AUTORS: Lilita Beķere
Grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā strādā no 1998. gada. Biznesa attīstīšanā un vadīšanā strādā kopš 2005. gada. Kopš 2012. gada SIA Numeri līdzīpašniece un valdes locekle. Darbības jomas: grāmatvedības uzskaite, finanšu vadība un analīze, nodokļu konsultācijas. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle.
Sākot ar 2021. gada 1. janvāri grāmatvežus gaida izmaiņas. Nevar teikt, ka tās ir negaidītas, jo par tām tika runāts sen, un attiecīgie grozījumi likumos jau ir pieņemti. Jaunums būs tāds, ka sākot ar 2021. gadu VID administrētos nodokļus un atsevišķus regulāros maksājumus varēs ieskaitīt vienā kontā.
Pašlaik nodokļu maksājumi tiek pārskaitīti uz 49 valsts budžeta ieņēmumu kontiem Valsts kasē, kas prasa no nodokļu maksātāja daudz laika un uzmanības, un pastāv iespēja kļūdīties, veicot maksājumu. Līdz ar to bieži vien veidojas situācija, ka vienā nodoklī ir pārmaksa, bet otrā – uzrādās parāds.
Lai vienkāršotu procedūru un mazinātu administratīvo slogu, paredzēts vienādot nodokļu nomaksas termiņus, tādejādi nodokļu maksātājiem kļūs vieglāk sekot nodokļu nomaksas termiņiem. Visu nodokļu nomaksas termiņš būs 23. datums. Tomēr jāpievērš uzmanība katra konkrētā nodokļa aprēķināšanas un deklarācijas iesniegšanas termiņam, kuru nosaka katra konkrētā nodokļa likums.
Mēnesī maksājamo nodokļu summu varēs ieskaitīt ar vienu vai vairākiem maksājumiem, kā katram ērtāk – līdz noteiktam datumam. Savukārt sistēma saņemtos naudas līdzekļus automātiski sadalīs pa atbilstošajiem nodokļu veidiem, prioritāri apmaksājot tos nodokļus, kuriem pirmajiem iestājies deklarācijas iesniegšanas termiņš.
Lai skaidrotu jauno nodokļu nomaksas kārtību, MK 2018. gada 30. oktobrī ir izdevis noteikumus Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”. Ko tas nozīmē grāmatvežiem, un kas mainās nodokļu maksātāju pienākumos, skaidrosim šajā rakstā.
Ko paredz likums?
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta grozījumi paredz, ka vienotajā nodokļu kontā varēs veikt šādus maksājumus:
- iedzīvotāju ienākuma nodokli;
- uzņēmumu ienākuma nodokli;
- pievienotās vērtības nodokli;
- akcīzes nodokli;
- dabas resursu nodokli;
- izložu un azartspēļu nodokli;
- elektroenerģijas nodokli;
- subsidētās elektroenerģijas nodokli;
- mikrouzņēmumu nodokli;
- valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
- uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;
- valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām;
- maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu;
- patentmaksu;
- maksājumus par Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu.
Likums nosaka, ka:
“Vienotajā nodokļu kontā saņemtie maksājumi (izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus) tiek novirzīti šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu saistību segšanai to samaksas termiņa iestāšanās dienā atbilstoši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņam vai atbilstoši maksājuma termiņam, ja valsts budžeta maksājums noteikts ar citu dokumentu, kas nav nodokļu deklarācija.”
Tātad visi maksājumi, kurus būs veicis nodokļu maksātājs, tiks novirzīti tā nodokļa maksājuma segšanai, kuram, saskaņā ar iesniegto deklarāciju, būs iestājies maksājuma termiņš. Ja maksājumu saistība izriet no cita dokumenta, kas nav nodokļa deklarācija, piemēram, VID lēmuma, tad maksājuma saistību nosaka atbilstoši maksāšanas termiņam, kurš ir norādīts lēmumā. Ja vairākiem nodokļiem būs vienāds maksāšanas termiņš, tad nodokļu maksājumu ieskaitīs prioritārā secībā. Nodokļu maksājumus varēs veikt gan vienā summā, gan vairākās.
Runājot, par maksājuma veidu, tad nodokļu maksājumus ieskaitīs šādā secībā:
- nodoklis, nodeva vai cits valsts noteiktais maksājums;
- nokavējuma nauda;
- soda nauda.
