemt atlīdzību par advokāta izdevumiem pretprasības daļā, ja pretprasība ir pilnībā vai daļā apmierināta (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-2768/2014: „Procesuāli nianse ir tikai tā, ka pretprasībā sākotnējās prasības atbildētājs kļūst par prasītāju (pretprasītāju), bet prasītājs – par atbildētāju. (…).“) vai arī tad, ja pretprasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka otra puse tos pēc pretprasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājusi (sk. Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa un Civilprocesa likuma 5.panta piektā(17) un sestā daļa(18)).

Piemēram, neatkarīgi no tā vai tiesa apmierinās vai noraidīs prasību par naudas summas 5000 eiro apmērā (preces cena) piedziņu, ja lietā atbildētājs ir cēlis pretprasību (piemēram, par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu(19)) 5000 eiro apmērā, un tiesa pretprasību apmierinās atbildētājs varēs atgūt 1500 eiro (30 procenti no pretprasības apmierinātās daļas(20)) no izdevumiem advokāta palīdzībai par pretprasības daļu. 

Kā jau iepriekš minēts, tiesai ir jāspēj pārliecināties, ka lietā iesniegtie advokāta rēķini un orderis ir attiecināmi uz lietas vešanu pretprasības daļā. Tādēļ advokātam rēķinā un orderī ir jānorāda, ka tie ir izrakstīti par pretprasības daļu.  

Lai saņemtu atlīdzību par izdevumiem, kas radušies par advokāta palīdzību, ir nepieciešams iesniegt tiesā, kura izskata lietu:

• advokāta izrakstītu orderi(21), kurā norādīts klients, tiesu nams, kura advokāts veicis sava uzdevuma izpildi, lietas numurs vai lietu identificējoši fakti, ja uzdevuma veikšanas brīdī lietas numurs vēl nav piešķirts;
• advokāta izrakstītu rēķinu, kurā ir visi rēķinam nepieciešamie rekvizīti, kā arī lietas numurs vai lietu identificējoši fakti, ja uzdevuma veikšanas brīdī lietas numurs vēl nav piešķirts.

Izlemjot jautājumu par izdevumiem, kas radušies par advokāta palīdzību, tiesa īpašu uzmanību pievērš faktam, vai uzdevumu ir veicis advokāts un vai veiktais uzdevums ir saistīts ar izskatāmo lietu. 

Kā redzams no tiesu prakses piemēra, tiesa izvērtē izdevumus, kas radušies par advokāta sniegto juridisko palīdzību: “Lietā ir iesniegti dokumenti – pilnvaras, orderi, advokātu sastādīti procesuālie dokumenti, kas apliecina advokātu sniegtu juridisko palīdzību, kā arī ir iesniegti maksājumu uzdevumi, kas apliecina, ka maksājumi ir izdarīti (lietas 2.sējuma 157.-170.lpp.), turklāt samaksa veikta tiem zvērinātu advokātu birojiem, kuru advokāti pārstāvējuši atbildētājus lietā. (…)(22).”

Būtiski vērst uzmanību, ka 2017.gada 1.augustā spēkā stājās likums “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas noteica, papildināt 44. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “Par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata:

• gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, 
• gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.(23)” “No Civilprocesa likuma 44. panta pirmās prim daļas normas izriet noteikums, ka zaudējušai pusei ir pienākums atlīdzināt rēķinā par advokāta pakalpojumiem norādīto summu arī tad, ja rēķins vēl nav apmaksāts. Šī norma neizvirza obligātu prasību iesniegt advokāta un viņa klienta noslēgtu vienošanos par konkrētu atlīdzību(24).” “Minētā norma, kas Civilprocesa likuma 44.pantā iekļauta ar 2017.gada 22.jūnija grozījumiem, noteic, ka par šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins. Šī papildinājuma mērķis ir atrisināt praksē konstatētās problēmas saistībā ar termina „faktiskais apmērs” izpratni, kad par faktiskiem izdevumiem netiek uzskatīti izdevumi, kas ir „faktiski radušies”, piemēram, izrietoši no advokāta un klienta vienošanās par juridiskās palīdzības sniegšanu, bet kuri vēl nav apmaksāti, jo tiks apmaksāti tikai pēc tiesvedības procesa beigām(25).” 

