Vēlreiz par algu aprēķiniem

AUTORS:

Anda Ziemele

Ir novembra mēnesis, un jau desmit algu aprēķini ir veikti, tomēr joprojām grāmatvežu un nodokļu konsultantu vidū nav vienprātības par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķiniem, atvieglojumu un robežvērtības piemērošanu dažādos dzīves gadījumos.

Individuālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošana

Šī gada 21. septembra Grāmatvežu ekspreša izdevumā tika aprakstīts IIN aprēķins individuālās likmes piemērošanas gadījumā. Šoreiz apskatīsim VID metodikā aprakstīto aprēķinu. Gribu vērst uzmanību uz to, ka grāmatvedim jāspēj izprast un novērtēt, kuru no aprēķiniem izmantot – VID metodikā aprakstītais (ko arī es šajā rakstā apskatīšu un centīšos izskaidrot) vai iepriekšējā rakstā aprakstītais.

Savā piemērā izmantošu tos pašus skaitļus, kas iepriekšējā rakstā, lai būtu salīdzināmi skaitļi — darbiniekam darba samaksa – 900 eiro, neapliekamais minimums – 200 eiro, divas apgādībā esošas personas.

Tātad – no paša sākuma: darbinieks vēlas (uz viņa iesnieguma pamata vai VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) veiktās atzīmes), lai uzņēmums piemēro 23% IIN likmi jau no pirmā eiro. Šajā gadījumā darbinieks nezaudē iespēju izmantot atvieglojumus par apgādībā esošām personām, invaliditāti un tml., bet neapliekamā minimuma summa aprēķinā netiek izmantota, kā arī aprēķinā netiek ņemta vērā IIN likmes maiņas robežvērtība (1667 eiro), kaut arī uzņēmumā ir reģistrēta EANG.

Jāņem vērā, ka atvieglojumu summa ir jādala proporcionāli nostrādātajām kalendārajām dienām, ja darba attiecības nav pastāvējušas pilnu kalendāro mēnesi.

Aprēķins ir sekojošs:

Darba samaksa noteikta 900 EUR.

1. Tiek aprēķinātas darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (piemērā izmantota pamatlikme 11%) – 99.00 EUR.
2. No DŅ SAI summas tiek aprēķināts IIN pēc 20% likmes – 19.80 EUR (99.00 * 20%)
3. No darba samaksas tiek aprēķināts IIN pēc 23% likmes – 207 EUR (900.00 x 23%)
4. Darbiniekam apgādībā ir divas personas, tātad – viņam var piemērot IIN atvieglojumus 400.00 eiro apmērā (200 eiro x 2). No šīs summas tiek aprēķināts IIN pēc 20% likmes – 80 EUR (400.00 x 20%)
5. IIN, kas jāietur no darbinieka darba samaksas (aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, reizinot ar nodokļa likmi 20 procentu apmērā )  – 107.20 EUR (207.00 – 19.80 – 80.00)
6. Izmaksājamā summa – 693.80 (900.00 – 99.00 – 107.20)

Šāds pat aprēķins tiek piemērots arī tad, ja darbiniekam uzņēmumā nav iesniegta elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa (EANG). Kādēļ?

Centīšos aprēķinu izskaidrot balstoties uz likuma prasībām. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 15. panta “Nodokļa likmes un to piemērošana” 15.punktā ir teikts:

1. Ja maksātājam piemēro atskaitījumus saskaņā ar šā likuma 3. panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu (AZ – ļoti īsi uzskaitīšu tikai tos atskaitījumus, kas attiecas uz piemērā esošo algas aprēķinu: 1.punktā tās ir darba ņēmēja valsts sociālās iemaksas, 2.punktā – VID prognozētais neapliekamais minimums (PNM), 3.puntā – atvieglojumi par apgādībā esošām personām)
2. un šā likuma 3. panta 2.4 daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā (AZ – minētais gadījums ir gadījums, kad piemērojamās atvieglojumu summas ir tik lielas, ka pārsniedz robežvērtību 1667), maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro gadā (1667 euro mēnesī), piemēro nodokļa likmi saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. un 3. punktu vai šā panta trešās daļas 2. punktu (AZ – visi šie punkti nozīmē 20% likmes piemērošanu līdz robežvērtībai un 23% likmes piemērošanu pēc robežvērtības sasniegšanas),
3. bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz 20 004 euro, reizinot ar nodokļa likmi 20 procentu apmērā.
4. Ja šā likuma 10. pantā noteikto attaisnoto izdevumu vai 13. pantā noteikto nodokļa atvieglojumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 20 procentu apmērā (AZ – iesniedzot gada deklarāciju).

23. punkts apļauj atļauj, ka, pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu ienākuma izmaksātājam vai maksātāja veiktu atzīmi grāmatiņā, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23 procentu likmi arī no ienākumiem, kuriem saskaņā ar šā panta otro (AZ – noteiktā gada robežvērtības), trešo (AZ – noteiktā mēneša robežvērtības) vai astoņpadsmito daļu (AZ – autoratlīdzības) piemērojama nodokļa likme 20 procentu apmērā. Ja nodokli ietur saskaņā ar 23 procentu likmi, pamatojoties uz maksātāja veiktu atzīmi grāmatiņā, šo likmi sāk piemērot ar nākamā mēneša 1. datumu.

Savukārt šī paša panta 17. punktā ir noteikts, kā veicams aprēķins 23% likmes gadījumā. Un tas ir: “Nodokļa likme, ja maksātājs ienākuma izmaksātājam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, ir 23 procenti, ja šā panta sešpadsmitajā (nerezidents ar A1 sertifikātu), astoņpadsmitajā (autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības) vai divdesmitajā daļā (VSAA pabalsti un pensijas) nav noteikts citādi. No maksātāja mēneša ienākuma šā likuma 3. panta otrās daļas 1. punktā minētos atskaitāmos izdevumus atskaita tā, kā tas saskaņā ar šā panta piecpadsmito daļu noteikts maksātāja mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 euro mēnesī. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā (AZ – dažādi honorāri) minētos izdevumus no ienākuma atskaita pirms nodokļa aprēķināšanas.”. Būtībā 17.punkts atkal “aizved” uz 15.panta 15.punktu.

Kādēļ likums bija jāuzraksta tik sarežģītā redakcijā, ir jājautā Finanšu ministrijai. Jo arī likuma anotācija nedod nekādu saprotamu skaidrojumu, kur iespēja piemērot tikai 23% likmi, ja ir iesniegta EANG, vispār nav apskatīta. “Būtiski, ka nodokļa likmi gan 20%, gan 23% apmērā taksācijas gada laikā piemēro tikai ienākuma izmaksas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet citās ienākuma izmaksas vietās taksācijas gada laikā piemēro vienīgi nodokļa likmi 23% apmērā. Savukārt aprēķinu, lai piemērotu progresīvo nodokļa likmi par visu taksācijas gada laikā gūto ienākumu, veic rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Šāda pieeja izmantota, lai novērstu, ka maksātājam, kas gūst ienākumus vairākās ienākuma izmaksas vietās, taksācijas gada laikā jāveic nodokļa piemaksa rezumējošā kārtībā, ja taksācijas gada laikā tiek pārsniegts gada ienākumu (izņemot likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus) slieksnis 20 000 euro apmērā. “

Tāpat vēršu uzmanību, ka šim likumam šobrīd spēkā ir jau 4 redakcija un piektais variants stāsies spēkā ar 2019. gadu.  

 

Vēlaties saņemt šādus rakstus katru mēnesi savā e-pastā? Pierakstieties šeit.

 

Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors. 

SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.