MK noteikumos Nr.661 punktā 7.3 ir atrunāts, ka vienmēr pirmo ieskaitīs aprēķināto nodokli, saskaņā ar deklarāciju, un tikai pēc tam varēs segt citas nodokļu saistības. Praksē tas nozīmēs to, ka nevarēs ieskaitīt nodokļu maksājumu, kas veikts saskaņā ar grafiku vai VID lēmumu, ja nebūs samaksāts aprēķinātais kārtējais nodoklis. Maksājums, kurš tiks veikts, tiks ieskaitīts vecākajā no aprēķinātajiem nodokļiem. Ja būs vairāki nodokļu maksājumi, kuriem būs iestājies vienlaicīgs maksājuma termiņš, tad nodoklis tiks ieskaitīts prioritārā secībā:
- VSAOI;
- IIN;
- Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;
- Mikrouzņēmumu nodoklis;
- Patentmaksas;
- Dabas resursu nodoklis (noteiktā secībā atkarībā no apliekamā objekta);
- Ievedmuitas nodoklis;
- Ievešanas maksājumi lauksaimniecības precēm;
- Antidempinga maksājumi;
- Kompensācijas maksājumi;
- Izvedmuitas nodoklis un citi līdzvērtīgi maksājumi;
- Iekasētais PVN, izlaižot preces brīvam apgrozījumam;
- Izložu nodoklis;
- Azartspēļu nodoklis;
- Akcīzes nodoklis (noteiktā secībā atkarībā no akcīzes preces);
- UIN;
- PVN (noteiktā secībā atkarībā no apliekamā objekta).
Vēl viena lieta, kas noteikti jāņem vērā nodokļu maksātājam, kurš veiks maksājumus, kas nav aprēķināti saskaņā ar nodokļu deklarācijām – šajā gadījumā tiks izmantots “Maksājuma identifikators”. Maksājuma identifikators MK noteikumu izpratnē ir dienesta paziņotais unikālais numurs, kas obligāti norādāms maksājuma rīkojuma mērķa laukā, veicot noteikumu Nr.661, 5. punktā noteiktos maksājumus valsts budžetā. Šajā gadījumā ir svarīgi precīzi noformēt maksājuma dokumentu, pretējā gadījumā, nodokļa maksājums tiks ieskaitīts budžetā vispārējā kārtībā.
Iespējamie izaicinājumi
Tas, ka būs vienotais konts, uz kuru jāskaita visi nodokļi, grāmatvežiem dzīvi atvieglos, bet ir arī jautājumi, kuri uztrauc grāmatvežus. Viens no tiem ir, kā turpmāk tiks veikta salīdzināšanās ar VID? Grāmatvedībā katrs nodoklis tāpat ir jāuzskaita atsevišķi un arī VID veido jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS). Ar MAIS palīdzību būs iespējams nodrošināt ne tikai ritmisku vienotā nodokļu konta darbību, bet arī VID administrēto valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti – līdzīgi, kā tas notiek arī uzņēmumu grāmatvedībā – saskaņā ar uzkrāšanas principu. Atbilstoši tam mainīsies arī nodokļu uzskaite VID. Grāmatveži ļoti cer, ka VID varēs izsniegt nodokļu maksātājam pārskatu, kurā būs redzamas aprēķinātās, bet nesamaksātās summas atsevišķi par katru nodokli.
Nākamais jautājums, kas būtu jāsaprot ir – kādi nodokļi un kas tos maksā? Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka nodokļu maksātāji ir gan fiziskās, gan juridiskās personas. Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā fiziskās personas, bet uzņēmumu ienākuma nodokli – juridiskās. Sociālo nodokli maksā gan darba ņēmējs (fiziskā persona), gan darba devējs (juridiskā).
Gan IIN, gan VSAOI apjomu, kas jāveic darbiniekam, aprēķina, ietur no darba ņēmēja algas un budžetā pārskaita darba devējs (juridiskā persona). Ja uzņēmumam būs problēmas, piemēram ar PVN nodokļa nomaksu, kādas tiesības valstij būtu novirzīt uzņēmēja samaksāto fizisko personu nodokli PVN parāda segšanai? Domāju, ka šie jautājumi būtu jāizdiskutē ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai nesanāk tā, ka fizisko personu (darba ņēmēju) samaksātie nodokļi tiek novirzīti uzņēmumu nodokļu parādu segšanai.
Raksts ir autordarbs un atspoguļo autora viedokli par doto tēmu, kas var nesakrist ar Grāmatvežu Ekspreša izdevēja SIA Visma Enterprise viedokli. Par rakstā minēto faktu un aprēķinu pareizību atbild raksta autors.
SIA Visma Enterprise ir grāmatvedības un resursu vadības programmas VISMA Horizon ražotājs un izplatītājs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par VISMA Horizon piedāvājumu – SPIEDIET ŠEIT.