Tādējādi no 2017.gada 1.augusta tiesai nav pamata atteikt izdevumus par advokāta palīdzību lietas vešanā, pamatojoties uz faktu, ka lietā nav iesniegti maksājuma uzdevumi par advokātam samaksāto atlīdzību, bet ir tikai advokāta rēķins un orderis. 

Civilprocesa likuma 44. pants noteic, ka tikai advokāta izdevumi ir atlīdzināmi tiesvedības ievaros. “Akcents Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā ir uz advokāta – t.i., sertificēta, augsti kvalificēta speciālista sniegto palīdzību, kurai iztērētie izdevumi tad arī ir atgūstāmi.” Faktu, ka konkrētajā lietā un tiesu instancē lietu vedis advokāts apliecina advokāta izrakstītais un tiesā iesniegtais orderis. Ja lietā orderis nav iesniegts, tad tiesa nevar izlemt jautājumu par izdevumiem, kas radušies par advokāta palīdzību. “Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.¹ pants), tāpēc tas, un nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses(27).”

Tādējādi netiek atlīdzināti citu juridisko profesiju pārstāvju izdevumi. Judikatūrā ir atzīts, ka netiek atlīdzināti:

• izdevumi par patentpilnvarotā juridisko palīdzību – “Patentpilnvarotā sniegto juridiskās palīdzības pakalpojumu nevar kvalificēt kā advokāta palīdzību Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punkta un 44. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, jo tā pastāv tikai tad, ja pakalpojuma sniegšanu nodrošina advokāts (zvērināts advokāts vai zvērināta advokāta palīgs)(28).” 

• izdevumi par notāra juridisko palīdzību – “Izdevumi par notāra juridisko palīdzību procesuāla dokumenta (blakus sūdzības) sagatavošanā nav kvalificējami kā zaudējumi, jo tie pēc būtības ir izdevumi, kas saistīti ar konkrētu procesu, proti, procesuāli izdevumi jeb tiesāšanās izdevumi. Šādi izdevumi nav atlīdzināmi, jo Civilprocesa likuma 44.pantā noteiktais atlīdzināmo ar lietas vešanu saistīto izdevumu uzskaitījums ir izsmeļošs – atlīdzināmi ir tikai izdevumi advokāta, bet ne citu personu sniegtās juridiskās palīdzības samaksai”(29).

Secinājumi: 

• Tiesa var atlīdzināt izdevumus tikai par advokāta palīdzību, nevis citu juridisko profesiju pārstāvju sniegto palīdzību.
• Prasītājam ir tiesības saņemt ar lietas vešanu saistītos izdevumus no atbildētāja, ja: prasītāja prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, vai arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
• Atbildētājam ir tiesības saņemt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ja prasītāja prasība ir noraidīta. 
• Pretprasības noraidīšanas gadījumā, prasītājam ir tiesības saņemt ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
• Pretprasības apmierināšanas gadījumā, atbildētajam ir tiesības saņemt ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
• Faktu, ka konkrētajā lietā un tiesu instancē lietu vedis advokāts, apliecina advokāta izrakstītais un tiesā iesniegtais orderis.
• Faktu, ka konkrētajā lietā un tiesu instancē radušies izdevumi par advokāta palīdzību, apliecina atbilstoši noformēts advokāta rēķins.
• Zaudējušai pusei ir pienākums atlīdzināt rēķinā par advokāta pakalpojumiem norādīto summu arī tad, ja rēķins vēl nav apmaksāts.

Izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm

Ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, atlīdzināmi pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai(30). Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi

Izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi izdevumu faktiskajā apmērā(31). Tiesā ir jāiesniedz rēķini un maksājuma uzdevumi vai čeki. 

Ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi var būt dažādi, piemēram, izdevumi par pierādījumu kopēšanu, par izziņu, izrakstu, norakstu iegūšanu, tiesu izpildītāju rēķini par fakta fiksēšanu, pasta pakalpojumi par vēstuļu nosūtīšanu otrai pusei, izdevumi par notāra pakalpojumiem u.c. Savukārt, pasta izdevumi par prasības pieteikuma, apelācijas sūdzības, blakus sūdzības u.c. nosūtīšanu uz tiesu nav uzskatāmi par ar pierādījumu savākšanu saistītiem izdevumiem, tādēļ netiek atlīdzināti.

Ja izdevumus apliecinošie dokumenti ir svešvalodā, tad, iesniedzot tos tiesā, pusei ir jānodrošina to tulkojums latviešu valodā, jo saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 21.panta pirmo daļu, tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā.

Izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību

Civilprocesa likuma 44.¹ pants, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums(32) un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi (piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 811 Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un pieprasījuma veidlapas paraugu) noteic kārtību par izdevumiem par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, un to atlīdzināšanu valstij, nosakot, ka izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir:

1) izdevumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu(33);

2) ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi.

Izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesa, taisot nolēmumu, piedzen atbilstoši Civilprocesa likuma 42.pantā minētajiem nosacījumiem. Ja puse, no kuras būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts. 

Izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē

Tiesa var atteikt atlīdzināt tulka izdevumus, ja puse, kurai par labu piespriežami šie izdevumi, pārvalda tiesvedības valodu(34). Kā jau iepriekš minēts, likuma “Par tiesu varu” 21.panta pirmā daļā noteic, ka tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. 

Civilprocesa likuma 44.panta pirmā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir tulka izdevumi:

• pirmkārt, sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī;
• otrkārt, tulka izdevumi sakarā ar pušu piedalīšanos tiesas sēdē.

Tulka izdevumus atlīdzina faktiskajā apmērā, saskaņā ar iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, tomēr ne vairāk par Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumu Nr. 346 “Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā” pielikumā minētajiem apmēriem. Piemēram, angļu, vācu, franču, ukraiņu, krievu u.c. valodā,  36,30 euro ar PVN par vienu stundu, bet puštu, urdu un citas noteikumu Nr. 346 pielikumā neminētās valodas 84,70 euro ar PVN par vienu stundu par tulkošanu no svešvalodas uz latviešu valodu, no latviešu valodas uz svešvalodu.

Nolēmuma par tiesāšanās izdevumiem pārsūdzēšana

Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas(35).

Var izveidoties situācija, kurā puse vēlas pārsūdzēt pirmās instances spriedumu tikai daļā par atlīdzības apmēru advokāta palīdzības izdevumiem. Vai ir jāmaksā valsts nodeva, ja puse pārsūdz spriedumu tikai daļā tikai izdevumus par advokāta izdevumiem?

Judikatūrā ir atzīts, ka: “Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem nav prasības summa Civilprocesa likuma 35. panta izpratnē. Tādējādi, pārsūdzot spriedumu apelācijas kārtībā tikai daļā par advokāta palīdzības samaksai noteikto izdevumu apmēru, valsts nodeva nav maksājama(36).”

Būtiski uzvērt, ka attiecībā uz kasācijas sūdzību, kuru iesniedzot ir maksājama drošības nauda, šādas judikatūras nav. Turklāt, drošības naudas nesamaksāšana ir patstāvīgs pamats, lai kasācijas sūdzību nepieņemtu.

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.

Atsauces:

(1) Sk. raksta pirmajā daļā, par tiesāšanās izdevumiem ([1.] punkts), kas tika publicēts 2022.gada aprīļa izdevumā.
(2) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-224/2015
(3) sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 2.2.punktu
(4) Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā noteikts: “izdevumi advokāta palīdzības samaksai: a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,”
(5) Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa
(6) Augstākās tiesas 04.11.2020. spriedums Nr. SKC-974/2020 (C12193319)
(7) Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 11. marta lēmums lieta Nr. C30861719, SPC-5/2021
(8) (sk. B. Rudevskas atzinumu lietas materiālu 2. sēj. 57. – 59. lpp.). Satversmes tiesas 2015.gada 29.aprīļa
spriedums lietā Nr.2014-31-01, 8.2.punkts
(9) Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā noteikts: “izdevumi advokāta palīdzības samaksai: a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,”
(10) sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 17.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-574/2012: “Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam, apelācijas instances tiesa nav pārkāpusi Civilprocesa likuma 44.pantu, kas reglamentē ar lietas vešanu saistītos izdevumus un to atlīdzināšanu. Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka prasītāja z/s [„…”] pirmās instances tiesā iesniegusi rēķinus un maksājuma uzdevumus, kas, prasītāju ieskatā, apliecina izdevumus advokāta palīdzības samaksai (lietas 1.sējuma 159.-165.lpp.). Novērtējusi minētos pierādījumus, tiesa pamatoti atzinusi, ka tie neapstiprina prasītājai radušos izdevumus sakarā ar saņemto juridisko palīdzību. Proti, iesniegtie rēķini satur vispārēju norādi par saņemto juridisko palīdzību, kas nepierāda, ka advokāts piedalījies tieši izskatāmās lietas vešanā. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa pamatoti secinājusi, ka lūgums atlīdzināt izdevumus advokāta palīdzības samaksai noraidāms, jo prasītāja nav pierādījusi šos izdevumus.”
(11) „Procesuāli nianse ir tikai tā, ka pretprasībā sākotnējās prasības atbildētājs kļūst par prasītāju (pretprasītāju), bet prasītājs – par atbildētāju. Līdz ar to ir pareizs apgalvojums kasācijas sūdzībā, ka Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteiktais attiecas arī uz pretprasību.“ (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-2768/2014)
(12) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-2768/2014
(13) sk. Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 11.punkts, kas noteic: „Prasības summa ir: 11) prasībās par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu — apstrīdētā darījuma summa.”
(14)  Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā noteikts: “izdevumi advokāta palīdzības samaksai: a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,”
(15) Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa.
(16) Augstākās tiesas 12.12.2016. spriedums Nr. SKC-342/2016 (C20520010)
(17) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, — vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.
(18) Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.
(19) sk. Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 11.punkts, kas noteic: „Prasības summa ir: 11) prasībās par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu — apstrīdētā darījuma summa.”
(20) Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā noteikts: “izdevumi advokāta palīdzības samaksai: a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,”
(21) “Tieši orderis ir dokuments, kas apliecina attiecīgās personas advokāta statusu un atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses.” sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 28.augusta spriedums lietā Nr. SKC-0187/2015
(22)  sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedums lietā Nr. SKC –11/2012
(23) sk. https://likumi.lv/ta/id/292022-grozijumi-civilprocesa-likuma
(24) Augstākās tiesas 16.12.2020. spriedums Nr. SKC-231/2020 (C30501917)
(25) (sk. Tieslietu ministrijas priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pieejami: https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/4fe9920baf32c89cc225804b0042564e/$FILE/2_2428-12_16.pdf). Augstākās tiesas 16.12.2020. spriedums Nr. SKC-231/2020 (C30501917)
(26) sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 28.augusta spriedums lietā Nr. SKC-0187/2015
(27) sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 28.augusta spriedums lietā Nr. SKC-0187/2015
(28) sk. Augstākās tiesas 10.12.2014. spriedums Nr. SKC-175/2014 (C04311409)
(29) sk. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-224/2015
(30) Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 2.punkts
(31) Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkts(32)
(32) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10.pants – Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
(33) Ziņas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu apmēru tiesa iegūst no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistra un no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja iesniegtā paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, ja šīs ziņas nav iekļautas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistrā. Civilprocesa likuma 44.¹panta trešā daļa
(34) Civilprocesa likuma 44.panta sestā daļa
(35) Civilprocesa likuma 25.pants
(36) Augstākās tiesas 22.02.2016. lēmums Nr. SKC-1073/2016 (C30687713)